sociālās tehnoloģijas

Izglītības reformu gaitā arvien biežāk skan vārdu savienojums “kritiskā domāšana”. Tas ir populārs arī modernās pedagoģijas teorijās. Bet, kas īsti ir “kritiskā domāšana”? Ko par to domā filosofi? Vai var apgūt “kritisko domāšanu” bez loģikas mācīšanās? (Diemžēl loģikas kurss sen jau kā vairs nav skolu plānos). Vai labskanīgais sauklis var slēpt arī kādas manipulācijas? Vai “kritiskā domāšana” ir vērsta uz patiesības atklāšanu? Piedāvājam filosofijas doktora Māra Kūļa publikāciju, kurā izgaismoti riski un neskaidrie, pretrunīgie šī jēdziena lietošanas aspekti.

Kritiskā domāšana – patiesības meklējumos vai iespējamos politiskās inženierijas valgos? Autors: Dr. Māris Kūlis

Progress mūsdienās ir ne tikai  komunikāciju (IKT), bet arī sociālo tehnoloģiju jomā. Tas rada – cita starpā – arī riskus. Tikai nesen esam aptvēruši kā reklāmas iespaido zemapziņu un programmē pircēju rīcību. Tikpat rafinēti darbojas ideoloģiskā propaganda, turklāt kā no Austrumiem, tā no Rietumiem. Jaunās metodes ir attīstījušās. Tās ārēji vairs nelīdzinās totalitāro sistēmu rupjajiem propagandas paņēmieniem. Viens no manipulāciju ar sabiedrību  pētniekiem ir amerikāņu sociologs Džozefs Overtons. Viņa domu īsu izklāstu piedāvājam arī Atjaunotnes lasītājiem. [NB! Raksta beigās pievienota svaiga ziņa par jaunu 21.gs. fenomenu – „panseksuāļiem”, kuri tiecas izmēģināt visas iespējamās seksuālās uzvedības formas. Iespējams, ka tā būs viena no nākamajām grupām, kas tieksies pēc sabiedrības atzīšanas – Dž. Overtona aprakstītajā veidā.]

Džozefs Overtons

Overtona „logu” teorija