Maijs 2013
Plašsaziņas līdzekļos notiekošais sabiedrību interesē ne tikai pašvaldību vēlēšanu kontekstā. Viens aspekts ir redakcionālā neatkarība. Cits – finansiāla neatkarība vai atkarība. Kāpēc televīzijas kanāli apvienojas? Kas zem tā slēpjas? Izrādās, ka sabiedriskajiem medijiem konkurēt tirgū par reklāmas naudu ar komercmedijiem kļūst arvien grūtāk, īpaši ar tādiem, kuru tirgus daļa sasniedz 60 % un vairāk. Par to lasiet intervijā ar masu mediju jomas juristu Tomu Meisīti.
Kas mediju lācītim vēderā? Agnese Dzene intervē Tomu Meisīti
Sabiedrībā turpinās diskusijas par principu izglītības finansēšanā, ko aizstāvēja iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, bet pirmais Latvijā deklarēja Andris Šķēle. Šobrīd nauda skolēnam „seko” tikai līdz pašvaldībai, kur notiek zināma līdzekļu pārdale, tādējādi glābjot skolas ar relatīvi mazāku skolēnu skaitu no izputēšanas. Vai šis princips "nauda seko" vispār ir dzīvotspējīgs, un vai tas nevar nodarīt postu izglītības kvalitātei - par to pauž satraukumu sociologs Mareks Niklass.
Par „nauda seko” principu. Autors: Mareks Niklass, sociologs, LU SZF pasniedzējs
Pēc ilgstošas ķīvēšanās ar nu jau demisionējušo ministru Robertu Ķīli, Augstākās izglītības padome pati nākusi klajā ar savu redzējumu par reformām. Piedāvājam portāla „Atjaunotne” lasītājiem Dr. art. Latvijas Mākslas akadēmijas prorektora un docenta, Augstākās izglītības padomes locekļa Andra Teikmaņa rakstu par AIP sagatavoto Augstākās izglītības attīstības koncepciju.
Andris Teikmanis: Latvijas augstākā izglītība ceļā uz otro akadēmisko revolūciju
In recent years, the casino industry has...
...
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...