Likumdošana

"Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (turpmāk – EPL) šobrīd dzīvo savu – no sabiedrības visai neatkarīgu – dzīvi. Kā jau videi, kas ir noslēgusies sevī, EPL ir tendence atražot sevi, nevis attīstīties"– tā uzskata viens no tiem, kuri nesen piedalījušies konkursā uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP). Problēmas būtība: kā panākt sabiedrības reālu ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu saturu. Par to piedāvājam LU vadībzinātņu doktora A. Mūrnieka rakstu.

Skats no malas uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību. Autors: Andrejs Mūrnieks

Vai ar jaunu izglītotu deputātu ienākšanu Saeimā pietiks, lai mainītos politiskā kultūra Latvijā? Pagaidām izskatās, ka nē! Izglītotība ir nepieciešams, bet ne pietiekams nosacījums būtiskām pozitīvām izmaiņām. Sešu jauno deputātu rīcība – „uzmetot” savu partiju (ZRP) jau pirmajā jaunās Saeimas darba dienā – vedina meklēt dziļākus stratēģiskos risinājumus sabiedrības cīņā par tiesiskumu. Solījumu nepildīšanu var vērot arī „vecajās” partijās (piemēram, Nila Ušakova divkosīgā nostāja referenduma jautājumā par krievu valodu kā otro valsts valodu).  Par to, kāpēc tas tā notiek, piedāvājam vadībzinātņu doktora Andreja Mūrnieka komentāru un priekšlikumus situācijas uzlabošanai.

Kā mainīt politisko kultūru Latvijā? Autors: Andrejs Mūrnieks, Dr. sc. adm.

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par tautas vēlētu prezidentu. Atklāts ir jautājums – vai palielināt prezidenta pilnvaras. Arī ievēlēšanas mehānismi var būt dažādi, piemēram, Igaunijā prezidentu ievēl parlamenta un pašvaldību deputāti. Viens ir skaidrs – bez nopietnām izmaiņām Satversmē pašreizējā politiskā sistēma Latvijā izskatās bezcerīgi. Par to tikšanās reizē Gulbenē runājusi arī Valsts kontroliere Inguna Sudraba.  Pretargumenti šādām izmaiņām ir bēdīgā Austrumeiropas valstu pieredze: prezidentālas republikas apstākļos pie varas nonāk prezidenta radinieku klani (Azerbaidžāna) vai iedibinās autoritārisms (Baltkrievija).