Zinātne

Piedāvājam, godātie lasītāji, LU prof. L. Taivana referātu Latvijas Zinātņu akadēmijā, kas skar civilizāciju sadursmes koncepciju pēdējā mēnešu terora aktu (Parīzē, Nicā, Stambulā, Vircburgā u.c.) kontekstā. Cita starpā profesors analizē kāpēc no Tuvo Austrumu valstīm ir tik maz Nobela prēmijas laureātu - eksaktajās zinātnēs.

Zinātnes perspektīva civilizāciju sadursmes laikmetā. Autors: Dr. habil. theol. Leons Taivans

 [..] Mēs dzīvojam grandiozu pārmaiņu gadsimtā. Mūsu paaudze jau ir pārdzīvojusi neiedomājami interesantus laika griežus, ir bijusi šo pārmaiņu subjekts un objekts. Ar mūsu aktīvu līdzdalību ir kritusi Krievijas impērijas pēdējā - komunistiskā versija - PSRS. Ir beidzies "aukstais karš" un, kā domā Semjuels Hantingtons, Frensiss Fukujama un citi vēstures un politikas zinātnes pārstāvji - arī "ideoloģiju konfrontācijas laikmets". Taču pēdējā laika norises Tuvajos Austrumos un jaunā "tautu staigāšana" izgaismo citus ne mazāk nozīmīgus notikumus, kas nepaies secen Latvijai. Arī mums būs jādomā, kā pārkārtot mūsu sabiedrību, kādas prioritārus darbus mums būs uzņemties, uz ko koncentrēt savus zinātniskos un intelektuālos resursus. Par ko ir runa?

Kardiologs Dr. Pims van Lommels kopš 1986. gada pēta nāvei tuvo pieredzi no zinātniskā viedokļa un ir Nīderlandes nāvei tuvās pieredzes starptautiskās asociācijas līdzdibinātājs. 21. maijā ir iespēja dzirdēt šo zinātnieku Jelgavas pilī plkst. 12:00. Lekcija tiks tulkota latviešu valodā. Nesen arī latviešu valodā iznākusi viņa grāmata «Apziņa viņpus dzīves». Piedāvājam izlasīt interviju ar viņu, kas pieejama arī portālā apollo.lv

Lommela kungs, vai Jūs esat saticis daudz tādu cilvēku, kuri intensīvās terapijas nodaļā  knapi izsprukuši no nāves tomēr atgriezušies dzīvē, bet  pilnīgi izmainījušies? Vai atceraties savu pirmo tikšanos ar šādu cilvēku?

Piedāvājam nelielu ekskursu latviešu karavīru likteņstāstos, ko speciāli portālam Atjaunotne apkopojis autors Mārcis Krīts. Lasot par Jukuma Vācieša un citu sarkano strēlnieku likteņiem Pirmajā pasaules karā un PSRS laikā, negribot nāk prātā mūsdienu sarežģītā situācija, propagandas kari un reālā kara darbība Sīrijā, Irākā, kā arī teroristu plosīšanās ES lielpilsētās. Vai vēsture mums kā tautai var sniegt kādu mācību un brīdinājumu?

Vācietis izmantotais. Autors: Mārcis Krīts

Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem izlasīt Danutes Tomsones interviju ar Oksfordas universitātes matemātikas profesoru Džonu Lenoksu. Intervija īsu brīdi bija izlasāma arī portālā Delfi. Lenokss 13. novembrī LU Lielajā Aulā diskusijā "Vai zinātne ir apglabājusi Dievu" diskutēja ar LU bijušo rektoru fiziķi Mārci Auziņu. Dienu pirms tam Lenokss ar lekciju "Hokings un Dokinss par Dievu - patiesība vai maldi?" uzstājās Latvijas Zinātņu akadēmijā.

Džons Lenokss diskutējis ar Č. Darvina teorijas apoloģētu biologu Ričardu Dokinsu, kurš par bestselleru kļuvušajā grāmatā The God Delusion (2006) noliedz to, ka eksistē kāds pārdabisks Visuma Radītājs, pauž pārliecību, ka jebkura reliģija ir maldi, un mēģina pierādīt, ka cilvēkam nav vajadzīgs Dievs. Tāpat Lenokss centies atspēkot britu astrofiziķa Stīvena Hokinga teoriju, ka Dievs nav Visuma radītājs.

"Ja tu izņem Dievu no ciešanām, šīs ciešanas nepazūd" saka - Džons Lenokss

Asajās diskusijās, kas mūsdienās raisās par Eiropas Savienības mērķiem un nākotni, retais diskutētājs atceras par Eiropas Savienības saknēm. Par vienotās Eiropas izveidi Otrā pasaules kara beigās jāpateicas tā laika katoļu poli­tiķiem, kuri, būdami aktīvi un pārliecināti kristieši, uzskatīja – karā sagrautās Eiropas nākotne nav ie­domājama bez solidaritātes un spējas dalīties; viņi vēlējās, lai Eiropas atjaunotnes pamatā būtu Baznīcas sociālā mācība. Viens no šiem Eiropas „tēviem” bija Francijas premjerministrs, ārlietu, finanšu un tieslietu ministrs Robērs Šūmanis. Par viņu aicinām izlasīt aprakstu, ko portālam Atjaunotne laipni atļāva izmantot katoļu izdevuma „Mieram tuvu” redaktore Aija Balode.

Svētais biznesa uzvalkā: Robērs Šūmanis (1886–1963). Publikācijas autors: Nils Jansons

Arī Latvijā notiek diskusijas par Džender (Gender) teorijas piedāvātajiem eksperimentiem audzināšanā. Bēdīgi slavenie dāņu autoru izdevumi „Diena, kad Kārlis bija Karlīna", „Diena, kad Rūta bija Rihards" un metodiskais materiāls pedagogiem "Bērnudārzi, kuros ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm" - ir tikuši atzīti par nepiemērotiem pirmskolām gan profesionāļu vidē, gan arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Diemžēl eksperiments ar Latvijas bērniem turpinās vairākās pimsskolās. Zem dzimumu līdztiesības lozunga faktiski tiek eksperimentēts ar bērnu dzimumidentitāti. Piedāvājam noskatīties Norvēģijā uzņemtu filmu, kas Dženderisma teorijas viedokli par dzimumu kā tikai sociālu konstrukciju argumentēti apšauba.

Latviešu zinātnieks akadēmiķis Jānis Stradiņš arī pēc savas 80 gadu jubilejas turpina aktīvi darboties, izdod grāmatas, spriež par globālo politiku un mūsu tautas likteni. Labi pārzinot Latvijas vēsturi akadēmiķis izsaka vērtīgas atziņas par Latvijas un Eiropas nākotni un iespējamiem riskiem. Arī portāla Atjaunotne veidotāji apsveic jubilāru un novēl panākumiem bagātu Jauno gadu izcilajam latviešu zinātniekam un Atmodas gadu varonim! Piedāvājam portāla lasītājiem intervijas fragmentu ar Jāni Stradiņu.

Intervija ar Jāni Stradiņu. Intervētājs: Egīls Zirnis