izglītības reformas
Pamatizglītības jaunajā standartā izglītības reformu steigā ir tikušas aizmirstas skolas ar padziļinātu kāda mācību priekšmeta apguvi. Tām ir vairāk nekā 50 gadu ilga panākumiem bagāta pieredze. Saeima un izglītības ministrija steidz kļūdu labot. Tomēr minētās skolas joprojām jūtas apdraudētas, jo izskan viedokļi pret šādu skolu pastāvēšanu. Piedāvājam rakstu, kas pamato elitāras izglītības nepieciešamību plašākā politiskās situācijas kontekstā.
Sociālistiskās vienādības rēgs izglītībā? Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks
Ažiotāža ap krievvalodīgo skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā šobrīd aizēno pašu svarīgāko – izglītības satura reformu, kas ietver arī skolas gaitu sākšanu bērniem jau no sešu gadu vecuma. Reformas īstenošanai paredzēti ap 14 miljoni eiro. Par to kā veicas šajā procesā, piedāvājam LU vadībzinātņu doktora Andreja Mūrnieka publikāciju, kurā apskatītas gan pozitīvās iezīmes, gan iespējamie riski, kas saistās ar reformas īstenošanu.
Palīgā izglītības reformai! Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks
Sabiedrībā turpinās diskusijas par principu izglītības finansēšanā, ko aizstāvēja iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, bet pirmais Latvijā deklarēja Andris Šķēle. Šobrīd nauda skolēnam „seko” tikai līdz pašvaldībai, kur notiek zināma līdzekļu pārdale, tādējādi glābjot skolas ar relatīvi mazāku skolēnu skaitu no izputēšanas. Vai šis princips "nauda seko" vispār ir dzīvotspējīgs, un vai tas nevar nodarīt postu izglītības kvalitātei - par to pauž satraukumu sociologs Mareks Niklass.
Par „nauda seko” principu. Autors: Mareks Niklass, sociologs, LU SZF pasniedzējs
Piedāvājam ieskatu izglītības reformu problemātikā, kas pēdējā laikā sabiedrībā izsauc kontroversālus viedokļus. Rakstā analizēti iespējamie izglītības reformu scenāriji, to riski, kā arī pausta ideja par nepieciešamību pedagogiem pašiem veidot savu reformu plānu. Šim nolūkam izveidots jauns portāls "Alternatīvā izglītības reforma".
Divi ceļi izglītības reformās Autors: Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors
Jaunā gada sākums ir labvēlīgs laiks jaunām iecerēm un attiecību atjaunošanai. Tas īpaši attiecas uz ieilgušajām diskusijām par izglītības reformu. Īstenībā tikai tagad reformu būtu loģiski sākt, jo nesen Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu (NAP). Tātad izglītības reformas jāplāno – ņemot vērā Nacionālajā attīstības plānā noteiktos virzienus. Galvenais saprast – kādu vēlamies mūsu valsts virzību. Ir iespējami divi ceļi jeb scenāriji.
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...
Katram katru dienu ir jāpakāpj viens solītis...
Katram ir tiesības uz savu personīgo viedokli...