Lekciju cikls - “Mūzika kultūrā”

“Mūzika kultūrā” publisko lekciju cikls “Mazajā ģildē” 2024. – 2025.g.

Lekciju ciklā Dr. Andrejs Mūrnieks piedāvā 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā astoņas autorlekcijas mūzikas kulturoloģijā – par mūzikas nozīmi cilvēka un sabiedrības dzīvē, mūzikas iedarbības veidiem, izcelšanos, funkcijām, saistību ar dažādām kultūras dimensijām, vēsturi, zinātni, filozofiju un reliģiju. Sestā lekcija "Mūzika un vēsture" paredzēta 26. martā.

Par lekciju ciklu:

Katras lekcijas centrā – kāda no mūzikas svarīgām saistībām ar cilvēkā un kultūrā būtiskiem aspektiem vai cilvēkdarbības jomām. Lekcijas laikā vai pēc tās notiks arī skaņdarbu vai to fragmentu klausīšanās. Kultūrā nozīmīgās tendencēs tiks meklētas saknes tam – kā mūziku izprot ļaudis. Uzmanība tiks pievērsta ikviena cilvēka dzīvē izšķirošajiem eksistenciālajiem jautājumiem, to pārdzīvojumam un atspoguļojumam mūzikā.

Ikviens, kuru interesē izprast mūzikas burvības noslēpumu un tās dažādās interpretācijas, laipni aicināts paklausīties! Lekcijas paredzētas jebkura vecuma interesentiem, īpaši cerot uz jauniešu atsaucību, kuri vēlētos papildināt savas zināšanas un padziļināt izpratni par kultūras pamatiem.

Lekcijas reizi menesī – trešdienās plkst. 18. 30 – notiek ar Rīgas Domes atbalstu kultūras centrā “Mazā ģilde” (Amatu ielā 5) – klātienē. Ieeja ir bez maksas.

Lekciju temati un to īsas anotācijas:

1.lekcija. Kas ir mūzika? 25. septembrī.

Mūzika un māksla citu cilvēkdarbības jomu vidū. Audire aude – uzdrošinies ieklausīties! Vai cilvēks ir homo musicus? Valodas kultūrā. Kultūra kā meta-valoda. Kā un kāpēc radusies valoda, māksla, poēzija un mūzika? Kas ir muzikāla skaņa? Kas to nosaka? Paaudžu un kultūru strīdi par mūziku. Mūzikas funkcijas sabiedrībā. Paliekošais un mainīgais kultūrā un mūzikā. Eksistenciālie jautājumi un atbildes uz tiem (filozofijā, reliģijā, mūzikā). Arhetipi. Mūzikas 4 iedarbības veidi (apelācijas virzieni). Vai mūziku var saprast bez piepūles? Mūzikas valodas elementi. Cik reizes un kā “dzimst” mūzika? Muzikālie tēli un noskaņas. Kanoni. “Zelta griezums”. Brīvība, kārtība un haoss; iztēle un struktūras mūzikā. Kas ir un kas nav mūzika?

2.lekcija. Mūzika un laiks. 23. oktobrī

Kas ir laiks? Laika struktūras. “MM” (Mirklis. Mūžība). Mūzika laikā un telpā. Ritms (cilvēkā, dabā un mūzikā). Divas tradīcijas (antīkā un Bībeles) un divas metaforas (vizuālais un akustiskais). Kā izkust bezgalīgajā – pazaudējot sevi? (Indija) Kā iekļauties mūžīgajā – saglabājot sevi? (Kristietība) Divas attieksmes pret laiku. Laika neitralizācija, transcendence. Vai iespējams dzīvot tikai tagadnē? Kur ir pagātne un nākotne (Augustīns)? Esamība, neesamība un tapšana (Georgs Frīdrihs Vilhelms Hēgelis). Mūzika kā process. Anrī Bergsons: diskrētais laiks un ilgšana, elán vital. Laika filozofija un mūzika. Pagātne (Bergsons), tagadne (Martins Bubers) un nākotne (Emanuels Levinas). Laiku saistība. Hanss Urss fon Baltazars. Rāga un simfonija. Vai var iziet ārpus laika?

3. lekcija. Mūzika un spēle. 27. novembrī.

Spēles nozīme kultūrā. Homo ludens (Johanness Heizinga). Rotaļa un spēle. Kas raksturīgs spēlei? Divi nosacījumi. Trīs dispozīcijas: nopietnība, gatavība, veltīšanās (Oleksandrs Filoņenko). Virtuozitātes divi aspekti (tikumība un prasme). Meistarība mūzikā. Spēļu tipoloģija, 4 spēļu paveidi (Rožē Kaijuā). Pretstatīt sevi pasaulei (cīņa), pārtapt citādajā (transformācija) vai iekļauties kopībā (veselumā). Spēles degradācija. Spēļu tipu aspekti mūzikas kultūrā. Apolons un Dionīss. Dionīsiju rituāli un mūzika. Horus, horēģija, horēgs. Mūzu koris. Deja un mūzika. Mūzikas izklaidējošā funkcija. Populārā mūzika cauri laikiem. Spēles prieks un līksmība klasiskajā mūzikā. L.Bēthovena 9. simfonijas fināls – prieka un vienības apoteoze. Kuru spēli un kā dzīvē spēlēt?

