Vairāki Nobela prēmijas laureāti pauduši atbalstu ukraiņu tautai un brīvai un neatkarīgai Ukrainas valstij — Krievijas agresijas priekšā. Piedāvājam izlasīt šo laureātu vēstuli. Otrais teksts ir intervija ar pāvesta nunciju Ukrainā. Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā priekšvakarā lielākā daļa diplomātisko departamentu evakuēja savus pārstāvjus no Ukrainas pilsētām. Daudzi diplomāti pat pameta Ukrainu, bēgot no Krievijas armijas apšaudēm. Tomēr starp vēstniekiem ir arī patiesi varonīgi cilvēki. Viens no tiem, ja ne vienīgais, kurš palicis Kijivā, ir Vatikāna vēstnieks Ukrainā. Sestais apustuliskais nuncijs, arhibīskaps Visvalds Kulboka vēsta, kāpēc viņš uzskata, ka Ukraina uzvarēs. Pateicība Aigaram Tučam par abu šo materiālu iesūtīšanu un tulkojumu latviešu valodā!

Arhibīskaps Jānis Vanags: Vienotībā mazās lietas top stipras. Lūgšana par Ukrainu.

Kad rakstu šīs rindas, Ukrainas tauta ir izturējusi Krievijas iebrukuma pirmo diennakti. Erceņģeli Mihaēl, kas nogāzi sātanu no debesīm – cīnies par Ukrainu kopā ar saviem debesu pulkiem! Latviju NATO ietvaros sargā īpaša solidaritāte ar citām valstīm, bet tas nenozīmē, ka mierīgi stāvam maliņā. Mūs mēģina maldināt, kārdināt, biedēt un šķelt. Mūs piemeklēs kara un sankciju sekas. Dzīve būs grūtāka, trūcīgāka un bīstmāka. Mēs to nevaram novērst vai pagriezt atpakaļ, bet varam sagatavoties. Paredzot lielās bēdas, Kungs Jēzus saka – izslienieties un paceliet galvas, jo jūsu pestīšana ir tuvu. Nevis sūkstīties par mums tikko nolaupīto pasauli, bet klausīties Kristus balsī un apņemties – es pacelšu galvu un iztaisnošu plecus, lai kopā ar tevi, Kungs, visu izturētu kā nesalauzts, tev līdzīgs cilvēks! Ieslēgsim sirdī apustuļa Pāvila vārdus: “Es visu spēju viņā, kas man dod spēku. Un tomēr jūs darāt labi, būdami līdzdalīgi manās ciešanās.” (Fil. 4:13)