Rupji komentāri portālos nāk arī no ES iestādēm

Rupjības un neiecietība komentētāju tekstos pēdējā laikā vērojama gandrīz visos vadošajos interneta portālos. Spriedze pieaugusi pēc notikumiem Ukrainā, attiecību saasināšanās starp Ukrainu un Krieviju, un pēc Krimas pussalas aneksijas, ko īstenoja krievu kareivji bez atpazīšanas zīmēm. Komentētāji sadalījušies divās daļās. Vieni akli tic Kremļa propagandai. Citi uzticas Ukrainas medijiem un Rietumvalstu informatīvajai telpai. Objektīvu situācijas vērtējumu ir maz. Laikraksta „Diena” žurnālisti konstatējuši, ka naidu kurinoši komentāri pienākuši arī no ES un Eiropas komisijas ēkām Briselē un Luksemburgā. Pie rakstiem par Ukrainu komentē arī personas no ASV un Krievijas. Tātad  informatīvais karš notiek ar pilnu jaudu.

Eksperiments: Rupjus un naidīgus komentārus ziņu portālā ievieto arī no ES iestādēm Autore: Kristīna Putinceva.

Pirms trim gadiem Diena veica nebijušu eksperimentu, apkopojot daiļrunīgākos ziņu portālā Diena.lv publicētos komentārus un pārbaudot to autoru IP adreses. Toreiz atklājās, ka vairāki agresīvākie mutes brūķētāji nāk no pašvaldību un valsts iestādēm - Iekšlietu ministrijas, Latvijas Bankas, Centrālās statistikas pārvaldes.

Raksta izraisītā ažiotāža iestādēm, iespējams, lika piestrādāt pie iekšējā kultūras līmeņa pilnveidošanas vai ieviest tehniskus risinājumus, jo, kā novērojuši portāla Diena.lv moderatori, - rupji komentāri no vietējās ierēdniecības ēkām vairs netiek ievietoti. Agresija gan joprojām veļas no uzņēmumiem un privātpersonām, un iezīmējas arī vairākas jaunas tendences.

Godu un cieņu aizskaroši komentāri ar necenzētas leksikas piejaukumu tiek rakstīti no Eiropas Savienības (ES) Padomes un Eiropas Komisijas ēkām Briselē un Luksemburgā. Īpaši izceļas kāda IP adrese, kas atrodas ES Padomē Briselē - no tās ar dažādiem segvārdiem agresija tiek pausta regulāri, īpaši mutuļojot pie rakstiem par Latvijas politiķu nostāju par notikumiem Ukrainā. Rupjības pār Diena.lv publicētajām ziņām veļas arī no citām vietām Beļģijā, kuru autori, iespējams, ir citās ES iestādēs strādājoši tautieši.

Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES preses sekretārs Jānis Sīlis norāda, ka dažādās ES Padomes ēkās patlaban nodarbināti 150 cilvēku no Latvijas. "Ikdienā katram ārlietu dienesta darbiniekam - kā galvaspilsētā, tā ārvalstīs strādājošam - jāievēro Ārlietu ministrijas Ētikas kodeksa pamatprincipi," norāda Sīlis. EP Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre Marta Rībele uzskata: "Nav nozīmes, vai cilvēks atrodas Briselē vai Ludzā, - visu nosaka veselais saprāts."

Otrs rupjo komentāru vilnis pie rakstiem par Latvijā aktuāliem sociālpolitiskiem notikumiem nāk no citur ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem. Viņi nesmādē iespēju paust nicinājumu pret te notiekošo, kā arī dažādu amatpersonu darbu.

Niknāko komentāru autoru IP adrešu atšifrēšana atklāj, ka pēdējā mēneša aktualitātes - Ukrainas notikumu - komentēšanai Latvijā pieslēgušās personas no Krievijas un Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņu vēstījumos gan reti pausti viedokļi par raksta būtību - biežāk tie satur pretargumentus citu komentētāju paustajiem uzskatiem. Tādējādi šī platforma kļūst par diskusiju forumu, taču komentāru rupjo formulējumu un nereti rasistiska vai naidu kurinoša satura dēļ tie rosina konfrontāciju.

Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas asociētais profesors Ojārs Skudra uzskata - ja komentārs aicina uz agresīvu darbību vai spēka lietošanu, ir pamats aizdomām, vai tā autors nepārstāv kādu kreisu organizāciju. "Nestādos priekšā, kāda jēga būtu Krievijas varai algot Latvijas ziņu portālu komentētājus, lai panāktu lielāku ietekmi Latvijas politiskajā telpā, bet nevar izslēgt, ka komentāru autori ir dažādi aktīvisti," norāda Skudra. 

2014. gada 14. martā

Raksts izlasāms arī portālā Diena.lv:

http://www.diena.lv/latvija/zinas/eksperiments-rupjus-un-naidigus-komentarus-zinu-portala-ievieto-ari-no-es-iestadem-14048132