Lekciju cikls “Mūsdienu izaicinājumi”

Šajā publisko lekciju ciklā “Mazajā ģildē” bija iespējams noklausīties Dr. Andreja Mūrnieka autorlekcijas par tendencēm mūsdienu sabiedrībā un kultūrā. Cikla astotā un pēdējā lekcija notika trešdien 27.aprīlī plkst. 18. 30 tiešraidē; temats: "Cilvēce patiesības meklējumos. Kā meklēt?" Septītās lekcijas, kas notika 30. 03. “Vai Dievs ir miris? Uz ko paļauties un kam ticēt?” ieraksts ir pieejams facebook šeit: https://www.facebook.com/watch/live/?ref=watch_permalink&v=1653975601604677 

27.aprīlī notikušās lekcijas īsa anotācija:

"Trīs attieksmes pret jautājumu “kas ir patiesība?” Vienaldzība, skepse un cinisms. Vai iespējama ceturtā – cerības, mīlestības un uzticēšanās attieksme? Kā V.V.Klīves piedāvātais patiesības meklēšanas 5 ceļu iedalījums var palīdzēt pasaules uzskatu sistematizācijā? Prāta ceļš (ideālisms, kriticisms un skepticisms). Zinātne kā pētniecības veids un zinātnes ideoloģijas (pozitīvisms, marksisms, scientisms). Mistiskās intuīcija tradīcija (upanišādu hinduisms, daoisms, budisms). Ticības ceļš. Kā reliģiska ticība atšķiras no ticēšanas vārda ikdienišķajā nozīmē? Fenomenoloģija. Atpakaļ pie iespaidiem!? Kristīgā un ateistiskā eksistenciālisma antinomija. Anrī Bergsona pieeja. Laiks un ilgstamība. Intuīcija un dzīves plūsma (elán vital). Divi morāles un reliģijas avoti. Atvērtās un slēgtās sistēmas. Mīlestības ceļš. Cilvēcības dimensijas. Kā saskaņot pasaules uzskatu daudzveidību un nepieciešamību pēc universālas, kopīgas patiesības?"

Par lekciju ciklu:

Lekcijas iecerētas, lai kopīgi pārdomātu un saprastu, kas notiek mūsdienu daudzveidīgajā, ar informāciju pārsātinātajā un apjukušajā sabiedrībā. Ierosmes un atskaites punkts paša meklējumiem var izrādīties nozīmīgu domātāju pieredze, nesenu, bet joprojām aktuālu tendenču analīze.

Lekciju ciklā tiks analizēti izaicinājumi mūsdienu kultūrā, kas tālejoši ietekmējusi procesus sabiedrībā un vērtību izpratni 21. gs. Filozofijas, mākslas, reliģijas un zinātnes tendencēs tiks meklētas mūsdienu pieņēmumu, pārliecību, stereotipu, mītu, aizspriedumu un priekšstatu saknes. Pretēju uzskatu pārstāvji tiks salīdzināti, konfrontējot viņu pieejas un atziņas, lai skaidrāk iezīmētos jēgas meklējumu ceļi, tā vedinot klausītājus iesaistīties iekšējā dialogā ar dažādiem pasaules uzskatiem un mūsdienu izaicinājumiem.

Ikviens, kuru interesē izprast mūsdienu problēmas, laipni aicināts piedalīties! Pēc katras lekcijas paredzēts laiks jautājumiem un diskusijām.

Atšķirībā no iepriekšējiem “Mazajā ģildē” notikušajiem lekciju cikliem – jaunajā ciklā akcents ir uz cilvēku pieredzi un patiesības meklējumiem 20. un 21. gs. Kā orientēties dažādu garīgo piedāvājumu, kustību, metožu, vilinājumu un utopiju klāstā?

Ieeja ir bez maksas. Lekcijas notiek ar Rīgas Domes atbalstu. Lekcijas notiek trešdienās pl. 18. 30, Vecrīgā, Amatu ielā 5, pandēmijas saasinājumu laikā – attālināti.  

2021. gada rudenī  un ziemā nolasīto lekciju temati:

1. lekcija 29.septembrī: "Autora, teksta un lasītāja nāve. Ko darīt?"

Tendence 20. gs. – pasludināt kādas būtiskas kategorijas, cilvēkdarbības jomas vai parādības galu. Ja F.Nīče apgalvoja, ka “Dievs ir miris”, vai jāmirst vēl kādam? Autora – rakstnieka, komponista, dramaturga, mākslinieka – loma 19. gs. Kādi faktori lika Rolānam Bartam un citiem teorētiķiem secināt, ka iestājusies “autora nāve”? Cik nozīmes var būt tekstam (mākslas darbam)? Pats teksts rada nozīmes, vai arī tās piešķir lasītājs? Teksta ”nāve”. Lasītājs (mākslas baudītājs) kā nozīmes radītājs. Vai vispār nepieciešams teksts? Lasītāja “nāve”. Ko darīt? Kā atjaunot autora, teksta un lasītāja nozīmi? Autora teksta (mākslas darba) lasījums – kā tikšanās ar  nozīmīgu pieredzi. Kevina Vanhūzera pieeja. Kā lasot kādu stāstu – saskatīt tajā neparasto, tādu nozīmi, kas attiecas uz ikvienu no mums? Uz kādiem kritērijiem (principiem, vērtībām)  balstīties interpretējot mākslu 21. gs.?

