bankas

Par eiro ieviešanu diskutēts daudz.  Dienas kārtībā jau ir cita aktualitāte: turpmākā ES transformācija. Šķiet, ka ir uzņemts kurss uz Eiropas Savienoto Valstu izveidošanu. Atsevišķi soļi šajā ceļā saistīti ar finanšu stabilizācijas mehānismu radīšanu. Pārpublicējam Atjaunotnes lasītājiem Eiropas parlamentārieša Roberta Zīles analīzi par procesiem ES finanšu sektorā.

Eiropas Banku savienība - iespēja no jauna izvērtēt pieredzi ar 'Parex' glābšanu. Autors: Roberts Zīle

Kam bankas aizdod naudu Latvijā? Tā varētu pajautāt lasot rakstu, kurā Finanšu kapitāla tirgus komisijas pārstāve atzīst, ka, piemēram, jūlijā no visiem banku aizdotajiem 125, 7 miljoniem latu, tieši puse naudas (62, 4 miljoni) aizdota nerezidentiem. Diez vai kādam būtu žēl banku gada peļņas (90 miljoni), ja vien aizdevumi reāli būtu virzīti Latvijas ekonomiskai izaugsmei. Interesanti būtu zināt visa gada griezumā: cik no aizdotās naudas ir saņēmuši nerezidenti un cik rezidenti. Par to bezkaislīgā statistika, ko Atjaunotnē pārpublicējam no raksta portālā "Delfi", - klusē.

Latvijas banku sektors šogad nopelnījis 90 miljonus latu; kredītos izsniedzis nepilnu miljardu latu

 Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem Latvijas bankas ekonomista analīzi par globālajiem procesiem pasaules ekonomikā

Kā sabalansēt nesabalansēto? Autors: Oļegs Jemeļjanovs, Latvijas Bankas ekonomists 

Kāpēc globālās finanšu krīzes rezultātā par sava ekonomiskā modeļa ilgtspēju jādomā ne tikai grieķiem vai portugāļiem, bet arī vāciešiem un ķīniešiem? Finanšu krīzes laikā, it īpaši sākoties problēmām eiro zonas "perifērijas" valstīs, ļoti bieži tiek apgalvots, ka šīs valstis problēmās var vainot tikai pašas sevi.

Laulībā rodoties nesaskaņām un problēmām, psihologi iesaka vispirms noskaidrot, kāpēc situācija ir aizgājusi tik tālu un kas katrai "pusītei" darāms situācijas labošanai. Arī valstīm būtu jārīkojas līdzīgi.

Piedāvājam interesantu Dr. Kārļa I. Āboliņa (Ķelnes universitātes Ekonomiskās fakultātes  zinātņu  doktora) viedokli par reģionālo naudu – pieredzi, kas sastopama Eiropā – Vācijas pavalstīs. Izrādās, ka bagātajā Vācijā darbojas vairāk nekā 40 reģionālas valūtas. Raksts aktualizē jautājumu par nepieciešamību zināt Latvijas pilsoņu vairākuma gribu – pārejot uz jaunu valūtu (eiro). Skaidrs ir viens – būs žēl pazaudēt latu – Latvijas (ekonomiskās) suverenitātes simbolu. Varbūt atstāt to kā reģionālo valūtu jeb vērtībnieku?

Piedāvājam sarunu, kas izgaisina mītu par valsts lomas mazināšanās neizbēgamību mūsdienu pasaulē. No sarunas var uzzināt, ka liberālisma ideoloģija, kurai Latvija savā ekonomiskajā politikā sekojusi pēdējos 20 gadus, ir novecojusi un faktiski nekur pasaulē "tīrā veidā" nedarbojas. Valsts allaž bijusi svarīgs spēlētājs ekonomikā. Iespējamas arī valsts bankas. Nav nepieciešams visu atdot privātajam sektoram. Svarīgs ir cilvēciskais faktors jebkura uzņēmuma vadīšanā. Par to visu var lasīt žurnālista Arņa Terezena un banku speciālista Jāņa Graša sarunā.

Arnis Terzens, 'Kabinets': 'Par tām bankām'; saruna ar Jāni Grasi (fragmenti)

Islandei ekonomisko krīzi izdevies pārlaist labāk nekā Latvijai un Īrijai, pateicoties tam, ka Reikjavīka necentās glābt grūtībās nonākušās bankas, secinājis ietekmīgais Beļģijas ekonomikas izpētes institūts "Bruegel".

Islandes ekonomiskās krīzes pārvarēšanas taktika bija visefektīvākā

Kas ir nacionālās ekonomikas panākumu atslēga? Vai tiešam ārzemju banku darbība un pēc iespējas visu lielāko uzņēmumu privatizācija ir vienīgā attīstības iespēja? Kontraversālu viedokli šim – nu jau kopš Ivara Godmaņa  pirmās valdības un Latvijas ceļa valdīšanas laikiem Latvijā īstenotajam liberālismam ekonomikā – pauž erudīts norvēģu zinātnieks.

Norvēģu ekonomists: Latviešiem trūkst nacionālā pašapziņa

Latviešiem trūkst veselīgas nacionālās pašapziņas, žurnālam "Kapitāls" uzsvēris pasaulē pazīstamais norvēģu ekonomists Ēriks Reinerts.