Ukrainas prezidenta Jaungada uzruna

Laimīgu, veselīgu, radošu, mīlestības svētītu Jauno 2023. gadu visiem "Atjaunotnes" lasītājiem un mūsu Latvijai! Piedāvājam - kā pirmo publikāciju šogad - Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunu savai tautai pēdējās Vecgada minūtēs. Ceram, ka tā iedvesmos arī latviešus un visus, kuri to lasīs. Paldies Aigaram Tučam par tulkojumu!

"Dārgie ukraiņi! 

Šis gads sākās 24. februārī. Bez priekšvārdiem un ievadvārdiem. Asi. Agri. Pulkstens četros.

Bija tumšs. Bija skaļi. Daudziem bija grūti, citiem –  baisi. Pagājušas 311 dienas. Mums joprojām var būt tumši, skaļi un grūti. Bet mums noteikti nekad vairs nebūs bail. Un nekad nebūs kauns. Šis bija mūsu gads! Ukrainas gads. Ukraiņu gads.

24. februārī mēs pamodāmies. Citi mēs. Citi ukraiņi. Cita tauta. Pirmās raķetes neatgriezeniski iznīcināja ilūziju labirintu. Mēs ieraudzījām, kāds katrs ir. Uz ko ir spējīgi draugi, ienaidnieki un galvenais, uz ko esam spējīgi mēs paši.

24. februārī miljoniem no mums izdarīja izvēli. Nevis baltais karogs, bet zili-dzeltenais karogs! Nevis bēgšana, bet tikšanās! Tikšanās ar ienaidnieku. Pretošanās un cīņa!

24. februāra sprādzieni mūs apdullināja. Kopš tā laika mēs ne visu dzirdam. Un ne visus uzklausām. Mums teica: jums nav citu iespēju, kā vien padoties. Mēs sakām: mums nav citu iespēju, kā tikai uzvarēt!

24. februārī mēs sākām kaldināt mūsu uzvaru. No daudziem ķieģeļīšiem – veidot simtiem dažādu uzvaru.

Mēs uzvarējām paniku. Neaizbēgām, bet saņēmāmies. Mēs uzvarējām šaubas, izmisumu, bailes. Mēs noticējām sev un saviem spēkiem. Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Izlūkdienestam. Nacionālajai gvardei. Ukrainas drošības dienestam. Speciālo operāciju spēkiem. Robežsargiem. Zemessardzei. Pretgaisa aizsardzībai. Policijai. Ārkārtas situāciju valsts dienestam. Visiem aizsardzības un drošības spēkiem. Es lepojos ar jums visiem, mūsu karotāji!

Šo gadu var saukt par zaudējumu gadu Ukrainai, visai Eiropai, visai pasaulei. Bet tas ir nepareizi. Mums nevajadzētu tā runāt. Mēs neko neesam pazaudējuši. Mums nolaupīja! Ukraina nav pazaudējusi dēlus un meitas – tos nolaupīja slepkavas. Ukraiņi nav pazaudējuši savas mājas – tās iznīcināja teroristi. Mēs neesam pazaudējuši savas zemes, tajās ienāca iebrucēji. Planēta nav pazaudējusi mieru – Krievija to ir iznīcinājusi!

Šis gads ievainoja mūs sirdī. Mēs izraudājām visas asaras. Izkliedzām visas lūgšanas. 311 dienas. Mums ir kas sakāms par katru minūti. Bet vairums vārdu ir lieki. Tie nav vajadzīgi. Nav nepieciešami paskaidrojumi, izskaistinājumi. Vajadzīgs klusums. Lai sadzirdētu.

Ir vajadzīga pauze. Lai saprastu.

24. februāra rīts. Gostomeļa. Buča. Irpeņa. Borodjanka. Harkiva. "Mrija". Kramatorska. Dzelzceļa stacija. Rotaļlieta. Čerņihiva. Mariupole. Drāmas teātris. Uzraksts "Bērni". Oļeņivka. Odesa. Daudzstāvene. Meitene. Trīs mēneši. Viļņanska. Dzemdību nams. Mazulis. Divas dienas. “Azovstaļ”.

To nav iespējams aizmirst. Un nav iespējams piedot. Bet var uzvarēt! Mēs noturējāmies kājās, jo bija tas, kas mūs turēja. Mūsu gars.

Kijevas aizsardzība. Harkiva. Mikolajiva. Čornobajivka. Čūsku sala. HIMARS. Antonivkas tilts. "Paukšķis". Krimas tilts. "Neptūns". Kreiseris "Maskava". Krievu karakuģis. Izjuma, Balakļija un Kupjanska. Hersona. Un mēs lūdzam, lai būtu Kremnina un Svatove, Melitopole, viss Donbass, Krima! Mēs cīnāmies un turpināsim cīnīties. Galvenā vārda dēļ: "Uzvara". Tā noteikti būs. Mēs ejam uz to 311 dienas.

