2012.gada 1.janvārī stājās spēkā Ungārijas jaunā konstitūcija, kas tika ratificēta pagājušā gada aprīlī. Arī Latvijā sākušās runas par Satversmes maiņu. Ungārijas piemērs varētu mūs iedvesmot! Taču Ungārija saņem pamatīgu Eiropas Savienības kritiku – par novirzīšanos no liberālisma ideoloģiskā kursa. Latvijā un citās zemēs tiek vākti paraksti par atbalstu Ungārijai un ungāru tiesībām veidot savu zemi demokrātiskā ceļā. Latviski ir iztulkota Ungārijas konstitūcijas preambula, ko piedāvājam katram iepazīt.

Pēdējās dienās pirms referenduma augusi sabiedrība aktivitāte. Līdzās politiķiem izsakās pazīstami mākslinieki un rakstnieki, piemēram, Māra Zālīte, kuras vēstījums pieejams "Atjaunotnē" jau labu laiku. Masu mediji ir pilni ar dažādiem aicinājumiem, sākot ar tādiem, kas piedāvā pārvērst referendumu "balto lapu" – tādā kā izklaides – akcijā (Viestura Dūles iniciatīva), beidzot ar šādu un līdzīgu iniciatoru ierindošanu muļķu vai nodevēju sarakstā (Inas Druvietes un Alvja Hermaņa publikācijās).

Divus no aicinājumiem, kas izceļas ar līdzsvarotību un mudinājumiem uz savstarpēju piedošanu un sadraudzību, ievietojam arī portāla Atjaunotne lasītāju vērtējumam. Viens ir Zatlera reformu partijas Saliedētības darba grupas uzsakumums, otrs ir mācītāja Jura Rubeņa ierosinātais Labas gribas manifests, kuru katrs ir aicināts parakstīt Rīgas pilī.

Referendums būs. Notiks. Tas ir labi. Cimds ir nomests, un Latvijai uzticamo pilsoņu goda lieta ir cimdu pacelt. Piedalīties un balsot pret vēl dziļāku sabiedrības nošķirtību, pret tālāku segregāciju, jo tieši pie tā novestu divas valsts valodas Latvijā. Galīgā konsekvencē divvalodība novestu pie valsts integritātes zuduma un latviešu valodas pakāpeniskas izspiešanas no vienīgās telpas visā plašajā pasaulē, kur tai ir iespēja pastāvēt un attīstīties.

Latvijas pedagogu pārstāvji par V. Zatlera lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu

Biedrības „Latvijas Pedagogu dome” (LPD) valde uzskata, ka „V. Zatlera lēmums ir jāskata plašākā sabiedrības atjaunotnes kontekstā: lēmums atlaist Saeimu un rīkot visai dārgus referendumus nevar būt pašmērķis, ja neseko citi soļi, kas sakārtotu valsti, attiecības starp likumdevēju, tiesu un izpildvaru, eliti un sabiedrību, ekonomiku, politiku un morāli.” Ja mērķis ir Latvijas fundamentāla atdzimšana, tad V. Zatlera iniciatīva ir apsveicama. LPD valdes vēstule ar atbalstu Latvijas atjaunotnei nogādāta Valsts prezidentam.

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par tautas vēlētu prezidentu. Atklāts ir jautājums – vai palielināt prezidenta pilnvaras. Arī ievēlēšanas mehānismi var būt dažādi, piemēram, Igaunijā prezidentu ievēl parlamenta un pašvaldību deputāti. Viens ir skaidrs – bez nopietnām izmaiņām Satversmē pašreizējā politiskā sistēma Latvijā izskatās bezcerīgi. Par to tikšanās reizē Gulbenē runājusi arī Valsts kontroliere Inguna Sudraba.  Pretargumenti šādām izmaiņām ir bēdīgā Austrumeiropas valstu pieredze: prezidentālas republikas apstākļos pie varas nonāk prezidenta radinieku klani (Azerbaidžāna) vai iedibinās autoritārisms (Baltkrievija).