Latvijas mežu sāpe

Mežu jautājums atkal saasinās. 

2017.gada 15.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā""

Zemkopības ministrijas virzīto grozījumu būtība ir:

1) atļaut kailcirtes 5 km piejūras mežu joslā,

2) samazināt minimālo robežu koku caurmēram (diametram), pie kādas tos drīkst cirst. Tātad drīkstēs cirst tievākus kokus.

Grozījumu nepieciešamība tiek pamatota ar to, ka bez kailcirtēm neizdošoties atjaunot Latvijas priedi, jo tās augšanai vajadzīgs daudz gaismas. Cērtamo koku diametra samazināšanas nepieciešamība tiek skaidrota ar to, ka Latvijā esot daudz nekopta meža, kurā koki tāpat nesasniegšot ciršanai piemērotu caurmēru, kāds ir noteikts pašlaik.

Tomēr šie potenciālie grozījumi MK noteikumos ir nākuši diezgan negaidīti, jo tie ir pretrunā dažiem iepriekš pieņemtiem augstāk stāvošiem dokumentiem. Meža nozares attīstību regulē Meža likums un Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam, un tās neparedz cirst kailcirtes platībās, kur tas līdz šim nav atļauts. Šajās nostādnēs nav nekas minēts par to, ka līdz šim meža apsaimniekošana notiktu neefektīvi, un ka tā būtu tik drastiski jāmaina.

Tas liek domāt, ka Ministrija rīkojas vienpusēji, nesaskaņoti ar Latvijas vispārējām interesēm. 

Ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu, un ir ļoti daudz protestu un neapmierinātības gan no sabiedrības, gan no meža nozares un citu, saistītu nozaru speciālistu puses.

Lūk - dažādo nevalstisko organizāciju parakstītā vēstule Latvijas prezidentam un premjeram.

Latvija ar šīm kailcirtēm riskē pazaudēt daudzas meža dzīvnieku un augu sugas, kas koncentrējušās maz skartajās piejūras platībās.

Viss plašais problēmu klāsts, kas saistās ar šiem grozījumiem, vienuviet izlasāms šeit:

Priekšstatu par tām sniegs kaut vai problēmjautājumu virsrakstu pārskats:

Atgriežamies pie meža vērtības līmeņiem. Mežs kā tirgus prece, mežs kā nekustamais īpašums un mežs kā neaizvietojams biosfēras komponents. Kurš no šiem līmeņiem ir svarīgāks? Bagāts mežs ir Latvijas dabas vērtība un bagātība. Tā savā ziņā ir latvija Latvijā. AS Latvijas valsts meži (LVM) ir šīs bagātības uzturētāja. Tā ir mūsu iedzīvotāju pārstāvniecība mežā. "Akciju sabiedrība" ir pārāk neizteiksmīga forma funkcijām, ko tā pārstāv. Te labāk derētu cita tiesiskā forma.

Bet arī komerciālie ieguvumi no grozījumiem izskatās nepārliecinoši. Nav precīzu skaitļu. Cik paredzēts iegūt no šīm papildus cirsmām? Kā koks tiks izmantots? Kādēļ bija jāķeras klāt piejūras mežiem, ja pamatdokumentos nekas tāds nebija paredzēts. Varbūt meža nozare strādā neefektīvi, un šī ir ķeršanās pie salmiņa? Tādā gadījumā mēs varam sagaidīt, ka būs vēl grozījumi, kas beigsies, kad Latvija būs bez mežiem. Varbūt labāk vajadzēja padomāt nevis par ciršanu, bet par efektīvāku koksnes izmantošanu, vairāk kokapstrādes uzņēmumu veidošanu Latvijā. Mežkopji, kam darbs ir aizraušanās, māk paņemt no meža tik daudz, cik drīkst, un ne vairāk. Tad tas paliek nākamajām paaudzēm. Vai tad nav iespējams izrēķināt, cik drīkst paņemt no Latvijas meža, un trūkstošos budžeta līdzekļus iegūt, attīstot ražošanu?

Bet kam tas interesē? Klīst runas, ka koksne būšot vajadzīga milzīgajai celulozes rūpnīcai, ko gatavojas celt Igaunijā uz Emajõgi upes Tartu novadā. Notekūdeņi tādā gadījumā ieplūdīs Peipusa ezerā.

Ko tad saka Latvijas mežu zinātnieki. Zinātnieku valdošā daļa, kas strādā AS LVM finansētajā Latvijas valsts mežzinātnes institūtā "Silava", ir par grozījumiem. Taču ir daudzi no citām iestādēm, kuri klusē. Neviens jau negrib nostāties pret valdošajām tendencēm.

Vēl pastāv arī tāda tendence, kas aprakstīta šeit:

>Mežu uzpircēji apstaigā mežu īpašniekus, aicinot tos pārdot mežus, jo, lūk, atradīšot viņu mežos aizsargājamos biotopus un aizsargājamās sugas un neļaušot veikt saimniecisko darbību. Jo pašlaik Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) veic dabas vērtību uzskaiti Latvijas mežos. DAP atrunājas, ka tas tā nebūt nav un īpašniekiem atļaus darboties savā īpašumā. 

Izskatās, ka ir divas Latvijas - viena, kas dzīvo vienoti un rūpējas par kopējo labumu, un otra, kas sadrumstalojas, un katrai no daļiņām interesē tikai savs labums.

Tas viss notiek tagad, un lēmumi tiek pieņemti šajās dienās.

Dievs svētī Latviju!