Satversme
Piedāvājam izlasīt akadēmiķes Dr. habil. philos. Maijas Kūles rakstu par mēru, precīzāk - par mēra trūkumu praida bakhanālijās un seksuālo minoritāšu pretenzijās uz privilēģijām, pretstatā novārtā pamestajiem skolēnu Dziesmu svētkiem un arī šobrīd kūtro parakstīšanos par ģimenes un laulības aizsardzību Satversmē. Pateicamies filozofei par atļauju rakstu pārpublicēt. Tas sākotnēji uzrakstīts un pieejams arī lieliskajā tīmekļa portālā telos.lv, ko 2021. gadā izveidojusi filozofu biedrība Peripatos.
Maija Kūle: Par mēru
Nekad nav labi, ja sāk zaudēt mēru. Ieilgušas dzīres ved pie nelabuma. Pārspīlētas un jaunas prasības liek šaubīties par pamatprasību jēdzīgumu. Pārāk liels skaļums liek zaudēt spēju uzklausīt salīdzinoši klusāk pateikto. Dzīves harmoniju veido līdzsvara māksla. Līdzsvars ir tad, kad aizvainotais nepārkliedz ievainoto. Šobrīd Latvijā zem varavīksnes karoga skaļāk kliedz aizvainotie, bet ievainotie – nabadzībā grimstošie, veselību zaudējušie, politiski apjukušie, izglītību nedabūjušie – tiek pārkliegti. Par viņiem nav nekāda lepnuma (pride), jo viņi visi pieder pie mūžīgo rūpju sfēras, kas nav ne atraktīva, ne spēlēm pakļaujama, ne teatrāla.
Piedāvājam izlasīt žurnālista Egila Līcīša sarunu ar juristi un bijušo Saeimas deputāti Ingu Biti par Satversmes tiesas diskutablo spriedumu, kas mēģina netieši paplašināt ģimenes definīciju. Juriste sarunā skar arī Nacionālās apvienības parlamentā iesniegto likumprojektu par grozījumiem Satversmē. Inga Bite ir Latvijas Reģionu apvienības biedre, trīs bērnu māmiņa un aktīva sabiedriskā darbiniece. Viņas interešu lokā ir ģimenisko vērtību aizstāvība.
Inga Bite: "Satversmes tiesas spriedums bija spēriens konservatīvajai sabiedrības daļai."
Joprojām turpinās diskusijas par Izglītības likuma jauno redakciju (18. 06. 15.), kurā Saeima ir nostiprinājusi tikumisko audzināšanu, faktiski garantējusi tās nodrošināšanu visās Latvijas skolās. Piedāvājam juridisko zinātņu doktores Baibas Rudevskas komentāru par to, kāpēc neliela daļa nevalstisko organizāciju tik asi vēršas pret šo likuma normu un vispār pret tikumības jēdzienu kā tādu. Lai gan tikumības jēdziens jau izsenis atrodams Latvijas Satversmes 116. pantā un Izglītības likumā.
Tikumības jēdziens un homoseksuāla dzīvesveida popularizēšana. Autore: Dr.iur. Baiba Rudevska
Publisko lekciju ciklā "Domāsim kopā!" Dr. Egila Levita lekcijas „Satversmes Ievada funkcijas un nozīme”, kas notika Rīgas „Mazajā ģildē” 24. 04. 2015. – video ieraksts. Lekcijas tēzes (lekcijas materiāli) – skatīt pielikumā.
Kā arī Dr. E. Levita sagatavotie lekcijas materiāli
Sabiedrībā sākušās diskusijas par Dr. Egila Levita piedāvāto Satversmes preambulas projektu. Savu viedokli izsaka Latvijas inteliģence. Piedāvājam vienu no uzrunām, kas tika nolasīta Latvijas Universitātē speciāli preambulas projekta apspriešanai veltītā konferencē.
Par preambulu ar pēcvārdu. Autore: Māra Zālīte, dzejniece.
Egila Levita ierosinājumu par Preambulu mūsu valsts Pamatlikumam es uztveru kā labāko iespēju veikt plašu valsts un sabiedrības vērtību auditu, kas šobrīd ir nepieciešams.
Cilvēktiesību aktīvists un Atmodas gadu cīnītājs pret Padomju okupāciju Jānis Rožkalns min vairākus argumentus kāpēc „praidi” un citas geju aktivitātes sabiedrībai var izrādīties bīstamas. Viņš atsaucas uz akadēmiķa Viktora Kalnbērza un citu mediķu viedokli. Piedāvājam Atjaunotne lasītājiem J. Rožkalna raksta pārpublicējumu.
Demagoģija, fakti un praids Rīgā: autors Jānis Rožkalns
Kā mēs visi zinām, aiz “izvirtības praida” uzspiešanas Rīgai nestāv demokrātisks sabiedrības vairākums, arī ne tās trešdaļa, pat ne 10%! Un arī ne 1% no sabiedrības! Un tomēr – regulāri šī ideja, diktāta un sabiedrības izsmiešanas stilā, tiek mēģināta uzspiest visai mūsu valstij. Loģiski, ka jājautā – kā kaut kas tāds vispār ir iespējams demokrātijas apstākļos?
Saeimā 17. aprīlī notika konference "Par ģimenes aizsardzību un atbalstu", ko organizēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un Demogrāfijas apakaškomisija, sadarbībā ar biedrībām: asociācija "Ģimene", Latvijas Pedagogu dome un Audžuģimeņu biedrība. Piedāvājam iepazīties ar vienu no konferences priekšlasījumiem.
Ģimenes vērtība postmodernās sabiedrības izaicinājumos Autors: Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors
Mēs esam vēsturiskas izvēles priekšā. Un vēsture mēdz atkārtoties: padomju varas gados bija pienācis brīdis, kad latvieši savā zemē sāka kļūt par minoritāti – padomju imigrācijas politikas dēļ. Mūsdienās mēs esam līdzīgā – varbūt vēl sliktākā – situācijā. Tagad mūsu pamatproblēma ir depopulācija.
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...
Katram katru dienu ir jāpakāpj viens solītis...
Katram ir tiesības uz savu personīgo viedokli...