skolēns

Latvijas Satversmes preambulas projektā ir iekļauts termins 'dzīvesziņa'. Sākušās diskusijas par to, vai mācību priekšmetu ar šādu nosaukumu nevajadzētu paredzēt arī skolās. Ažiotāža pagaidām ir tikai par formu, kā to darīt, par to, kuras organizācijas noteikti nepielaist pie dzīvesziņas izstrādes, nevis par priekšlikuma būtību. Kādas tieši tēmas varētu veidot dzīvesziņas saturu, pagaidām ir atklāts jautājums. Saeima ir piešķīrusi arī finansējumu pirmajam projektam, kas varētu apzināt tematus un metodes, kas ļautu skolēniem pilnvērtīgi iepazīt sevi, ētiskās vērtības, veselības jautājumus, attiecību veidošanas prasmes, tradicionālajā un mūsdienu kultūrā sastopamās ģimenes vērtības. Tātad dzīvesziņā būs apkopots tas, kas šobrīd ir "izkaisīts" dažādos mācību priekšmetos. Piedāvājam publikāciju, kas pamato šādas ievirzes vērtībizglītības nepieciešamību Latvijā patlaban – demogrāfiskās krīzes izšķirošajā fāzē.

Par dzīvesziņu! Autors: Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors

Sabiedrībā turpinās diskusijas par principu izglītības finansēšanā, ko aizstāvēja iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, bet pirmais Latvijā deklarēja Andris Šķēle. Šobrīd nauda skolēnam „seko” tikai līdz pašvaldībai, kur notiek zināma līdzekļu pārdale, tādējādi glābjot skolas ar relatīvi mazāku skolēnu skaitu no izputēšanas. Vai šis princips "nauda seko" vispār ir dzīvotspējīgs, un vai tas nevar nodarīt postu izglītības kvalitātei - par to pauž satraukumu sociologs Mareks Niklass.

Par „nauda seko” principu. Autors: Mareks Niklass, sociologs, LU SZF pasniedzējs