Interneta vide un politiskā aktivitāte
Pēdējā pusgada laikā ir pieaugusi sabiedrības politiskā aktivitāte, kas jūtami izpaužas interneta vidē. Veidojas interneta vietnes, kurās apspriež politiku, vāc parakstus, atmasko nebūšanas un kuras pašas cenšas iniciēt politiskas pārmaiņas. Kā šo procesu ievirzīt racionāla gultnē - par to savus viedokļus izsaka atjaunotne.lv redakcijas grupa.
Edmunds Andersons, Ojārs Bušs: Interneta vide un politiskā aktivitāte
Līdztekus sabiedrībā vērojamo negāciju atmaskotājai pietiek.com un nesen ar savu iniciatīvu plašāku popularitāti ieguvušajai manabalss.lv jau vairākus mēnešus darbojas interneta vietne atjaunotne.lv. Tajā iespējams iepazīties ar tradicionālajās morālajās vērtībās balstītiem viedokļiem par aktuālām problēmām dažādās sabiedrības dzīves jomās un diskutēt par tiem. Atšķirībā no citām līdzīgām vietnēm un portāliem, Atjaunotni veido neliela domubiedru grupa un uztur to no personiskiem līdzekļiem. Tādā veidā ir izslēgta angažētība un politisku spēku vai banku iespējamā slēptā ietekme. Mīnuss ir tas, ka līdz ar to ir mazāka atpazīstamība un ierobežotas iespējas dinamiski reaģēt uz notiekošo. Lai gan Atjaunotnē jau ir vairāk nekā 50 rakstu par dažādām tēmām, plašāka publicitāte sākusies tikai pēdējā mēneša laikā, kad portālā varēja nobalsot par jautājumu: ko darīt Valsts prezidentam Valdim Zatleram pēc prezidentūras termiņa beigām? No balsojušajiem 445 apmeklētājiem 55 % piekrīt, ka V. Zatleram jāveido pilnīgi jauns politisks spēks, 16 % iesaka pievienoties kādai no Saeimā pārstāvētajām partijām, 5 % iesaka pievienoties kādai ārpus Saeimas partijai, bet 24 % domā, ka viņam jāaiziet no politikas.
Šāda balsošana, protams, nevar pretendēt uz socioloģiskas aptaujas statusu, tomēr tā korelē ar citās aptaujās vērojamām tendencēm (piemēram, SKDS aptaujā 44 % domā līdzīgi kā Atjaunotnē balsojušo vairākums).
Vox populi, vox Dei. Tautas domas, visticamāk, arī netiks ignorētas. Tomēr šādam risinājumam piekrītošo skaits var būtiski sarukt, kad tiks nosauktas prioritātes un formulēta ideoloģiskā platforma jaunajam politiskajam spēkam. Līdz šim V. Zatlera runās dominējusi orientēšanās uz tradicionālajām vērtībām (ģimene, tikumi, atbildība, godīgums), būtībā – uz šo vērtību atjaunošanu.
Taču konkrētie risinājumi, ja tie būs saistīti ar Latvijā ierasto izdabāšanu neoliberālisma ideoloģijas klišējām un ar straujām, neizdiskutētām reformām, var V. Zatlera piekritēju skaitu stipri vien samazināt.
Ievērojama loma diskusijās un vēlēšanu cīņās ir interneta vietnēm un komunikācijām sociālajos tīklos. Lai gan pastāv arī viedoklis, ka tas ir tikai sabiedrības neapmierinātības „tvaika nolaišanas” mehānisms. Šobrīd vērojama izteikta agresivitāte komentāros no ieintersēto spēku pusēm: būtībā savdabīgs informatīvais „kariņš” portālu komentētāju starpā.
Jautājums paliek atklāts: vai šādai – nekonstruktīvai – spēka un laika šķiešanai ir alternatīva?
Lai novērstu krīzi Latvijā, drīzāk nepieciešams iesaistīt plašu dalībnieku loku, tiecoties līdzsvarot polarizētos viedokļus un meklējot problēmām REĀLUS, praktiskus risinājumus.
Būtībā ir nepieciešams iniciēt dažādu jomu un līmeņu profesionāļu diskusijas par pašiem neatliekamākajiem risinājumiem valsts un katras jomas attīstībā. Bet Saeimas vēlēšanu cīņām tradicionālās melnā PR akcijas un lamāšanās internetā šādu diskusiju neveicina.
Nav jau tā, ka diskusijas nenotiktu pavisam. Atsevišķu nozaru lobiji (darba devēju, tirgotāju, uzņēmēju, arodbiedrību) risina dialogu ar valsts struktūrām, bet parasti pārsvarā savu biedru labā – lokālos jautājumos, nedomājot par reformām savas nozares un visas valsts līdzsvarotas attīstības perespektīvā.