Atdevām daudz spēka. Bet tajā brīdī, kad šķiet, ka tālāk tu vairs nevari iet, atcerieties, ko mēs jau esam ar jums nogājuši.

Es gribu jums visiem teikt: ukraiņi, jūs esat neticami! Paskaties, ko mēs esam izdarījuši un darām!

Kā mūsu karotāji no pirmajām dienām plosa šo "pasaules otro armiju". Kā mūsu ļaudis apturēja viņu tehnikas kolonnas. Kā vectēvs ar rokām apturēja tanku. Kā sieviete ar tomātu burku notrieca dronu. Kā okupācijā zagām ienaidnieka tankus, bruņutransportierus, helikopteru, šāviņus.

Kā dažās stundās savācām naudu "Šahedu ķērājiem", jūras droniem, bruņumašīnām, ātrās palīdzības mašīnām un "Bairaktariem".

Kā izturējām visus draudus, apšaudes, kasešu bumbas, spārnotās raķetes, tumsu un aukstumu. Kā atbalstījām viens otru un valsti.

Karā svarīgs ir ikviens. Kurš rokās tur ieroci, automašīnas stūri, kuģa vai lidmašīnas stūri, skalpeli vai rādāmkociņu. Visi, kuri pie datora, kuri vada kombainu, vilcienu. Kuri atrodas sargposteņos vai elektrostacijā. Žurnālisti un diplomāti, komunālo dienestu darbinieki un glābēji. Visi. Kuri strādā. Mācās universitātē vai skolā. Un pat tie, kuri tikai mācās staigāt.

Tas viss – viņu labā! Mūsu bērnu. Mūsu cilvēku. Mūsu valsts. Lielā karā nav mazu darbu. Nav nevajadzīgo. Katrs no mums – cīnītājs. Katrs no mums – fronte. Katrs no mums – aizsardzības pamats. Mēs cīnāmies kā viena komanda – visa valsts, visi mūsu reģioni. Es jūs visus apbrīnoju! Es vēlos pateikties ikvienam nesatricināmajam Ukrainas reģionam!

Harkiva. Mocīta, bet nepakļauta. Jūs pierādījāt ienaidniekam, ka būt tuvu teritoriāli nenozīmē būt tuvu garīgi. Harkiva ir Ukrainas pilsēta. Pilsēta – Varone.

Nesatricināmā Mikolajiva. Varonīgi iztur visus  triecienus. Pilsēta uz viļņa, kas pārvar visas vētras.

Sumu reģions un Sumi. Jūs vieni no pirmajiem uztvērāt okupantu visaptverošo iebrukumu. Viņiem Sumu reģions ir kļuvis par kaulu rīklē. Vienkāršie cilvēki gatavoja Molotova kokteiļus, dedzināja ienaidnieka kolonnas, saņēma pirmos gūstekņus. Sumu reģions – tas ir spēks!

Dņipro. Mūsu frontes atbalsts un uzticama aizmugure. Jūs pieņēmāt cilvēkus, jūs atgriezāt dzīvību ievainotajiem karavīriem. Neskatoties uz pastāvīgajiem uzbrukumiem, Dņipro dzīvo.

Odesa. Saulaina un draudzīga, tagad – cietoksnis. Pasaules cietoksnis. Kas aizsargā mūs un aizsargā pasauli. Baro to, katru dienu pa jūru nosūtot miljoniem tonnu graudu glābšanai. Jo viņa ir Odesa-Māte.

Hersona! Jūs - varonīgi ļaudis! Jūs esat bijuši okupācijā vairāk kā astoņus mēnešus. Bez ziņām. Bez sakariem. Atrauti no Ukrainas. Tūkstoši no jums iesaistījās akcijās pret rašistiem. Jūs nezinājāt, vai to redz Ukrainā, vai par to zina. Okupanti jums meloja, ka Ukraina jūs ir pametusi un par jums necīnīsies. Bet jūs ticējāt un, par spīti visam, sagaidījāt! Hersona seja ir cauršauta lādiņu šķembām, bet galvenais, ka Jauno gadu svinam esot brīvi un kopā - zem zili-dzeltenajiem karogiem. Tas nozīmē: visu atjaunosim, visu uzbūvēsim! Tāpat kā Čerņihivu un Zaporižji, un Kramatorsku, un Bahmutu.

