Satura barotne

izglītības politika

Dzīvesziņa – skolās?

Anonīms saglabāja, Se, 05/17/2014 - 20:17

DziveszinaLatvijas Satversmes preambulas projektā ir iekļauts termins 'dzīvesziņa'. Sākušās diskusijas par to, vai mācību priekšmetu ar šādu nosaukumu nevajadzētu paredzēt arī skolās. Ažiotāža pagaidām ir tikai par formu, kā to darīt, par to, kuras organizācijas noteikti nepielaist pie dzīvesziņas izstrādes, nevis par priekšlikuma būtību. Kādas tieši tēmas varētu veidot dzīvesziņas saturu, pagaidām ir atklāts jautājums. Saeima ir piešķīrusi arī finansējumu pirmajam projektam, kas varētu apzināt tematus un metodes, kas ļautu skolēniem pilnvērtīgi iepazīt sevi, ētiskās vērtības, veselības jautājumus, attiecību veidošanas prasmes, tradicionālajā un mūsdienu kultūrā sastopamās ģimenes vērtības. Tātad dzīvesziņā būs apkopots tas, kas šobrīd ir "izkaisīts" dažādos mācību priekšmetos. Piedāvājam publikāciju, kas pamato šādas ievirzes vērtībizglītības nepieciešamību Latvijā patlaban – demogrāfiskās krīzes izšķirošajā fāzē.

Par dzīvesziņu! Autors: Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors

Ko nozīmē „nauda seko” skolēnam?

Anonīms saglabāja, Ce, 05/30/2013 - 16:04

Sabiedrībā turpinās diskusijas par principu izglītības finansēšanā, ko aizstāvēja iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, bet pirmais Latvijā deklarēja Andris Šķēle. Šobrīd nauda skolēnam „seko” tikai līdz pašvaldībai, kur notiek zināma līdzekļu pārdale, tādējādi glābjot skolas ar relatīvi mazāku skolēnu skaitu no izputēšanas. Vai šis princips "nauda seko" vispār ir dzīvotspējīgs, un vai tas nevar nodarīt postu izglītības kvalitātei - par to pauž satraukumu sociologs Mareks Niklass.

Par „nauda seko” principu. Autors: Mareks Niklass, sociologs, LU SZF pasniedzējs

QUO VADIS izglītības reforma?

Anonīms saglabāja, Se, 01/12/2013 - 00:25

Piedāvājam ieskatu izglītības reformu problemātikā, kas pēdējā laikā sabiedrībā izsauc kontroversālus viedokļus. Rakstā analizēti iespējamie izglītības reformu scenāriji, to riski, kā arī pausta ideja par nepieciešamību pedagogiem pašiem veidot savu reformu plānu. Šim nolūkam izveidots jauns portāls "Alternatīvā izglītības reforma".

Divi ceļi izglītības reformās Autors: Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors

Jaunā gada sākums ir labvēlīgs laiks jaunām iecerēm un attiecību atjaunošanai. Tas īpaši attiecas uz ieilgušajām diskusijām par izglītības reformu. Īstenībā tikai tagad reformu būtu loģiski sākt, jo nesen Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu (NAP). Tātad izglītības reformas jāplāno – ņemot vērā Nacionālajā attīstības plānā noteiktos virzienus. Galvenais saprast – kādu vēlamies mūsu valsts virzību. Ir iespējami divi ceļi jeb scenāriji.

Inovācijas - arī izglītībā.

Anonīms saglabāja, Tr, 07/13/2011 - 18:32

Pēdējos gados mēs nemitīgi tiekam aicināti kļūt mobilāki, atvērtāki pārmaiņām, radošāki. Un tas nav nepareizi. Valstiski it kā tiek veidota pat inovāciju politika. Taču, kad lieta nonāk līdz Saeimas balsojumiem vai ierēdņu lēmumiem, tad izrādās ar vieglu roku var atteikties no gadu desmitiem lolotām idejām un sagraut labi funkcionējošas inovāciju atbalsta iestādes, kas radītas balstoties uz profesionālo organizāciju iniciatīvām. Viens šāds piemērs, ko piedāvājam portāla atjaunotne.lv lasītājiem, ir bēdu stāts par Izglītības inovāciju fonda likteni.

Andrejs Mūrnieks, Dr.sc.adm. „Būt vai nebūt” – inovācijām izglītībā!