valsts valoda
Pēdējā laikā sabiedrībā sakarā ar referendumu tiek izteikti radikāli viedokļi. Dažus no tiem varētu pat raksturot kā histēriskus un naidu kurinošus. Toties tautas lielākās daļas rīcība referenduma dienā bija līdzsvarota un atbildīga. Varbūt jāturpina diskusijas un jāanalizē situācija šajā noskaņā? Domājot par savu izteikumu sekām un meklējot risinājumus. Piedāvājam portāla „Atjaunotne” lasītājiem Andreja Mūrnieka pārdomas par referenduma rezultātiem un cēloņiem.
Kas uzvarēja referendumā? Autors: Andrejs Mūrnieks, kultūrvēsturnieks un pedagogs
Kas uzvarēja referendumā? Vai saliedētība? Jā! Saliedējās latvieši un saliedējās krievvalodīgie! Katra puse – iekšēji. Par sevi. Par savu taisnību. Tādu pacēlumu un līdzdalību negaidīja pat sociologi un referenduma iniciatori!
Tikko notikušā referenduma ierosinātāji kā vienu no argumentiem otras valsts valodas ieviešanai izvirzīja sūdzības par etnisko diskrimināciju Latvijā. Piedāvājam portāla Atjaunotne lasītājiem runu, kas izskanējusi Eiropas Parlamenta (EP) Strasbūrā organizētā konferencē. Tajā pausts pilnīgi pretējs viedoklis. Runu var lasīt arī EP deputātes Ineses Vaideres mājas lapā.
Jeļena Avotiņa-Jekateriņičeva: nekādas etniskās diskriminācijas Latvijā nav
Mans vārds ir Jeļena, es esmu krieviete. Es sešpadsmit gadus dzīvoju neatkarīgā Latvijā. Man ir savs uzņēmums, esmu etiķetes un protokola eksperte. Cienījamie Eiroparlamenta deputāti: es, Latvijas krieviete, esmu kategoriski pret ideju ieviest Latvijā krievu valodu kā otro valsts valodu divu iemeslu dēļ – gan kā speciāliste, gan kā privātpersona.
Labas gribas manifests
Mēs, Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, apņemamies ieguldīt savus spēkus, lai veicinātu izpratni un izlīgumu starp dažādiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem. Šādam izlīgumam nepieciešams ne mazāk drosmes kā Atmodas laikos. Tomēr mēs uzskatām, ka katram, kam patiešām rūp Latvijas nākotne, jābūt gatavam darīt visu, lai samierinātu cilvēkus, radītu lielāku savstarpēju sapratni un iecietību.
Pēdējās dienās pirms referenduma augusi sabiedrība aktivitāte. Līdzās politiķiem izsakās pazīstami mākslinieki un rakstnieki, piemēram, Māra Zālīte, kuras vēstījums pieejams "Atjaunotnē" jau labu laiku. Masu mediji ir pilni ar dažādiem aicinājumiem, sākot ar tādiem, kas piedāvā pārvērst referendumu "balto lapu" – tādā kā izklaides – akcijā (Viestura Dūles iniciatīva), beidzot ar šādu un līdzīgu iniciatoru ierindošanu muļķu vai nodevēju sarakstā (Inas Druvietes un Alvja Hermaņa publikācijās).
Divus no aicinājumiem, kas izceļas ar līdzsvarotību un mudinājumiem uz savstarpēju piedošanu un sadraudzību, ievietojam arī portāla Atjaunotne lasītāju vērtējumam. Viens ir Zatlera reformu partijas Saliedētības darba grupas uzsakumums, otrs ir mācītāja Jura Rubeņa ierosinātais Labas gribas manifests, kuru katrs ir aicināts parakstīt Rīgas pilī.
Referendums būs. Notiks. Tas ir labi. Cimds ir nomests, un Latvijai uzticamo pilsoņu goda lieta ir cimdu pacelt. Piedalīties un balsot pret vēl dziļāku sabiedrības nošķirtību, pret tālāku segregāciju, jo tieši pie tā novestu divas valsts valodas Latvijā. Galīgā konsekvencē divvalodība novestu pie valsts integritātes zuduma un latviešu valodas pakāpeniskas izspiešanas no vienīgās telpas visā plašajā pasaulē, kur tai ir iespēja pastāvēt un attīstīties.
In recent years, the casino industry has...
...
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...