Par patvērumu miljoniem ukraiņu ir kļuvusi Rivne, Ivanofrankivska, Ternopiļa, Vinnicja. Es pateicos jums! Tie, kas saņem un pārsūta miljoniem tonnu palīdzības no Eiropas un pasaules: Ļviva, Užhoroda, Čerņivci, Lucka. Paldies! Tie, kas pieņem evakuācijā biznesu, uzņēmumus, universitātes: Hmeļņicka, Žitomira, Kropivnicka, Poltava, Čerkasi. Pateicos jums!

Un tie, kas gaida Ukrainu. Un sagaidīs. Donbass, Luhanskas apgabals, Krima. Pateicoties jums, mūsu karavīri! Un, protams, Kijevas apgabals un Kijeva – mūsu sirds, kas vienmēr pukst, pateicoties jums, visiem mūsu ukraiņiem! Mēs visi esam viena ģimene. Viena Ukraina.

Šis ir gads, kad Ukraina mainīja pasauli. Un pasaule atklāja Ukrainu. Mums teica: kapitulācija. Mēs izvēlējāmies pretuzbrukumu! Mums teica: iet pa piekāpšanās un kompromisu ceļu. Mēs ejam uz Eiropas Savienību un NATO. Pasaule dzirdēja Ukrainu. Eiropas Parlaments, Bundestāgs, Lielbritānijas parlaments, Knesets, ASV Kongress. Pasaule sajuta Ukrainu. Ukraina ir medijos. Cilvēku sirdīs. Google meklēšanas virsotnē. Pasaule ir ieraudzījusi Ukrainu. Centrālajos laukumos Toronto, Ņujorkā, Londonā, Varšavā, Florencē, Sidnejā, citās pilsētās.

Ukraiņi pārsteidz. Ukraiņiem aplaudē. Ukraiņi iedvesmo. Vai ir kaut kas, kas mūs var nobiedēt? Nē! Vai ir kāds, kurš var mūs apturēt? Nē! Jo mēs visi esam kopā. Lūk, par ko mēs cīnāmies! Cits par citu.

Labākais mūsu salūts ir okupantu noliktavās. Labākā dāvana – skaitļi ģenerālštāba ziņojumos. Mēs nezinām, ko mums nesīs jaunais 23. gads. Esam gatavi uz visu. Jauni sasniegumi? Mēs būsim laimīgi. Jauni triecieni? Mēs būsim nesatricināmi. Cīņas turpināšana? Mēs cīnīsimies. Un kad uzvarēsim, tad apskausimies.

Dārgie ukraiņi!

Līdz jaunajam gadam palikušas dažas minūtes. Es gribu novēlēt mums visiem tikai vienu – uzvaru! Un tas ir galvenais. Viens novēlējums – visiem ukraiņiem.

Lai šis gads ir atgriešanās gads. Mūsu tautas atgriešanās. Karotāju – pie savām ģimenēm. Gūstekņu –  uz savām mājām. Pārceļotāju – uz savu Ukrainu. Mūsu zemju atgriešanās. Arī īslaicīgi okupētās kļūs uz visiem laikiem brīvas. Atgriešanās ierastajā dzīvē. Pie laimīgām minūtēm bez komandantstundas. Pie ikdienišķiem priekiem bez gaisa trauksmēm. Pie tā atgriešanās, ko mums nozaga. Mūsu bērnu bērnības, mūsu vecāku mierīgām vecumdienām. Lai brīvlaikā mazbērni varētu atbrauktu pie vecmammām un vectēviem. Pie arbūzu ēšanas Hersonā. Pie ķiršu ēšanas Melitopolē.

Lai mūsu pilsētas būtu brīvas. Mūsu draugi – uzticīgi. Un lai pie ziņojuma par 100 tūkstošiem iznīcinātu ienaidnieku, par tūkstošiem iznīcinātu Krievijas tehnikas vienību parādītos mūsu galvenais skaitlis un galvenais panākums - 603 tūkstoši 628 kvadrātkilometru. Neatkarīgās Ukrainas teritorijas, kāda tā bija 1991. gadā. Kā tas būs vienmēr.

Lai jaunais gads to visu nes! Mēs esam gatavi par to cīnīties. Tāpēc katrs no mums ir šeit. Es esmu šeit. Mēs esam šeit. Jūs esat šeit. Visi esam šeit. Mēs visi – Ukraina.

Slava Ukrainai!

Laimīgu Jauno gadu!"

Avots:

https://www.president.gov.ua/ru/news/novorichne-privitannya-prezidenta-ukrayini-volodimira-zelens-80197

Tulkojis Aigars Tučs, rediģējis Andrejs Mūrnieks

03.01.2023