2. lekcija 27.oktobrī: “Metamodernisms. Jauns sākums vai krīzes turpinājums?"

Paradigmu maiņas 20. gs. Vai metamodernisma jēdziens palīdz izskaidrot pēdējā laikā notiekošo? Analoģiskas situācijas vēsturē. Modernisms, postmodernisms un metamodernisms – G.F.V.Hēgeļa dialektikas kontekstā. Valstu un jebkādu citu robežu nozīmes mazināšana, egocentrisms un relatīvisms postmodernismā. Oscilācija – uztveres svārstības – kā centrālais faktors metamodernajā dzīves izjūtā. Parādības mākslā. Alkas pārveidot cilvēku. Ķermenis kā problēma. Grupu identitāšu nozīmes pieaugums. Vai Rietumu sabiedrība apzinās krīzi un tiecas no tās iziet? Neomarksisma modifikācijas, protesti un “kultūru kari”. Vai brīvais tirgus var glābt no pandēmijām? Pasaule bez ASV dominantes? Sociālās kontroles sabiedrība – kā nākotnes projekts? Atgriešanās pie metanaratīviem. Vai nacionālu valstu nozīme atjaunosies? Vai norma un normālums kavē attīstību un ierobežo atšķirīgā pastāvēšanu? Ko ņemt par kritēriju normas noteikšanai? Vērtības, kas var iedvesmot…

3. lekcija 24.novembrī: “Ko nozīmē jaunie garīguma meklējumi?"

Vai alkas pēc garīguma 21. gs. mazinās vai pieaug? Reliģijas struktūras. Reliģiskā pieredze un racionalizācija. Vai jaunie garīguma meklējumi ir jauni? Dažādas reliģiskās kustības 20. gs. “Vieglais” un “smagais” ceļš uz garīgumu. Atbildes uz visiem jautājumiem vai absolūta nenoteiktība. Cilvēks kā patērētājs arī reliģijā. Kā “atbrīvot” reliģiju no morāles? Reliģija bez Dieva vai ar cilvēkam paklausīgu Dievu. Reliģija un maģija. Neopagānisms. Nacionāla reliģija vai visu reliģiju apvienojums. “Zinātniska reliģija” vai zinātne kā reliģija. Vai New age laiks ir beidzies? Ezotērika, ko var nopirkt veikalā. Izvēle starp divām alternatīvām: savas dzimtas un tautas reliģiskā tradīcija vai citi 100 ceļi. Kāpēc gribas izmēģināt visu? Reliģija kā piedzīvojums. “Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokā!” Kontrolēts garīgums vai ievainojamība? Noslēpuma priekšā ..

4. lekcija 15. decembrī: “Viņa augstība brīvais laiks. Kā izvēlēties?”

Kāpēc brīvais laiks kļūst par problēmu? Atpūta un izklaide. Ko nozīmēja brīvais laiks senatnē? Sengrieķu un viduslaiku izpratne par brīvo laiku. Aristotelis par labu dzīvi un saprātīgumu. Artes serviles un artes liberales. Klostera dzīve. Darbs kā aicinājums. Homo faber vai Homo ludens? Kā, izmantojot brīvo laiku, kļūt laimīgākam? Homo felix. Tals Benšahars par laimes nosacījumiem. Fiziskās aktivitātes, rituāli un pateicīgums. Vai laimes izjūta atkarīga no pārticības un bagātības? Kurās valstīs ļaudis jūtas laimīgāki? Mērķa nozīme dzīvē. Vai reliģiozie cilvēki jūtas laimīgāki? Līdzjūtības līmenis samazinās vai pieaug? Brīvība un mērķtiecīgums. Kā un ko izvēlēties? Buridana ēzelīša problēma. Neizlēmība un neizvēlīgums. Kādi ir izvēles kritēriji?  Nepieciešamība pēc normālā un alkas pēc izaicinājumiem. Drošība un riski. Labais, patiesais, skaistas un vienotais. Homo amans. Dzīve kā piedzīvojums ..

2022. gada ziemas un pavasara lekciju datumi un paredzētie temati:

5. lekcija  02. 02.  “Utopijas par cilvēku nākotnē. Cerības un riski.”

