Vai iespējams apvienot politiku ar ģimeni un ticību?

 Mūsdienu sabiedrībā nostiprinājies stereotips par to, ka reliģiozam cilvēkam nav vietas politikā. Cits iesakņojies priekšstats: labam politiķim ģimene gandrīz vai jāpamet, lai kalpotu sabiedrībai. Vēl jo vairāk, ja politikā iesaistās sieviete. Kā ideālas šādam kalpojumam tad varētu uzskatīt G. Merkelu vai M. Tečeri. Tomēr šāds priekšstats ir vienpusīgs vai pat maldīgs. Kā izrādās – Eiropā iepriekšējā gadsimtā dzīvojusi sieviete, kura savā dzīvē ir apvienojusi gan rūpes par ģimeni, gan politiku, gan ticību, spēkus savam darbam smeļoties Dievā. Tā ir mazpazīstamā Hildegarde Burjana, kuru Romas Katoļu baznīca izsludinājusi par svētīgo. Īsu informāciju par viņas interesanto dzīves stāstu var izlasīt Katoļu baznīcas vēstnesī, no kurienes to pārpublicējam un piedāvājam portāla Atjaunotne lasītājiem un lasītājām.

Svētīgā Hildegarde Burjana – māte un politiķe. Autore: Maija Zepa

30. janvārī Vīnes Sv. Stefana katedrālē kardināls Kristofs Šēnborns par godu Hildegardes Burjanas beatifikācijai celebrēja pateicības Sv. Misi.

Svētīgā Hildegarde ir dzimusi 1883. gadā ebreju ģimenē Prūsijas pilsētā Gorlicā. Jaunībā viņa studēja filozofiju Cīrihes universitātē, apprecējās. Pēc kāda slimības perioda viņa atklāja kristīgo ticību un 1909. gadā pieņēma Kristības sakramentu. Pārcēlusies uz dzīvi Vīnē, viņa kļuva par Austrijas parlamenta locekli. Hildegarde nodevās politiskai darbībai ar mērķi kalpot Evaņģēlijam, lai atbalstītu strādniekus un apspiestos, kā to mācīja pāvests Leons XIII savā enciklikā „Rerum novarum”. 

1912. gadā Hildegarde nodibināja Kristīgo sieviešu asociāciju, kas, nodrošinot atbalstu ģimenēm, palīdzēja izsalkušajiem un cīnījās pret bērnu darbaspēka izmantošanu. 1919. gadā viņa dibināja „Caritas Socialis” māsu kongregāciju. Viņa bija arī nodevusies ģimenei, ko apliecina fakts, ka deva dzīvību meitai, neskatoties uz ārstu ieteikumiem veselības apsvērumu dēļ izdarīt abortu. Svētīgā Hildegarde, redzot Jēzus seju katrā nabagā un cietējā, tiecās pēc taisnīguma. „Mēs nevaram palīdzēt cilvēkiem ar naudu un nelieliem ziedojumiem,” viņa mēdza teikt, „drīzāk mums ir jāsniedz viņiem pārliecība, ka paši ir spējīgi kaut ko darīt savā labā.”

Vīnes arhibīskaps kardināls Šēnborns sprediķī piebilda, ka svētīgā Hildegarde ir kā pierādījums tam, ka arī politiskajā dzīvē ir iespējams iet svētuma ceļu. Viņa „sludināja Evaņģēliju ar savu rīcību,” teica kardināls. „Viņas beatifikācija nāk īstajā laikā, lai uzsvērtu to, ka rīcība ir būtiska... Hildgarde kā kristiete pārliecināja, viņa daudz nerunāja, bet rīkojās. Mūsdienās mums vajag no jauna iemācīties, ko nozīmē būt māceklim, tam mums nevajag tik daudz teoriju, kā liecības par cilvēkiem, kas runā caur savu rīcību.”

Informāciju apkopojusi: Maija Zepa

Pārpublicēts no Katoļu baznīcas vēstneša 2012. gada 12. februāra  - 3. (435) numura.