Atjaunotne

Pieminot Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras 90. dzimšanas dienu, 2021. gada 15. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika konference “Pretestība un Latvijas Republikas valstiskums. Vakar. Šodien. Rīt”. Piedāvājam izlasīt Ivetas Šimkus, kura bija arī viena no pasākuma rīkotājām, sagatavoto uzrunu un padomāt, ko Gunārs Astra darītu un par ko iestātos mūsdienās.

Iveta Šimkus: Brīvība kā apzināta izvēle

Ojārs Balcers, Dr. phys.  

Klimata  pārmaiņu  temats  nav  jauns,  un  tas  noteikti  ir  daudz  apspriests.  Ko  darīt,  vai  darīt,  cik  liela  ir cilvēku  ietekme.  Skaidrs  ir  viens  – klimata  pārmaiņas  notiek.  To  apliecina  novērojumi,  mērījumi  un modeļi.  Klimata  pārmaiņu  fizika  (virzītājspēki  un  mehānisms)  zinātniekiem  lielos  vilcienos  bija  skaidra jau  vairāk  nekā  pirms  simt  gadiem  un  publicēta  arī  Rīgā  kādreiz  strādājušā  zviedra  un  Nobela  prēmijas laureāta  Svantes  Arrēniusa  darbos.  Laikam  ejot,  modeļi  tika  precizēta,  un  t.s.  Romas  kluba  modeļos 20.  gs.  70.  gados  publicētie  modeļi  (sk.,  The  Limits  to  Growth)  rāda,  ka  planētas  fizikālie  ierobežojumi nav  savietojami  ar  izvēlēto  nepārtrauktas  ekonomiskas  izaugsmes  ceļu. 

Slavenais lingvists ASV Masačūsetsas tehnoloģiskā institūta profesors Noams Čomskis atklāj metodes, ar kuru palīdzību kontrolē masas. Lingvists šai tēmai veltījis ne vienu vien pētījumu. Izdalāmi aptuveni desmit veidi, kā ar cilvēku apziņu manipulē masu informācijas līdzekļi, politiķi un aiz tiem stāvošie ekonomiskie grupējumi un ideologi. Iekavās doti komentāri, kur un kā tieši katru no manipulatīvajiem principiem varam saskatīt mūsdienu norisēs.

Uzmanības novēršana.

Viens no galvenajiem sabiedrības pārvaldes veidiem ir uzmanības novēršana. Tā vietā, lai sabiedrības uzmanību pievērstu nopietniem lēmumiem, ko pieņem valdošās struktūras, informatīvais lauks tiek piebāzts ar maznozīmīgiem notikumiem.

(Komentārs: Latvijā kažokzvēru aizstāvēšanas akcijas aizēno iespēju parakstīties par latviešiem tradicionāli raksturīgā ģimenes un laulības modeļa nostiprināšanu Satversmē un tam nepieciešamo referendumu.)

Šajā publisko lekciju ciklā “Mazajā ģildē” bija iespējams noklausīties Dr. Andreja Mūrnieka autorlekcijas par tendencēm mūsdienu sabiedrībā un kultūrā. Cikla astotā un pēdējā lekcija notika trešdien 27.aprīlī plkst. 18. 30 tiešraidē; temats: "Cilvēce patiesības meklējumos. Kā meklēt?" Septītās lekcijas, kas notika 30. 03. “Vai Dievs ir miris? Uz ko paļauties un kam ticēt?” ieraksts ir pieejams facebook šeit: https://www.facebook.com/MazaGilde/videos/1653975601604677     

27.aprīlī notikušās lekcijas īsa anotācija:

Piedāvājam izlasīt akadēmiķes Dr. habil. philos. Maijas Kūles rakstu par mēru, precīzāk - par mēra trūkumu praida bakhanālijās un seksuālo minoritāšu pretenzijās uz privilēģijām, pretstatā novārtā pamestajiem skolēnu Dziesmu svētkiem un arī šobrīd kūtro parakstīšanos par ģimenes un laulības aizsardzību Satversmē. Pateicamies filozofei par atļauju rakstu pārpublicēt. Tas sākotnēji uzrakstīts un pieejams arī lieliskajā tīmekļa portālā telos.lv, ko 2021. gadā izveidojusi filozofu biedrība Peripatos.

Maija Kūle: Par mēru

Nekad nav labi, ja sāk zaudēt mēru. Ieilgušas dzīres ved pie nelabuma. Pārspīlētas un jaunas prasības liek šaubīties par pamatprasību jēdzīgumu. Pārāk liels skaļums liek zaudēt spēju uzklausīt salīdzinoši klusāk pateikto. Dzīves harmoniju veido līdzsvara māksla. Līdzsvars ir tad, kad aizvainotais nepārkliedz ievainoto. Šobrīd Latvijā zem varavīksnes karoga skaļāk kliedz aizvainotie, bet ievainotie – nabadzībā grimstošie, veselību zaudējušie, politiski apjukušie, izglītību nedabūjušie – tiek pārkliegti. Par viņiem nav nekāda lepnuma (pride), jo viņi visi pieder pie mūžīgo rūpju sfēras, kas nav ne atraktīva, ne spēlēm pakļaujama, ne teatrāla.   

Piedāvājam izlasīt Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga uzrunu ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā pieminot 30 gadi kopš puča notikumiem un Latvijas suverenitātes pilnīgu atjaunošanu 1991. gada 21. augustā. Atcerēsimies arī “Baltijas ceļa” akciju, kas notika – protestējot pret “Molotova-Rībentropa” paktu, saskaņā ar kuru Latvija nonāca PSRS ietekmes zonā un tika okupēta. Arhibīskaps salīdzina grūtības, kādas bija jāpārvar tolaik – pirms 30 gadiem, un problēmas šobrīd, īpaši uzsverot sabiedrības sašķeltību saistībā ar pandēmiju un asajām diskusijām par vakcināciju.

Jānis Vanags: Pašlaik atsvešinās draugi, sastrīdas ģimenes, sašķeļas tauta. Esam sev darinājuši viltus identitāti no kovida vakcīnām! Kungs, rādi mums savu ceļu un liec mums gribēt pa to iet!

Piedāvājam izlasīt analītisku rakstu par augstskolu reformas rezultātā izveidotajām augstskolu padomēm - starptautiskās pieredzes kontekstā. Autore Agnese Rusakova - Latvijas Universitātes mācību spēks, vadībzinātņu doktore.

Ar augstskolu padomēm – ceļā uz gaišo neoliberālisma nākotni? Bez atbilstoša finansējuma – diez vai.  Autore: Agnese Rusakova

Kāpēc abas pieredzējušās puses – gan augstākās izglītības (AI) nozare, gan atbildīgā ministrija – ar grūtībām saprotas saistībā ar AI pārvaldības reformu, lai gan abas puses apgalvo, ka seko vienam un tam pašam mērķim – uzlabot augstākās izglītības kvalitāti?

Pēdējās desmitgadēs, sakņotas neoliberālisma ideoloģijā, publiskā sektora organizācijas daudzās valstīs pārņem jaunā publiskā menedžmenta [New Public Management] idejas, kuru vadmotīvs ir ekonomiskā racionalitāte un "menedžeriālisms" [managerialism]. Vienkāršoti sakot, privātajā sektorā valdošā vērtību un uzskatu sistēma, prakses un paņēmieni tiek adaptēti publiskā sektora pārvaldībā. Viens no "menedžeriālisma" ideoloģijas stūrakmeņiem – tiek uzskatīts, ka, lai pārvaldītu sektoru, nav jābūt tā profesionālim. (Klikauer, 2015)¹