kristietība
Piedāvājam LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķi 2022. gada 18. novembrī "Dzīvības ceļa abās pusēs", kurā viņš par morālo kritēriju notikumu un izvēļu vērtējumiem politikā un ikvienam savā dzīvē izvirza dzīvības aizstāvības un veicināšanas principu. Priecīgus Latvijas valsts dibināšanas svētkus visiem Atjaunotnes lasītājiem! Saules mūžu Latvijai!
Piedāvajam izlasīt Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita uzrunu tautai, arhibīskapa Jāņa Vanaga homīliju 2020. gada Lieldienās un Elitas Veidemanes interviju ar ahibīskapu.
Valsts prezidenta Egila Levita uzruna tautai Latvijā un pasaulē Lieldienās
Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām īpašos apstākļos. Kurš gan Ziemassvētkos varēja iedomāties, ka drīz vien puse zemeslodes iedzīvotāju – 4 miljardi cilvēku – būs spiesta palikt mājās, ka iespējas pārvietoties un satikt citus cilvēkus būs ļoti ierobežotas.
Nesen Baltijas valstis apmeklēja valsts vizītē Romas katoliskās baznīcas pāvests Francisks. Daudz viedokļu un diskusiju jau izskanējis par šo vizīti un par pāvestu Francisku, taču interesanti ir uzzināt, ko viņš pats nodomāja par Latviju, par Baltijas valstīm. Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem ieskatu preses konferencē, kas notika lidmašīnā – pāvestam pametot Baltiju. Pāvesta atbildes uz žurnālistu jautājumiem un iespaidus par Baltijas valstīm apkopojis "Katoļu baznīcas vēstnesis". Pateicamies redakcijai par iespēju to pārpublicēt!
Sarunas lidmašīnā ar pāvestu Francisku par vizīti Latvijā, Lietuvā, Igaunijā
Arhibīskapi Z. Stankevičs un J. Vanags šogad Ziemassvētkos vēlēja vairot cilvēcību un atrast mieru! “Lai mūsu dāvana Latvijai simtgadē ir cilvēcības pieaugums! Cilvēcības, kuras pirmā izpausme ir atbalsta sniegšana noskumušajam – vientulības, atstumtības vai trūkuma skartajam līdzcilvēkam” – tā Z. Stankevičs. "Pat tam, kas ir nedziedināms, nelabojams un nenovēršams, Kristus dod izlīdzinājumu dzīvības svētlaimē pēc ļaunākās nāves. Bētlemē piedzima Dieva dziļākā atbilde uz visu, pēc kā cilvēks var jautāt un ilgoties," raksta J.Vanags. Ziemassvētkos tapusi arī Ditas Derumas (no portāla TVnet) intervija ar Romas katoliskās baznīcas Rīgas diecēzes arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankēviču, ko piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem.
Piedāvājam izlasīt žurnālistes Vijas Beinertes interviju (pirmpublicētu žurnālā “Mājas viesis” 25. 11. 2017.) ar Dr. hist. Hariju Tumanu[i], kurš ir viens no Latvijā viedokļu līderiem, vēsturnieks, apveltīts ar asu prātu un gudru sirdi. Saruna ir par to, kāpēc aktuāla ir mūžība, nevis laiks.
Kas notiek ar tautu un kultūru, kam laiks ir nauda, nevis žēlastība, kas dota mums līdz ar izredzi uz mūžību?
Tā ir parādība, kas raksturīga kultūrām norieta stadijā. Ne tikai laiks – viss tām ir nauda. Viss tiek mērīts ar naudu, nauda kļūst par cilvēka dzīves mērķi un jēgu. Šāds fenomens civilizācijas vēsturē ir pieredzēts jau vairākkārt: tā gāja bojā Babilonija, Feniķija, Grieķija, Roma utt. Mēs esam kārtējie, fināls ir zināms. Šodien toni nosaka grāmatveži, viss tiek rēķināts un pārvērsts naudas izteiksmē, pat izglītība un veselības aprūpe: cik studentu vai skolēnu uz vienu pedagogu, cik pacientu uz vienu ģimenes ārstu. Slēgsim skolas, slēgsim slimnīcas, jo nauda un cipari ir svarīgāki par visu! Taču tas nogalina, tas ir kultūras krahs. Ejam vēlās Romas pēdās.
Piedāvājam žurnālista Otto Ozola rakstu par to, kāda ir migrācijas dinamika ES un kas sagaida Eiropu un Latviju saglabājoties migrācijas apjomam no dienvidu valstīm. NB! Teksts papildināts ar īsu cita žurnālista - Anda Sedlenieka - pārskatu par Starptautiskā valūtas fonda (SVF) ziņojumu, kurā izvērtēta ietekme, ko migrācija uz Rietumiem atstājusi Austrumeiropas valstu ekonomikā.
Izvelciet galvu ārā no smiltīm: Autors Otto Ozols; Emigrācijas posts bez jebkāda spožuma. Autors: Andis Sedlenieks
Kad kārtējo reizi sākas diskusijas par migrācijas sekām Eiropai un Latvijai, tad dažkārt nudien gribas vienam otram politiķim palūgt, lai viņš izvelk ārā galvu no smiltīm. [..] Tas apātiskais, tuvredzīgais kūtrums šoreiz ir vēl bīstamāks par bezatbildīgo muļļāšanos pirms banku krīzes. Runa ir par to, kur atradīsies latvieši nākotnes Eiropā. Šobrīd var teikt – ja valdība par demogrāfijas lietām domās tāpat kā līdz šim, tad šodienas valdošās koalīcijas pārstāvjus variet visu pēc kārtas ierakstīt paša tautas kapraču sarakstā. Ne vairāk un ne mazāk. Ieskaitot valsts prezidentu, ministru prezidentu, katru ministru, katru ministrijas valsts un parlamentāro sekretāru. Partiju līderus, pelēkos un rūtainos aizkulišu kardinālus, visa kalibra oligarhus ieskaitot. Katram no viņiem ir vārds un uzvārds. Visi viņi ir sarakstā.
Publisko lekciju ciklā "Domāsim kopā!" - Dr. art. Valda Muktupāvela lekcijas "Latvietība un kristietība" , kas notika Rīgā "Mazajā ģildē" 11.02.2016. - videoieraksti. Pirmajā videoierakstā - lekcija. Otrajā videoierakstā - atbildes uz klausītāju jautājumiem.
- 1
- 2
- 3
- 4
- nākamais ›
- pēdējais »
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...
Katram katru dienu ir jāpakāpj viens solītis...
Katram ir tiesības uz savu personīgo viedokli...