Pēdējās dienās pirms referenduma augusi sabiedrība aktivitāte. Līdzās politiķiem izsakās pazīstami mākslinieki un rakstnieki, piemēram, Māra Zālīte, kuras vēstījums pieejams "Atjaunotnē" jau labu laiku. Masu mediji ir pilni ar dažādiem aicinājumiem, sākot ar tādiem, kas piedāvā pārvērst referendumu "balto lapu" – tādā kā izklaides – akcijā (Viestura Dūles iniciatīva), beidzot ar šādu un līdzīgu iniciatoru ierindošanu muļķu vai nodevēju sarakstā (Inas Druvietes un Alvja Hermaņa publikācijās).

Divus no aicinājumiem, kas izceļas ar līdzsvarotību un mudinājumiem uz savstarpēju piedošanu un sadraudzību, ievietojam arī portāla Atjaunotne lasītāju vērtējumam. Viens ir Zatlera reformu partijas Saliedētības darba grupas uzsakumums, otrs ir mācītāja Jura Rubeņa ierosinātais Labas gribas manifests, kuru katrs ir aicināts parakstīt Rīgas pilī.

Referendums būs. Notiks. Tas ir labi. Cimds ir nomests, un Latvijai uzticamo pilsoņu goda lieta ir cimdu pacelt. Piedalīties un balsot pret vēl dziļāku sabiedrības nošķirtību, pret tālāku segregāciju, jo tieši pie tā novestu divas valsts valodas Latvijā. Galīgā konsekvencē divvalodība novestu pie valsts integritātes zuduma un latviešu valodas pakāpeniskas izspiešanas no vienīgās telpas visā plašajā pasaulē, kur tai ir iespēja pastāvēt un attīstīties.

"Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (turpmāk – EPL) šobrīd dzīvo savu – no sabiedrības visai neatkarīgu – dzīvi. Kā jau videi, kas ir noslēgusies sevī, EPL ir tendence atražot sevi, nevis attīstīties"– tā uzskata viens no tiem, kuri nesen piedalījušies konkursā uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP). Problēmas būtība: kā panākt sabiedrības reālu ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu saturu. Par to piedāvājam LU vadībzinātņu doktora A. Mūrnieka rakstu.

Skats no malas uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību. Autors: Andrejs Mūrnieks

Alkohola ražotāju un tirgotāju lobijs ir daļa no globālās patērētājsabiedrības sistēmas, kas ir atbildīga netikai par alkoholisma izplatīšanos, bet arī par atbilstošas ideloģijas un vērtībievirzes radīšanu, t. sk. masu medijos. Alkoholisms ir ne vien slimība, bet arī netikums. Turklāt vispirms tas sākas kā nelāgs ieradums, kas pāraug slimībā un nereti beidzas ar letālu iznākumu vai personības degradāciju un normālas dzīves deformāciju daudzām ģimenēm. Taču masu mediji minēto netikumu ir padarījuši par neaizstājamu gan sabiedrības elites „glamūra”, gan jebkuras izklaides sastāvdaļu. Viens no tautas nodzirdīšanas skandalozākajiem aspektiem ir gadiem ilgā nelegālā alkohola tirgošana (t.sk. „točku” darbība). Par šo problēmu lasām kompetentu Pētera Apiņa – Latvijas Ārstu biedrības prezidenta – komentāru. Atklāts tomēr paliek jautājums: kā cīņu pert dzeršanu padarīt efektīgāku?

Cīņa pret pārmēra alkohola lietošanu Latvijā: realitātes un konsekvences. Autors: Pēteris Apinis

Pēc daudzu novērotāju domām šī gada Valsts svētku visaktuālākā runa bija Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķis, sacīts Latvijas Republikas Proklamēšanas 93. gadadienas Ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā 2011. gada 18. novembrī. Piedāvājam izlasīt to visu portāla atjaunotne.lv lasītājiem.

Arhibīskaps Jānis Vanags. Sprediķis Latvijas Republikas Proklamēšanas 93. gadadienā

Vai ar jaunu izglītotu deputātu ienākšanu Saeimā pietiks, lai mainītos politiskā kultūra Latvijā? Pagaidām izskatās, ka nē! Izglītotība ir nepieciešams, bet ne pietiekams nosacījums būtiskām pozitīvām izmaiņām. Sešu jauno deputātu rīcība – „uzmetot” savu partiju (ZRP) jau pirmajā jaunās Saeimas darba dienā – vedina meklēt dziļākus stratēģiskos risinājumus sabiedrības cīņā par tiesiskumu. Solījumu nepildīšanu var vērot arī „vecajās” partijās (piemēram, Nila Ušakova divkosīgā nostāja referenduma jautājumā par krievu valodu kā otro valsts valodu).  Par to, kāpēc tas tā notiek, piedāvājam vadībzinātņu doktora Andreja Mūrnieka komentāru un priekšlikumus situācijas uzlabošanai.

Kā mainīt politisko kultūru Latvijā? Autors: Andrejs Mūrnieks, Dr. sc. adm.

Kāpēc tika atlaista 10.Saeima? Ne jau tādēļ, ka tajā būtu vairāk nezinošu, neprasmīgu vai aprobežotu deputātu kā iepriekšējās. 10.Saeimas atlaišanas iemesls ir morālas dabas. Cilvēkiem bija apnicis, ka sola vienu, bet balso citādi, ka īstenoti tiek nevis atklātās diskusijās pieņemti lēmumi, bet slepenās sarunās panāktas vienošanās.  

Andrejs Mūrnieks, Dr. sc. adm. Reformu pamatā jābūt vērtībām!