20. un 21. gs. izaicinājumi. Vai utopijas ir bīstamas? Kad utopija kļūst par distopiju? Bābeles torņa stāsts. Projekts, kas nekad nebeidzas. Mākslīga vienotība un daudzveidības priekšrocības. Utopijas žanrs vēsturiskā retrospekcijā: no Platona Atlantīdas un Tomasa Mora Utopijas līdz Oldesam Hakslijam, Džordžam Orvelam un Mišelam Velbekam. Tehnokrātiskās, sociālās un ekoloģiskās utopijas. Vai iespējams “eko-fašisms”. Vai un cik tālu var cilvēku pārveidot? Kiborgi un orgānu donori. Kāpēc mākslīgais intelekts var mantot cilvēces problēmas? “Ciparizācijas” perspektīva. Vēlme bēgt no fiziski tveramā – citā realitātē un kristietības alternatīva tam. “Brīnišķīgā jaunā pasaule” kā tehnokrātiska mākslīga laimīguma paradīze. Naids kā saliedētības garants, “jaunruna” un vēstures pārrakstīšana – mūsdienu “kultūras karu” kontekstā. Civilizāciju konflikts vai konformistiska pakļaušanās spēcīgākai paradigmai? Vai liberālisms piekāpsies islāmam? Mūsdienu politiskā dienaskārtība, mesiāniskā retorika un tālākas cilvēces perspektīvas. Vai jaunajai neoliberālajai kārtībai jākļūst autoritārākai? Sociālas kontroles sabiedrība un atbildīguma diktāts. Kolektīva drošība pret individuālistisku brīvību. Cilvēks kā mūžīga problēma...

6. lekcija 02. 03. "Esamība un brīvība. Vai vajadzīgas robežas?”

Kāpēc esamība ir pirms brīvības? Vai un kāpēc esamībai ir robežas? Ķermeņa, valsts, ģimenes, dabas, uzvedības, zinātnes, mīlestības un brīvības robežas. Alkas pēc neierobežotā mākslā un reliģijā. Robežas mākslā – kanons, reliģijā – dogmas. ”Brīvība no..” un “Brīvība uz..” Džons Loks: likums kā brīvības garants. Haoss un kārtība. Džordans Pītersons, daoisms, sengrieķu filozofija un Bībele – par esamību, brīvību, haosu un kārtību. “Super-varoņu” problēma. Hībrīduzbrukumi valsts, ģimenes un ticības robežām. Vai iespējama neierobežota emancipācija? Daudzveidība uzplaukumam un destrukciju daudzveidība. Valsts kā garants tiesību minimumam vai katra indivīda laimei? Kādi var būt kritēriji robežu noteikšanai? Vai cilvēkam ir brīvā griba? Cilvēka reakciju fenomens neirobioloģijā. Roberts Sapoļskis, Sems Hariss, Juvals Harari pret Imanuelu Kantu, Bendžaminu Libetu un Rodžeru Skrūtonu. Morālā pienākuma un laimes antinomija. Cilvēka alkas pēc neierobežotā un Dieva pašierobežošanās (κένωσις) kristietības paradigmā. Tikumības un cilvēcīguma perspektīvā..

7. lekcija 30. 03. “Vai Dievs ir miris? Uz ko paļauties un kam ticēt?”

Frīdriha Nīčes “Dieva nāve.” Ķēdes reakcija pēc F. Nīčes paziņojuma. Ko tālāk? Džordana Pītersona padomi. Tals Benšahars: reliģiozi cilvēki jūtas laimīgāki. Ateisms kā ideoloģiju sastāvdaļa un kā “tīra” pārliecība. Dieva racionāli pierādījumi teismā. Akvīnas Toms. Vulgārais un filozofiskais ateisms. Vai zinātne Dieva vietā? Trīs pasaules (fiziskā, mentālā un inteligiblā). Lai noliegtu Dievu, vispirms jātiek galā ar cilvēka “es”, brīvo gribu un pasaules kārtību. Deivids Hjūms un Imanuels Kants. Sirdsapziņa kā durvis uz transcendento. Vai “Dieva nāve” paver jaunas iespējas? Atbrīvošanas no instrumentālas attieksmes pret Dievu. Kas notiek ar līķi? Hanss Holbeins Jaunākais un Fjodors Dostojevskis. Ja Dievs ir visvarens, kāpēc pastāv ļaunums un ciešanas? Ījaba gadījums. Dostojevska “Lielinkvizitors” – visu globālo varu un imperiālo diktatoru prototips. Kants un Dostojevskis – divas pieejas: pierādīt, apbrīnot vai mīlēt un tikt ievainotam? Cilvēks pasaules centrā: viens vai kopā ar Kādu, kurš smaida? Divas rokas. Ko paver Trešā klātbūtne? Svētā Gara svētki bijušajā Panteonā. Atvērtība dievišķai intervencei..

8. lekcija 27. 04. “Cilvēce patiesības meklējumos. Kā meklēt?”