Ja katrā sabiedrības jomā (izglītībā, tautsaimniecībā, ģimenes politikā, kultūrā) izdotos iekustināt profesionāļu un inteliģences aktivitāti, piemēram, organizējot kaut ko līdzīgu Trešās atmodas laika Radošo savienību plēnumam , tad visbūtiskākais ir rezultātā izveidot 100 (vai 50, varbūt 150) pašus būtiskākos priekšlikumus, kas varētu tapt par Latvijas atdzimšanas programmu. Citiem vārdiem to varētu nosaukt par Latvijas nākotnes ceļa karti. Jautājums ir: kas varētu pildīt to funkciju, ko Trešajā atmodā spēlēja Radošo savienību plēnums?
Būtiski ir arī, kurš konkrētais politiskais spēks uzņemtos tiešo šādas programmas īstenošanu. Jo labas iedejas jau ir bijušas arī līdz šim. Diemžēl politiķu un ierēdņu neprasmes vai nevēlēšanās dēļ tās nereti tikušas aizmirstas, novilcinātas, izgāztas vai izkropļotas.
Skaidrs ir viens: Latvijas atdzimšanas programma jārada katras jomas profesionāļiem, nākot ar priekšlikumiem internetā telpā (vienalga, portālā Atjaunotne vai kur citur) un izklāstot tos vienkāršā valodā – plašākai tautas izvērtēšanai. Taču tādai, kurā ideju autori būtu pasargāti no personiskiem apvainojumiem. Nākamais uzdevums, kas jau iziet ārpus elektronisko mediju iespējām, būs panākt, lai šo programmu īstenotu Saeima un nākamā valdība. Taču viss sākas no mazuma – katram profesionālim, komentētājam, politiķim un lasītājām veicot pienesumu kopējās lietas labā. Nepieciešams mums visiem – nopietni, bez naida un aizvainojumiem – apspriest, ko darīt, lai valsti izvestu no stagnācijas un politikāņu kariņiem. Atjaunojot ticību sev un savai valstij.
Vai to spēsim?
2 komentāri
Eskprezidents taisa partiju.
Eskprezidents taisa partiju. Bet jautājusm - kas pēc tam?Jāreformē ir vēlēšanu sistēma, lai 1) deputāts būtu atsaucams, un 2) pati Saeima baidītos no līdīga lēmuma kā 28. maijā.Tikai tā var piedabūt politiķus pie darba!
Protams, diskusijai jābūt,
Protams, diskusijai jābūt, Vispirms, lai tiktu skaidrībā, kādu savu valsti gribam, no kā katrs esam gatavi atteikties sabiedrības mobilizēšanas, nācijas izdzīvošanas un valsts uzplaukuma labā. Pirmkārt būtu jāizvērtē pašreizējā situācija pēc objektīviem kritērijiem, nevis subjektīvi individuāla viedokļa. Varbūt izdotos rast vairākumam pieņemamu atziņu, vismaz salīdzinot ar pirmsneatkarības laiku. Nākošais solis - tikt skaidrībā par cēloņiem, kāpēc dzīvojam tā, kā negribam dzīvot. Cik pie vainas trīs oligarhi, cik katra paša alkatība, nenovīdība, muļķība, skaudība, vienaldzība, bezatbildība, cik - okupācijas sekas mūsu galvās, prātos, izpratnē? Šeit būs grūti atrast kaut cik vienotu skaidrojumu. Kuram gan gribēsies atzīt paša līdzatbildību pie nodokļu nemaksāšanas, kopmantas izzagšanas, negodīgas privatizācijas, amatpersonu kukuļošanas, likumu un noteikumu pārkāpšanas, tautas prāta apmuļķošanas? Ne mazāk smags uzdevums - kopīga mērķa noformulēšana. Ne individuālā, ne ģimenes vai draugu kopas, bet nācijas, valsts nākotnes mērķa. Vispirms jāapzinās, ka izdzīvot varēsim tikai visi kopā, kā tauta, nācija, sabiedrība, valsts. Nomirt gan ir dabīgi pa vienam, ja galīgi nesapostīsim savu zemi par apdzīvošanai nederīgu. Un pēdējais - ar kādiem līdzekļiem esam gatavi šo kopīgo mērķi sasniegt, katram ziedojot kripatu no sava indiduālā labuma? Daudzpartiju parlamentārā sistēmā metode ir viena - brīvas, aizklātas vēlēšanas. Godprātīgs, atbildīgs pilsoņu vairākums izvēlas demokrātijas modeli, deleģē varu sev zināmiem, uzticamiem priekšstāvjiem un seko viņu darbam, lai nākošajās vēlēšanās atlasītu labākos, godīgākos, profesionālākos. Kurš var uz šādu diskusiju saaicināt? Varbūt mūsu eksprezidents, kurš bauda gana tautas uzticības un ir parādījis gribu aktīvi strādāt jaunā statusā.
Pievienot jaunu komentāru