Politika

Francijas prezidenta vēlēšanu kontekstā piedāvājam palasīt "Latvijas avīzes" žurnālista Ģirta Vikmaņa interviju ar latviešu juristu Juri Rudevski, kurš uzskata, ka Eiropas civilizācijai ir divi galvenie apdraudējumi: liberālisms un islāma ideoloģija. Tās šķiet radikāli pretējas vērtību sistēmas, bet to pamatā līdzīgs darbības modelis.

Juris Rudevskis: „Kur ir robeža starp labo un ļauno? Ierobežotā cilvēka konceptā tā iet caur ikviena cilvēka sirdi, bet neierobežotā cilvēka vīzijā ļaunums atrodas ārpus mums.”

Latvijā šobrīd notiek parakstu vākšana sabiedrisko iniciatīvu portālā “manabalss.lv” eitanāzijas atļaušanai. Kādas sekas ir šādas nāves pieļaujamībai – stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors, grāmatas „Bioētika” autors, Dr. phil. Gunārs Brāzma intervijā žurnālistam Guntaram Laganovskim. Profesors pauž, ka „pastāv „slidenās nogāzes” problēma – valstīs, kur ir legalizēta eitanāzija, kritēriji tās veikšanai mēdz kļūt arvien vaļīgāki”.

Piedāvājam Olgas Procevskas rakstu par situāciju pasaules globālajā politikā, kurā viņa izvirza jautājumu – vai liberālā (faktiski – neoliberālā) pasaules kārtība, pēc Trampa ievēlēšanas un Brexit, ir dzīvotspējīga. Raksts pilnībā izlasāms žurnālā „Rīgas Laiks”.

„Vēsture turpinās...”. Autore: Olga Procevska

Saskaroties ar milzīgo ažiotāžu citu valstu prezidentu vēlēšanās un valdību veidošanā, derētu padomāt – vai tiešām tam ir tik izšķiroša nozīme.. Vai sabiedrības (valstis) tiešām vada ievēlētas amatpersonas? Varbūt sen jau vara pārgājusi – pasaules miljardieru kontrolēto globālo korporāciju rokās? Pagaidām vēl svinam savas valsts – Latvijas – proklamēšanas svētkus. Cik ilgi? Pārdomām piedāvājam izlasīt pirms gandrīz diviem gadiem notikušu žurnālistes Ivetas Mediņas interviju ar politoloģi Ilzi Ostrovsku.

Ilze Ostrovka: Visdrūmākā perspektīva – valsts izzušana

– Jūs nevēlējāties runāt par valdības veidošanu, ieminoties, ka tas viss ir pārāk sīki, salīdzinot ar procesiem, kuri notiek pasaulē. Ko jūs domājāt, to sacīdama?

– Starptautisko analītiķu vidē patlaban ir kāds plaši izplatīts salīdzinājums: nacionālo valstu valdības atgādina pingvīnus uz peldoša aisberga, kuriem šķiet, ka nevis okeāna straumes, bet gan viņi nosaka ledus gabala virzību. Trakākais, ka pingvīni pat neapjauš par šādu straumju eksistenci. Tāpēc viņi ir pašpārliecināti un pārprot savu lomu, kura ir krasā pretrunā ar realitāti. Ne velti Romas klubs* nemitīgi atgādina, ka viena no šodienas lielākajām problēmām ir tā, ka cilvēki neizprot notiekošo procesu patieso būtību. Tostarp, arī to, ka tradicionālā nacionālā, demokrātiskā valsts pakāpeniski iegūst citu formu, pārvēršoties par valsti – korporāciju jeb korporācijvalsti.

Piedāvājam žurnālista Otto Ozola rakstu par to, kāda ir migrācijas dinamika ES un kas sagaida Eiropu un Latviju saglabājoties migrācijas apjomam no dienvidu valstīm. NB! Teksts papildināts ar īsu cita žurnālista - Anda Sedlenieka - pārskatu par Starptautiskā valūtas fonda (SVF) ziņojumu, kurā izvērtēta ietekme, ko migrācija uz Rietumiem atstājusi Austrumeiropas valstu ekonomikā.

Izvelciet galvu ārā no smiltīm: Autors Otto Ozols; Emigrācijas posts bez jebkāda spožuma. Autors: Andis Sedlenieks

Kad kārtējo reizi sākas diskusijas par migrācijas sekām Eiropai un Latvijai, tad dažkārt nudien gribas vienam otram politiķim palūgt, lai viņš izvelk ārā galvu no smiltīm. [..] Tas apātiskais, tuvredzīgais kūtrums šoreiz ir vēl bīstamāks par bezatbildīgo muļļāšanos pirms banku krīzes. Runa ir par to, kur atradīsies latvieši nākotnes Eiropā. Šobrīd var teikt – ja valdība par demogrāfijas lietām domās tāpat kā līdz šim, tad šodienas valdošās koalīcijas pārstāvjus variet visu pēc kārtas ierakstīt paša tautas kapraču sarakstā. Ne vairāk un ne mazāk. Ieskaitot valsts prezidentu, ministru prezidentu, katru ministru, katru ministrijas valsts un parlamentāro sekretāru. Partiju līderus, pelēkos un rūtainos aizkulišu kardinālus, visa kalibra oligarhus ieskaitot. Katram no viņiem ir vārds un uzvārds. Visi viņi ir sarakstā.

Jauns izaicinājums Latvijai: pievienoties Stambulas konvencijai vai to noraidīt. Par to notiek diskusijas ne tikai ekspertu vidū, bet arī ‘sociālajos tīklos’. Piedāvājam Stambulas konvencijas analīzi, ko akceptējis tieslietu ministrs un ko veikuši Latvijas juristi.

Informatīvais ziņojums “Par Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ietekmi uz Latvijas Republikas normatīvo aktu sistēmu”

Sveiciens Atjaunotnes lasītājiem Valsts svētkos! Piedāvājam izlasīt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķi!

Jāns Vanags. Sprediķis 18.novembra dievkalpojumā

“Bet Jēzus, mācekļus pieaicinājis, sacīja: “Jūs zināt, ka valdnieki tautas apspiež un viņu varenie ir varmācīgi pret tām. Bet tā lai nav starp jums. Kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu kalps. Un, kas jūsu vidū grib būt pirmais, tas lai ir jūsu vergs. Jo tāpat arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet lai viņš pats kalpotu un atdotu savu dzīvību kā izpirkšanas maksu par daudziem.” (Mt 20:25-28)