Laimīgu, veselīgu, radošu, mīlestības svētītu Jauno 2023. gadu visiem "Atjaunotnes" lasītājiem un mūsu Latvijai! Piedāvājam - kā pirmo publikāciju šogad - Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunu savai tautai pēdējās Vecgada minūtēs. Ceram, ka tā iedvesmos arī latviešus un visus, kuri to lasīs. Paldies Aigaram Tučam par tulkojumu!

"Dārgie ukraiņi! 

Šis gads sākās 24. februārī. Bez priekšvārdiem un ievadvārdiem. Asi. Agri. Pulkstens četros.

Bija tumšs. Bija skaļi. Daudziem bija grūti, citiem –  baisi. Pagājušas 311 dienas. Mums joprojām var būt tumši, skaļi un grūti. Bet mums noteikti nekad vairs nebūs bail. Un nekad nebūs kauns. Šis bija mūsu gads! Ukrainas gads. Ukraiņu gads.

Atbildot uz jautājumnu "Kāpēc Ukraina uzvar?" vadībzinātņu doktors  Andrejs Mūrnieks min vismaz 3 faktorus. Tie ir: 1) savas nācijas nozīmīguma apziņa, 2) vīrišķīgums un arī 3) reliģiozitāte. Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem iepazīties ar šo 3 aspektu izvērsumu.

 Kāpēc Ukraina uzvar? Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju un prezidentu apbrīno visā pasaulē. Vai citas Eiropas tautas spētu sekot ukraiņu piemēram? Kā ar mums pašiem? Vai atbalsts Ukrainai ir pietiekams? Vai pasaules vadošo politiķu attieksme pret karu ir adekvāta?

Vairāki Nobela prēmijas laureāti pauduši atbalstu ukraiņu tautai un brīvai un neatkarīgai Ukrainas valstij — Krievijas agresijas priekšā. Piedāvājam izlasīt šo laureātu vēstuli. Otrais teksts ir intervija ar pāvesta nunciju Ukrainā. Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā priekšvakarā lielākā daļa diplomātisko departamentu evakuēja savus pārstāvjus no Ukrainas pilsētām. Daudzi diplomāti pat pameta Ukrainu, bēgot no Krievijas armijas apšaudēm. Tomēr starp vēstniekiem ir arī patiesi varonīgi cilvēki. Viens no tiem, ja ne vienīgais, kurš palicis Kijivā, ir Vatikāna vēstnieks Ukrainā. Sestais apustuliskais nuncijs, arhibīskaps Visvalds Kulboka vēsta, kāpēc viņš uzskata, ka Ukraina uzvarēs. Pateicība Aigaram Tučam par abu šo materiālu iesūtīšanu un tulkojumu latviešu valodā!

Arhibīskaps Jānis Vanags: Vienotībā mazās lietas top stipras. Lūgšana par Ukrainu.

Kad rakstu šīs rindas, Ukrainas tauta ir izturējusi Krievijas iebrukuma pirmo diennakti. Erceņģeli Mihaēl, kas nogāzi sātanu no debesīm – cīnies par Ukrainu kopā ar saviem debesu pulkiem! Latviju NATO ietvaros sargā īpaša solidaritāte ar citām valstīm, bet tas nenozīmē, ka mierīgi stāvam maliņā. Mūs mēģina maldināt, kārdināt, biedēt un šķelt. Mūs piemeklēs kara un sankciju sekas. Dzīve būs grūtāka, trūcīgāka un bīstmāka. Mēs to nevaram novērst vai pagriezt atpakaļ, bet varam sagatavoties. Paredzot lielās bēdas, Kungs Jēzus saka – izslienieties un paceliet galvas, jo jūsu pestīšana ir tuvu. Nevis sūkstīties par mums tikko nolaupīto pasauli, bet klausīties Kristus balsī un apņemties – es pacelšu galvu un iztaisnošu plecus, lai kopā ar tevi, Kungs, visu izturētu kā nesalauzts, tev līdzīgs cilvēks! Ieslēgsim sirdī apustuļa Pāvila vārdus: “Es visu spēju viņā, kas man dod spēku. Un tomēr jūs darāt labi, būdami līdzdalīgi manās ciešanās.” (Fil. 4:13)

Vai Krievijas aktivitātes pie Ukrainas robežām ir blefs, vai tomēr nopietni draudi? Piedāvājam iepazīties ar franču vēsturnieces Fransuāzas Tomas domām par starptautisko situāciju un Krievijas faktisko ultimātu Rietumu pasaulei. Paldies Jānim Rožkalnam, kurš piedāvājis raksta tulkojumu. Raksta autore uzskata, ka divu līgumu piedāvājums ir nopietnākā šantāža kopš Aukstā kara laikiem, ko tiecas īstenot Putina režīms. Kas Maskavai liek domāt, ka Rietumu pasaule tieši šobrīd ir vāja? Ko darīt?

Fransuāza Toma. Ko nozīmē Krievijas ultimāts Rietumiem?

Rupjības un neiecietība komentētāju tekstos pēdējā laikā vērojama gandrīz visos vadošajos interneta portālos. Spriedze pieaugusi pēc notikumiem Ukrainā, attiecību saasināšanās starp Ukrainu un Krieviju, un pēc Krimas pussalas aneksijas, ko īstenoja krievu kareivji bez atpazīšanas zīmēm. Komentētāji sadalījušies divās daļās. Vieni akli tic Kremļa propagandai. Citi uzticas Ukrainas medijiem un Rietumvalstu informatīvajai telpai. Objektīvu situācijas vērtējumu ir maz. Laikraksta „Diena” žurnālisti konstatējuši, ka naidu kurinoši komentāri pienākuši arī no ES un Eiropas komisijas ēkām Briselē un Luksemburgā. Pie rakstiem par Ukrainu komentē arī personas no ASV un Krievijas. Tātad  informatīvais karš notiek ar pilnu jaudu.

Eksperiments: Rupjus un naidīgus komentārus ziņu portālā ievieto arī no ES iestādēm Autore: Kristīna Putinceva.

Kijevā beigusies 2 mēnešus ilgā konfrontācija starp protestētājiem un milzīgu varu un bagātību sagrābušo prezidentu Janukoviču. Ap 100 cilvēku zaudējuši dzīvības. Valstī – sēras. Uzvarētāji nu var apskatīt prezidenta greznos apartamentus, kas krasi kontrastē ar valsts vienkāršo iedzīvotāju nabadzību. Pēc nacionāļu uzvaras Kijevā, dienvidu un austrumu apgabali tomēr taisās atdalīties un aicināt Krievijas spēkus palīgā. Kā nosargāt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo veselumu? Kas īstenībā valda Ukrainā? Izrādās, līdztekus Krievijas, Eiropas Savienības un ASV interesēm, ir vēl Ukrainas oligarhi, kuru lomu nevar novērtēt par zemu visos iepriekšējos un arī turpmākajos politiskajos procesos. Kā citviet pasaulē, arī Ukrainas politikā lielu lomu spēlē nauda. Vai tautai pietiks spēka un prāta veidot savu valsti pašiem? Tas nozīmē: izvairīties no valsts sašķelšanās, pilsoņu kara, vietējo oligarhu un arī globālā kapitāla varas.

„Ukrainā valda oligarhi” – konstatē Latvijas žurnālisti.