Izglītība

Sabiedrību satraucis kādas skolotājas piedāvājums skolēniem analizēt literatūras stundā modernas dzejnieces dzejoli, kurā Jaunās Derības Evaņģēlija Kalna sprediķa tekstiem pievienoti rupji lamu vārdi krievu valodā. Cits gadījums Rīgas ģimnāzijā – direktors tomēr noliedzis skatīties filmu, ko kāda skolotāja atkal literatūras stundā vēlējusies demonstrēt, jo tajā ir vardarbības ainas un homoseksuāli dzimumakti, kā arī filma nav ieteicama bērniem. Direktors pamatojis savu aizliegumu ar to, ka visi skolēni 10. klasē vēl nav pilngadīgi. Piedāvājam šajā sakarā Saeimas deputātes Ingūnas Rībenas rakstu, ko viņa atsūtījusi portālam Atjaunotne. Pateicamies deputātei par iespēju to publicēt!

Krievu valodas lamu vārds kā jaunais latviešu demokrātijas simbols? Autore: Ingūna Rībena, 12. Saeimas deputāte

Jau kādu laiku Latvijā sabiedrība diskutē par to, vai ir nepieciešams pašsaprotamas vērtības minēt valstiskos dokumentos un mācīt bērniem skolās. Nesen ir pieņemta Satversmes Preambula jeb Ievads, kur – cita starpā – minētas vispārcilvēciskās vērtības, kristīgais mantojums un tautas tradicionālā kultūra jeb dzīvesziņa. Tomēr diskusijas un, pats galvenais, centieni – skolās un masu medijos potēt jauniešiem ētisko relatīvismu – turpinās. Par to satraucas 12. Saeimas deputāte Ingūna Rībena. Pateicamies deputātei par iespēju pārpublicēt viņas kaismīgo rakstu, kas tapis – polemikā ar vērtību relatīvisma aizstāvjiem.

Katrs pats sev Mozus. Autore: Ingūna Rībena, 12. Saeimas deputāte

Latvijas Satversmes preambulas projektā ir iekļauts termins 'dzīvesziņa'. Sākušās diskusijas par to, vai mācību priekšmetu ar šādu nosaukumu nevajadzētu paredzēt arī skolās. Ažiotāža pagaidām ir tikai par formu, kā to darīt, par to, kuras organizācijas noteikti nepielaist pie dzīvesziņas izstrādes, nevis par priekšlikuma būtību. Kādas tieši tēmas varētu veidot dzīvesziņas saturu, pagaidām ir atklāts jautājums. Saeima ir piešķīrusi arī finansējumu pirmajam projektam, kas varētu apzināt tematus un metodes, kas ļautu skolēniem pilnvērtīgi iepazīt sevi, ētiskās vērtības, veselības jautājumus, attiecību veidošanas prasmes, tradicionālajā un mūsdienu kultūrā sastopamās ģimenes vērtības. Tātad dzīvesziņā būs apkopots tas, kas šobrīd ir "izkaisīts" dažādos mācību priekšmetos. Piedāvājam publikāciju, kas pamato šādas ievirzes vērtībizglītības nepieciešamību Latvijā patlaban – demogrāfiskās krīzes izšķirošajā fāzē.

Par dzīvesziņu! Autors: Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors

Sabiedrībā turpinās diskusijas par principu izglītības finansēšanā, ko aizstāvēja iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, bet pirmais Latvijā deklarēja Andris Šķēle. Šobrīd nauda skolēnam „seko” tikai līdz pašvaldībai, kur notiek zināma līdzekļu pārdale, tādējādi glābjot skolas ar relatīvi mazāku skolēnu skaitu no izputēšanas. Vai šis princips "nauda seko" vispār ir dzīvotspējīgs, un vai tas nevar nodarīt postu izglītības kvalitātei - par to pauž satraukumu sociologs Mareks Niklass.

Par „nauda seko” principu. Autors: Mareks Niklass, sociologs, LU SZF pasniedzējs

Pēc ilgstošas ķīvēšanās ar nu jau demisionējušo ministru Robertu Ķīli, Augstākās izglītības padome pati nākusi klajā ar savu redzējumu par reformām. Piedāvājam portāla „Atjaunotne” lasītājiem Dr. art. Latvijas Mākslas akadēmijas prorektora un docenta, Augstākās izglītības padomes locekļa Andra Teikmaņa rakstu par AIP sagatavoto Augstākās izglītības attīstības koncepciju.

Andris Teikmanis: Latvijas augstākā izglītība ceļā uz otro akadēmisko revolūciju

Turpinās cīņa par Dženderisma (Gender) ideoloģijas ieviešanu Latvijā. Šoreiz pret Labkājības ministrijas centieniem šo ideoloģiju izplatīt Latvijā, t. sk. pirmsskolās, iestājušies 36 Saeimas deputāti. Piedāvājam iepazīties ar viņu vēstuli un argumentāciju šajā jautājumā.

36 Saeimas deputātu vēstule par „Plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam”

Piedāvājam ieskatu izglītības reformu problemātikā, kas pēdējā laikā sabiedrībā izsauc kontroversālus viedokļus. Rakstā analizēti iespējamie izglītības reformu scenāriji, to riski, kā arī pausta ideja par nepieciešamību pedagogiem pašiem veidot savu reformu plānu. Šim nolūkam izveidots jauns portāls "Alternatīvā izglītības reforma".

Divi ceļi izglītības reformās Autors: Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors

Jaunā gada sākums ir labvēlīgs laiks jaunām iecerēm un attiecību atjaunošanai. Tas īpaši attiecas uz ieilgušajām diskusijām par izglītības reformu. Īstenībā tikai tagad reformu būtu loģiski sākt, jo nesen Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu (NAP). Tātad izglītības reformas jāplāno – ņemot vērā Nacionālajā attīstības plānā noteiktos virzienus. Galvenais saprast – kādu vēlamies mūsu valsts virzību. Ir iespējami divi ceļi jeb scenāriji.