Atjaunotne

Izglītības reformu gaitā arvien biežāk skan vārdu savienojums “kritiskā domāšana”. Tas ir populārs arī modernās pedagoģijas teorijās. Bet, kas īsti ir “kritiskā domāšana”? Ko par to domā filosofi? Vai var apgūt “kritisko domāšanu” bez loģikas mācīšanās? (Diemžēl loģikas kurss sen jau kā vairs nav skolu plānos). Vai labskanīgais sauklis var slēpt arī kādas manipulācijas? Vai “kritiskā domāšana” ir vērsta uz patiesības atklāšanu? Piedāvājam filosofijas doktora Māra Kūļa publikāciju, kurā izgaismoti riski un neskaidrie, pretrunīgie šī jēdziena lietošanas aspekti.

Kritiskā domāšana – patiesības meklējumos vai iespējamos politiskās inženierijas valgos? Autors: Dr. Māris Kūlis

Pamatizglītības jaunajā standartā izglītības reformu steigā ir tikušas aizmirstas skolas ar padziļinātu kāda mācību priekšmeta apguvi. Tām ir vairāk nekā 50 gadu ilga panākumiem bagāta pieredze. Saeima un izglītības ministrija steidz kļūdu labot. Tomēr minētās skolas joprojām jūtas apdraudētas, jo izskan viedokļi pret šādu skolu pastāvēšanu. Piedāvājam rakstu, kas pamato elitāras izglītības nepieciešamību plašākā politiskās situācijas kontekstā.

Sociālistiskās vienādības rēgs izglītībā? Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks

Portālam “Atjaunotne” bioloģijas zinātņu doktors Jēkabs Raipulis piedāvā apkopojošu analīzi par jēdzienu ‘dzimums’ un ‘dzimte’ (gender) interpretācijām, kas saistītas arī ar mēģinājumiem mainīt izpratni par diviem dzimumiem (sieviete un vīrietis) kā normu. Mēģinājumi mainīt izpratni par dzimumiem atspoguļojas arī tādā pretrunīgā dokumentā kā “Stambulas konvencija”,  par ko joprojām nerimst diskusijas.  Vai šādām manipulācijām ir kāds pamats bioloģijā?

Dažādas dzimuma interpretācijas. Autors: Dr. Jēkabs Raipulis 

Par ko būs runa? Cik dzimumu ir cilvēkam? Jocīgs jautājums. Skaidrs, ka divi, un uz jautājumu atbildēts. Tomēr izrādās, nav tik vienkārši. Literatūrā par cilvēka dzimumu pēdējos ziņojumos mēs atrodam, ka skrupulozi “pētnieki” jau ir sazīmējuši tos vairāk par simtu (piemērm, 2018.g. apkopojumā ir 112 ‘genderu’ un 70 seksuālo orientāciju). Tūlīt gan jāpiezīmē, ka angļu valodā runājot par daudzajiem dzimumiem tos nesauc par dzimumiem, bet genderiem, ko latviešu valodā iesaka saukt par dzimtēm. Mēģināsim noskaidrot, kāds sakars ir dzimumam ar genderu/dzimti. Vai latviešu tulkojumā ‘genders’ un dzimte ir viens un tas pats.  

Piedāvājam lasītājiem Mārča Krīta tikai "Atjaunotnē" publicētu eseju par Raiņa lugu "Zelta zirgs" un Latvijas vēstures līkločiem. Autors esejā brīdina par lugas scenārija nemitīgu atkārtošanos Latvijas likteņos un mūsdienu izaicinājumos, par ideālo, nesavtīgo un merkantilo, savtīgo interešu un motīvu sadursmi.

"Zelta zirga pakavu dzirksteles tumsā" Autors: Mārcis Krīts

Piedāvājam portāla "Atjaunotne" lasītājiem LU filozofijas un socioloģijas institūta darbinieka filozofijas doktora Māra Kūļa analīzi par terorisma saistību ar globalizācijas procesiem. Vai un kāpēc terorisms ir tik dzīvotspējīgs tieši mūsdienās? Kas paver iespējas tam būt tik ietekmīgam? Daudz tiek runāts par globalizācijas pozitīvajām sekām, bet kā ar riskiem un nepatīkamajām blaknēm? Pateicība autoram par iespēju šo rakstu pārpublicēt "Atjaunotnē!"

Starptautiskais terorisms un globalizācijas tendences. Autors: Dr. philos. Māris Kūlis.

«Ja dzirdat kādu braši saukājam citus par tumsoņām, tad ir diezgan droši, ka tur runā postmodernais neomarksists. Marksisms nav miris, tikai uzspodrināts ar postmodernu politūru. Latvijā to visredzamāk pārstāv Progresīvie. Redzot politkorektuma galējības, mēs ceram, ka tas pāries, paļaujamies uz veselo saprātu. Taču vai pēdējo 20–30 gadu pieredze ļauj cerēt, ka varam uz to paļauties?» retoriski vaicā Jānis Vanags.

Intervija ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu.

Piedāvājam izlasīt interviju ar Zviedrijā atzītu bērnu psihiatru, vairāku grāmatu autoru, 6 bērnu tēvu Deividu Eberhardu, kas publicēta Vācijas laikrakstā “Die Zeit”. Viņš stāsta par bērnu audzināšanas izaicinājumiem mūsdienās un pārāk liberālās audzināšanas postošajām sekām. Vienas viņa grāmatas nosaukums ir “Bērni pie varas”.

Zviedru bērnu psihiatrs D. Eberhards: "Tā mēs izaudzinām bezkaunīgus neliešus"