Politika

Situācijā, kad jaunais vandālisms pieņemas spēkā - īpaši ASV, bet arī vietām Eiropā, piedāvājam Liānas Langas pārdomas par pārpastu rasisma apkarošanu, kuras vārdā diemžēl tiek veikti vandālisma akti pret kultūras pieminekļiem. Kas ir pamatā šai jaunajai “politkorektajai” barbarisma formai? Vai līdzīgas ideoloģiskas un politiskas parādības jau bijušas vēsturē?

Liāna Langa: šodien rasismā var apsūdzēt ikvienu, kurš saglabājis veselo saprātu

Jāņu nedēļā viens no BLM kustības ideologiem, amerikāņu rakstnieks un aktīvists Šons Kings publicēja pāris tvītu, kuros aicināja sākt iznīcināt skulptūras un vitrāžas, kurās Jēzus Kristus attēlots kā baltais, jo tās ne vien nepatiesi atainojot Jēzus ādas krāsu, bet ir arī rasistiskas. “Jā, es domāju, ka tās baltās Eiropas statujas, kuras, kā viņi apgalvo, ir Jēzus, arī būtu jānogāž. Tas ir balto pārākums. Vienmēr bijis,” viņš rakstīja. 

Piedāvājam izlasīt NRA žurnālista Bena Latkovska sarunu ar LU profesoru, orientālistu Leonu Gabriēlu Taivanu par šobrīd pasaulē notiekošajiem procesiem, par kustību #Blacklivesmatter, par kreiso pagriezienu ASV, par latviešu brīnumainajām spējām noturēt eiropeiskās vērtības, kā arī pārdomas par to, vai šobrīd nenotiek jaunas reliģijas dzimšana.

Leons Gabriēls Taivans: Notiek jaunas reliģijas dzimšana

Vai un kā koronavīruss mainīs ekonomiku, cilvēku sociālos paradumus, veselības aprūpi, tehnoloģijas un kultūru? Par to, kādi scenāriji mūs sagaida nākotnē, pagaidām var tikai minēt. Ir aptaujāti vairāki zinātnieki, lai apzinātu viņu vīzijas par iespējamām pārmaiņām. Piedāvājam izlasīt dažas šādas prognozes. Vai cilvēcei no Covid-19 pandēmijas var būt arī pozitīvi ieguvumi?

Piedāvājam arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča uzrunu ekumeniskā dievkalpojumā. Tajā garīdznieks dalās pārdomās par 29 gadiem pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un par motīviem, kuri varētu iedvesmot un palīdzēt garīgajai attīstībai, kas ir arī valsts ekonomiskās un katra personiskās labklājības un laimes pamats.

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo. Autors: Zbigņevs Stankevičs

.. Es domāju, ka .. aktuāls ir jautājums, kur ir atrodama Latvijas uzplaukuma atslēga. Ir pagājuši 29 gadi kopš entuziasma pilnās dziesmotās atmodas, kas vainagojās ar brīvību no ārējiem spaidiem. Cilvēki bija pilni cerības, ka sāksies straujš Latvijas uzplaukums. Tomēr ir izrādījies, ka ar ārējo brīvību vien nepietiek. Lielākajā mūsu sabiedrības daļā kādreizējo entuziasmu ir nomākušas ikdienišķās rūpes un vilšanās. Tad, kad atvērās robežas, daudzi devās meklēt laimi svešumā. Starp palikušajiem vieni ir izsitušies uz augšu un bauda brīvās dzīves labumus, citus ir pārņēmis rūgtums un neapmierinātība. Aizvadītajos 29 gados arvien jauni politiskie spēki ir nākuši pie varas un centušies iestūrēt mūsu valsts kuģi ātra uzplaukuma ūdeņos, bet ir izrādījies, ka tas nav tik vienkārši.

Piedāvājam filozofijas doktora Māra Kūļa pārdomas par klimata izmaiņu problēmu un ar to saistīto ažiotāzu, izmantojot pusaugu meitenīti Grētu Tūnbergu kā dabas piesārņojuma apkarotāju ruporu. Filozofs norāda uz patērniecības paradigmu kā uz galveno cēloni ekoloģiskajām problēmām. Patērēšanas neprātu visticamāk nevar apturēt ar atsevišķām skaļām akcijām savas sirdsapziņas nomierināšanai. Pateicība autoram par atļauju rakstu pārpublicēt!

Bērna seja spogulī. Autors:  Dr. Māris Kūlis, LU Filozofijas un socioloģijas institūts

Pamatizglītības jaunajā standartā izglītības reformu steigā ir tikušas aizmirstas skolas ar padziļinātu kāda mācību priekšmeta apguvi. Tām ir vairāk nekā 50 gadu ilga panākumiem bagāta pieredze. Saeima un izglītības ministrija steidz kļūdu labot. Tomēr minētās skolas joprojām jūtas apdraudētas, jo izskan viedokļi pret šādu skolu pastāvēšanu. Piedāvājam rakstu, kas pamato elitāras izglītības nepieciešamību plašākā politiskās situācijas kontekstā.

Sociālistiskās vienādības rēgs izglītībā? Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks

Piedāvājam portāla "Atjaunotne" lasītājiem LU filozofijas un socioloģijas institūta darbinieka filozofijas doktora Māra Kūļa analīzi par terorisma saistību ar globalizācijas procesiem. Vai un kāpēc terorisms ir tik dzīvotspējīgs tieši mūsdienās? Kas paver iespējas tam būt tik ietekmīgam? Daudz tiek runāts par globalizācijas pozitīvajām sekām, bet kā ar riskiem un nepatīkamajām blaknēm? Pateicība autoram par iespēju šo rakstu pārpublicēt "Atjaunotnē!"

Starptautiskais terorisms un globalizācijas tendences. Autors: Dr. philos. Māris Kūlis.