Kultūra

Piedāvājam noslēgumu rakstu sērijai par Dziesmu svētkiem. Publikācijas autors Andrejs Mūrnieks izmanto M. L. Kinga slaveno runu ar refrēnu "man ir sapnis", lai pausti savas un citu svētku dalībnieku atsauksmes, kritiku, ierosinājumus un vīziju par Dziesmu svētku nākotni.

Sapnis par Dziesmu svētkiem. Autors: Andrejs Mūrnieks

Savā laikā Mārtins Luters Kings (baptistu mācītājs) cīņā par rasu vienlīdzību sāka savu slaveno uzrunu Vašingtonā ar vārdiem “Man ir sapnis ...” (I have a dream). Laikā, kad Dziesmu svētki nesen beigušies un pirmais emociju vilnis noplacis, varbūt ir vērts nedaudz pasapņot, lai kaut ko labu novēlētu nākamo svētku dalībniekiem un organizatoriem. Iztēlosimies, kā vajadzētu notikt Dziesmu svētkiem, ņemot vērā savu un citu dalībnieku pieredzi, idejas un pamanītās nepilnības!

Kāds varētu būt mans (mūsu) sapnis par Dziesmu svētkiem?

Piedāvājam turpinājumu rakstu sērijai par Dziesmu svētkiem. Šoreiz par Dziesmu svētku un hokeja līdzību un atšķirībām. Ko Dziesmu svētkos varam mācīties no hokeja? Vai abas parādības var salīdzināt? Ko tās nozīmē mūsu tautai? Kā tās saistītas ar politiku?

Kas kopīgs Dziesmu svētkiem un hokejam? Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks

Piedāvājam izlasīt un apdomāt rakstu, kas publicēts jau vairākos plašsaziņas līdzekļos. Dziesmu svētki ir nozīmīgākais notikums Latvijas kultūrā. Taču šajos svētkos jāsastopas ar dažādiem pārpratumiem, nepatīkamiem pārsteigumiem un netaisnībām, īpaši tas attiecas uz XXVII Dziesmu un XVII Deju svētkiem, kas sāksies pēc mēneša. Vai kļūdas iespējams novērst? Kas ir problēmu saknē? Par to raksta Andrejs Mūrnieks – bijušais XXV un XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents un vadībzinātņu doktors.

Netaisnības Dziesmu svētkos? Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks. 

Biļetes nepietiek visiem koristiem pat uz vienu no diviem koru lielkoncertiem. Koris ar labiem rezultātiem skatē netiek pielaists “koru karos”. Bezatbildīga virsdiriģentu prasība mainīt Latvijas Nacionālās kultūras centra (LNKC) vadību mēnesi pirms Dziesmu svētkiem. Aizdomas par neobjektīvu vērtējumu gan deju kolektīvu, gan koru skatēs. Konflikti par deju svētku koncepcijām. Tās ir tikai dažas no problēmām, kas šogad skārušas XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XVII Deju svētku sagatavošanas procesu.

Ko darīt, lai šādu skandālu un pārpratumu būtu mazāk vai nebūtu nemaz?

Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem filozofes Ivetas Šimkus pārdomas par Heinriha Ibsena lugas "Brands" izrādi Dailes teātrī - iepriekšējo iestudējumu, mūsdienu problēmu un ideoloģisko tendenču kontekstā. 

Par Brandu un par mums. Autore: Iveta Šimkus

Dailes teātrī no jauna iestudētā H.Ibsena luga “Brands” ir viens no visu laiku nozīmīgākajiem dramaturģiskajiem darbiem Eiropas literatūras vēsturē. Vērienīgo eksistenciālo, grūti atbildamo jautājumu dēļ, līdzīgi kā Šekspīra “Hamlets” vai Gētes “Fausts”, H.Ibsena luga ir pateicīga viela jaunām interpretācijām un pētījumiem. Turklāt šādu literāro materiālu neizvēlas tāpat vien, jo pārlaicīgajai, klasikas vērtībās balstītajai vertikālei jābūt sakrustotai ar sava laika horizontāli un režisoram jātrāpa krustpunktā.

Piedāvājam izlasīt žurnālistes un režisores Vijas Beinertes pārdomas par politkorektumu mūsdienās, kas, pēc autores domāt, var pāraugt totālā izteikšanās kontrolē, līdzīgi kā tas bija PSRS režīmā. Vai kaut kādas progresīvās un laimīgās nākotnes utopijas vārdā nenotiek kārtējā manipulācija ar cilvēkiem? Par savu viedokli jau tiek nosodīti Naoms Čomskis, Džoanna Roulinga un 150 intelektuāļi, kuri atļāvušies aizrādīt par riskiem vārda brīvībai. Kas būs tālāk? Varbūt aizliegsim vai cenzēsim arī Šekspīru? Vija Beinerte citē disidentu Vladimiru Bukovski, kuŗš teicis: “Vai tiešām kādu vēl izbrīnī fakts, ka tiklīdz tiek pieminēta vienlīdzība, uz skatuves parādās giljotīna?” Patiešām revolūcijas 1789. gadā un 1917. gadā sākās ar cīņu par tiesībām un taisnīgumu, bet beidzās ar teroru. Vai no tā varam ko mācīties?

Vija Beinerte: Politkorektuma gulags jeb Šekspīram mūsdienās neklātos viegli

Piedāvājam lasītājiem Mārča Krīta tikai "Atjaunotnē" publicētu eseju par Raiņa lugu "Zelta zirgs" un Latvijas vēstures līkločiem. Autors esejā brīdina par lugas scenārija nemitīgu atkārtošanos Latvijas likteņos un mūsdienu izaicinājumos, par ideālo, nesavtīgo un merkantilo, savtīgo interešu un motīvu sadursmi.

"Zelta zirga pakavu dzirksteles tumsā" Autors: Mārcis Krīts

Svētdien (10. decembrī) pievakarē pēkšņi pārstāja pukstēt  Dailes teātra režisora Kārļa Auškāpa sirds. Intervija notika trešdien, 6. decembrī, pirmizrādes noskaņās. Režisors teātra Mazajā zālē iestudēja Ērika Kūļa rūķu spēles Niķa un Riķa stiķi.

«Es esmu pamanījis, ka reizēm cilvēkā ir rūķis un reizēm rūķis ir arī cilvēks. Un reizēm Dievs lieto cilvēkus par eņģeļiem. Ir visādi. Bet tas, ko Ēriks Kūlis liek rūķiem darīt, ir uzvedināt nebēdņus uz pareizām taciņām un izglītot aplamīšus,» teica Dailes teātra režisors Kārlis Auškāps.