ateisms
Piedāvājam īsu informāciju par Latvijas iedzīvotāju reliģisko pārliecību. Tā balstās uz sociālo pētījumu aģentūras SKDS veikto aptauju. Saskaņā ar to, tikai 17 % Latvijas iedzīvotāju netic Dievam.
Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem izlasīt Danutes Tomsones interviju ar Oksfordas universitātes matemātikas profesoru Džonu Lenoksu. Intervija īsu brīdi bija izlasāma arī portālā Delfi. Lenokss 13. novembrī LU Lielajā Aulā diskusijā "Vai zinātne ir apglabājusi Dievu" diskutēja ar LU bijušo rektoru fiziķi Mārci Auziņu. Dienu pirms tam Lenokss ar lekciju "Hokings un Dokinss par Dievu - patiesība vai maldi?" uzstājās Latvijas Zinātņu akadēmijā.
Džons Lenokss diskutējis ar Č. Darvina teorijas apoloģētu biologu Ričardu Dokinsu, kurš par bestselleru kļuvušajā grāmatā The God Delusion (2006) noliedz to, ka eksistē kāds pārdabisks Visuma Radītājs, pauž pārliecību, ka jebkura reliģija ir maldi, un mēģina pierādīt, ka cilvēkam nav vajadzīgs Dievs. Tāpat Lenokss centies atspēkot britu astrofiziķa Stīvena Hokinga teoriju, ka Dievs nav Visuma radītājs.
"Ja tu izņem Dievu no ciešanām, šīs ciešanas nepazūd" saka - Džons Lenokss
Daudzi jautā: ''Kāpēc Dievs pieļauj to, ka Āfrikas bērni mirst badā? Kāpēc viņš atļauj notikt izvarošanām, zādzībām? Kāpēc tā notiek?'' Lūk, viena no atbildēm:
Kāds cilvēks atnāca uz frizētavu, lai viņam, kā parasti, apgrieztu matus un to noskūtu. Viņš sarunājās ar frizieri, kurš viņu apkalpoja. Runāja par dažādām lietām un tad uzsākās saruna par Dievu.
Piedāvājam Rasmas Rudzātes interviju ar profesoru A. M. Jerumani, kurā viņš atklāj savu skatījumu uz mūsdienu cilvēku problēmām - saistībā ar klasisko priekšstatu Eiropas kultūrā par cilvēku un šī priekšstata deformāciju postmodernajā un liberālajā sabiedrībā.
Profesors Andris Marija Jerumanis: "Problēmas, ar kurām sastopamies šodien, izriet no mūsu izpratnes par cilvēku"
Pēdējā laikā Latvijā izskan viedokļi, kas Eiropas ietekmi tiecas iztēloties arvien negatīvāk. Tas daļēji ir izskaidrojams ar ekonomiskās krīzes izraisītajām emocijām. Bez Eiropas kultūras klātbūtnes diez vai Latvija vispār pastāvētu kā neatkarīga un demokrātiska valsts un baudītu daudzas Rietumu civilizācijas priekšrocības. Kas tieši rada un uztur šo „eiropiskumu”? Kāpēc citās pasaules daļās, piemēram, arābu zemēs, labi domātie demokratizācijas mēģinājumi bieži vien nesniedz cerētos rezultātus? Visbeidzot - vai pati Eiropa zināmā mērā nav zaudējusi savas kultūras pamatus? Vēsturniekam prof. Andrejam Zubovam šajos jautājumos ir savs oriģināls redzējums, ko piedāvājam iepazīt izlasot fragmentus no viņa lekcijas. Tajā skartas arī Krievijas un Eiropas attiecību problēmas.
Andrejs Zubovs: Eiropas identitātes garīguma, civilizācijas un kultūras pamati
In recent years, the casino industry has...
...
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...