Politika

Nesen Baltijas valstis apmeklēja valsts vizītē Romas katoliskās baznīcas pāvests Francisks. Daudz viedokļu un diskusiju jau izskanējis par šo vizīti un par pāvestu Francisku, taču interesanti ir uzzināt, ko viņš pats nodomāja par Latviju, par Baltijas valstīm. Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem ieskatu preses konferencē, kas notika lidmašīnā – pāvestam pametot Baltiju. Pāvesta atbildes uz žurnālistu jautājumiem un iespaidus par Baltijas valstīm apkopojis "Katoļu baznīcas vēstnesis". Pateicamies redakcijai par iespēju to pārpublicēt!

Sarunas lidmašīnā ar pāvestu Francisku par vizīti Latvijā, Lietuvā, Igaunijā

Piedāvājam tikai Atjaunotnes lasītājiem Mārča Krīta pārdomas "Ar lingu pret Goliātu" par iespējamiem risinājumiem sarežģītās un izšķirošās politiskās un cita veida situācijās. Kā uzvarēt pretinieku, kas par Tevi pārāks? Kādu stratēģiju un taktiku izmantot? Publikācijā arī piesaukti gan traģiski, gan kuriozi notikumi Latvijas valsts tapšanas un politisko satricinājumu vēsturē.

Piedāvājam žurnālistes Sallijas Benefeldes interviju ar politologu, juristu un Valsts prezidenta amata kandidātu (iepriekšējās prezidenta velēšanās) Dr. Egilu Levitu. Intervijā skartas gan politiskās dzīves aktualitātes, gan skaidrotas Rietumu ideoloģiju atšķirības, kā arī iespējamie riski Latvijai, analizētas izmaiņu iespējamības vēlēšanu sistēmā un Eiropas savienības nākotne.

Kas, jūsuprāt, šobrīd apdraud Latviju?

Nācijai un valstij, lai tās pastāvētu, ir ne tikai jāapzinās sava pagātne, bet, galvenais – tai ir nepieciešama griba veidot savu nākotni. Tā ir kopīga griba. Satversmē tā ir apzīmēta par “valstsgribu”, un tā ir pastāvīgi jāuztur. Lai veidotu nācijas un valsts nākotni, ir jābūt cerībai, pārliecībai par nākotni. Tieši šī pārliecība mums patlaban zināmā mērā tiek apšaubīta.

Piedāvājam 12. Saeimas deputātes Ingūnas Rībenas rakstu, kurā viņa dalās pārdomās par brīvības vērtību un tās izpratnes maiņu mūsdienās, kā arī polemizē ar dažādiem viedokļiem, kas izskanējuši publiskaja telpā. Pateicamies autorei par iespēju rakstu publicēt!

"Ļoti daudziem jauniešiem "Tēvzeme" un "brīvība" nenozīmē neko. "Brīvība" viņiem ir anarhija – ka tu vari darīt visu, ko gribi. Bet "Tēvzeme", Latvija – tā ir tikai vieta, nometne, kurā tu pagaidām atrodies, – jo ļoti liela daļa jauniešu grib no Latvijas emigrēt." Šos vērā ņemamos vārdus nupat publiskā sarunā teica kāds sešpadsmitgadīgs latviešu jauneklis. Tā ir liecība no pirmavota, no cilvēka, kas kopā ar saviem vienaudžiem iegūst vidusskolas izglītību saskaņā ar Izglītības ministrijas apstiprināto programmu. Puisis ir no Kurzemes, tāpēc domāju, ka viņš runā faktiski tikai par latviešu jauniešiem.

Piedāvājam izlasīt žurnālistes Vijas Beinertes interviju (pirmpublicētu žurnālā “Mājas viesis” 25. 11. 2017.) ar Dr. hist. Hariju Tumanu[i], kurš ir viens no Latvijā viedokļu līderiem, vēsturnieks, apveltīts ar asu prātu un gudru sirdi. Saruna ir par to, kāpēc aktuāla ir mūžība, nevis laiks.

Kas notiek ar tautu un kultūru, kam laiks ir nauda, nevis žēlastība, kas dota mums līdz ar izredzi uz mūžību?
Tā ir parādība, kas raksturīga kultūrām norieta stadijā. Ne tikai laiks – viss tām ir nauda. Viss tiek mērīts ar naudu, nauda kļūst par cilvēka dzīves mērķi un jēgu. Šāds fenomens civilizācijas vēsturē ir pieredzēts jau vairākkārt: tā gāja bojā Babilonija, Feniķija, Grieķija, Roma utt. Mēs esam kārtējie, fināls ir zināms. Šodien toni nosaka grāmatveži, viss tiek rēķināts un pārvērsts naudas izteiksmē, pat izglītība un veselības aprūpe: cik studentu vai skolēnu uz vienu pedagogu, cik pacientu uz vienu ģimenes ārstu. Slēgsim skolas, slēgsim slimnīcas, jo nauda un cipari ir svarīgāki par visu! Taču tas nogalina, tas ir kultūras krahs. Ejam vēlās Romas pēdās.

Latvijas dibināšanas 99. gadadienā piedāvājam portāla „Atjaunotne” lasītājiem Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcās arhibīskapa Jāņa Vanaga svētku uzrunu, kas skanēja 18. novembra svētku dievkalpojumā Rīgas Domā.

Godātā svētku draudze, klātesošie, televīzijas skatītāji un radio klausītāji, sveicināsim un apsveiksim cits citu Latvijas valsts gadadienā! Šī gan ir nedaudz savāda gadadiena. Tā ir un tās it kā nav. Latvijas Republikai paliek 99 gadi, taču visapkārt redz simboliku ar skaitli 100. Visas acis raugās uz simtgadi un 99 šķiet tikai starpstacija, kur sagatavoties īstajiem svētkiem. Varbūt labi, ka tā, jo varam bez steigas un bez dekorācijām padomāt, kādi esam simtgades priekšvakarā? Kā mums tai sagatavoties? Ko Latvijai dāvināsim lielajā jubilejā?

Vēlreiz un vēlreiz mums, un vispirms katram pašam sev, ir jāuzdod jautājums: vai esmu izdarījis visu, lai latviešu tauta nākotnē pastāvētu un attīstītos? Demogrāfiskās katastrofas novēršanai ir jābūt prioritātei valdības un Saeimas politikā! Piedāvājam žurnālista Otto Ozola apkopoto informāciju par demogrāfisko statistiku Eiropā un Latvijā. Faktiski tas ir SOS sauciens! Būt vai nebūt Latvijai!

Otto Ozols: Kā mums melo par latviešu tautas nākotnes izredzēm