2025. gadā:

4. lekcija. Mūzika un teātris. 29. janvārī.

Valoda un mūzika. Vārds vai skaņa bija sākumā? Indiešu upanišādas un Bībele. “Iesākumā bija vārds”. Logosa (λόγος) jēdziens un tā analogi. Kārtība un brīvība. Notācija un polifonija. J. S. Baha pasijas. Daudzbalsība vai vienbalsība?  Protestantiskais korālis. Melodija un pavadījums. Mesa un simfonija (dievišķais  un cilvēciskais). Kāda ir “tīras mūzikas” jēga? Vai iespējams izskaidrot mūziku? Programmatisms romantisma laikmeta mūzikā. H.Berlioza “Fantastiskā simfonija”. Teksta atklāsme F. Šūberta un J. Vītola dziesmās. Mūzika pasaules tautu kultūrās. Vai katrai tautai ir sava mūzikas valoda? Kas ir tradicionālā mūzika? Latviešu tautasdziesma. Dziesmu svētki.  Runāt vai pateikt? Steiga. Garlaicība. Apsēstība ar vārdiem mūsdienās. Reps. Ar vārdiem apturēt realitāti. Dzīve kā dziesma?

6. lekcija. Mūzika un vēsture. 26. martā.

Kā analizēt kultūru un vēsturi? Divas kultūras  funkcijas. Kultūras kodols: pamatpriekšstati par ideālo, cilvēku un pasauli. Rietumu civilizācijas atšķirības, salīdzinot ar Indiju un seno Ķīnu. Mūzikas loma tajās.Vai un kā attīstās kultūra un mūzika? Paradigmu maiņa Eiropas vēsturē. Agro viduslaiku vienbalsība un gotiskā daudzbalsība, renesanses vieglums un protestantisma stingrība, baroka dinamiskums un klasicisma sakārtotība, romantisma subjektīvisms un reālisma naturālisms, modernisma daudzveidība un popmūzikas vienveidība.  Mūzikas uzdevums: izklaidēt vai audzināt? Džezs un popmūzika. Estētisko kategoriju atcelšana vai transformācija mūsdienās? Postmodernisms: dekonstrukcija vai vietas atbrīvošana gaidāmajam? Vai ļaunumu drīkst un vajag uzsvērt mākslā? Mākslinieka atbildība (Žaks Maritēns). Vai “skaistums glābs pasauli”?

7. lekcija. Mūzika un mīlestība. 30. aprīlī.

Vai mīlestība vienmēr un visur izprasta vienādi? Mīlas dziesmas kā kultūras fenomens dažādās kultūrās. Mīlestības veidi. Eross un agapē (ἔρως, ἀγάπη) Platona filozofijā un kristietībā. Romantisms un mīlestības kā ziedošanās patoss (Dž. Verdi “Traviata”, “Rigoleto”, “Aīda”, Dž. Pučīni “Bohēmā” un “Turandotā”). Mūzika un ilgas pēc patiesas mīlestības. Nebeidzamā melodija Riharda Vāgnera “Tristanā un Izoldē”. “Tanheizers”: tēlu sistēma kā antinomiju virkne (Vēnus un Elizabete; Tanheizers un Ešenbahs; najādas, satīri un piligrimi, bruņinieki; askēze un kaislība, agape un eross; pāvests un Dievs; morālais imperatīvs un piedošana). Katarse kā revolūcija. Vai mīlestība var uzvarēt nāvi?

8. lekcija. Mūzika un sakrālais. 28. maijā.

Māksla (mūzika) un reliģija. Poēzijas un mūzikas pirmsākumi. Mūžīgais un pasaulīgais, transcendentais un imanentais. Austrumi un Rietumi. Cilvēka loma pasaulē. Cilvēciskais un cilvēcīgais. Persona un personība. Kā ieskanēties? Vai un kāpēc augšanai cilvēcīgumā nepieciešams dievišķais? Trīs maņu intuīcijas. Saskatīšana, sadzirdēšana um sajušana. Trīsvienības epifānijas. «Garīgās mūzikas» dažādība. Kustība un/vai miers. Dantes Aligjēri Inferno, Purgatorio, Paradiso un indiešu mokša-samadhi-nirvāna. Mūzika un lūgšana. Mesa, kantāte, oratorija. Kalpot, slavēt, pārdzīvot. Mūzika liturģijā. Paņemts, svētīts, lauzts un dots (Henrijs J.M. Nouens). Johans Sebastjans Bahs: ciešanas (pasija), augšāmcelšanās un transformācija. Piedošana vai taisnīgums? Pēdējā brīdī.. Vai mūzika ir ceļš uz mūžīgo, dievišķo, absolūto?