demokrātija

Aivara Punkas raksts atspoguļo samērā lielas sabiedrība daļas viedokli, kuru nevar ignorēt. Daudzi netic propagandai, kas visu nerietumniecisko viennozīmīgi peļ un visu prorietumniecisko slavē. Viens no pārpratumu iemesliem ir demokrātijas identificēšana ar liberālismu. Šo jēdzienu neatšķiršana ir tipisks stereotips, ko veicina masu mediji. Nereti ļaudis lād demokrātiju un izsaka atbalstu autoritārismam - skumstot par Kārļa Ulmaņa laikiem vai pat par padomju iekārtu, kurā tomēr visi bija kaut cik paēduši. Cilvēki saskata demokrātijā visu nelaimju un krīžu cēloni, neatšķirot to no ekstensīvā kapitālisma un pašreizējā neoliberālās ekonomikas politiskā kursa. Taču liberālisms nebūt nav tas pats, kas demokrātija.

Diskusijai par valsts pārvaldes reformu piedāvājam Kārļa Krēsliņa raksta fragmentus  un dažus komentārus, kas par to izteikti portālā Delfi.

Kārlis Krēsliņš: Valsts pārvalde ir jāmaina 

[..] Lasot daudzos valdības paziņojums un skaidrojumus par budžetu rodas priekšstats, ka speciāli informācija tiek pasniegta tā, lai mazāk cilvēku saprastu lietas būtību. [..]

Mērķis ir sasniegts, jo svētdienas vakarā 2010.gada 19.decembrī, kā rādīja LTV1, lielākā daļa Saeimas deputātu, pirms pirmdienas balsošanas Saeimā par 2011.gada budžetu, praktiski neko nezināja un nevarēja pateikt par budžetu pēc būtības.