Atjaunotne

2020. un 2021. gadā bija iespēja tiešraidēs noklausīties 2019. gadā "Mazajā ģildē" nolasītā publisko lekciju cikla "Nākotne – pagātnē!?" atkārtojumu. Tās bija viena lektora – Dr.Andreja Mūrnieka – autorlekcijas par dažādām vērtību sistēmām cilvēces vēsturē un mūsdienās, to ietekmi uz sabiedrību. Cikla atkārtojuma 2021. gada ziemā un pavasarī lekcijās akcents bija likts uz procesiem dzīvē un mākslā - kultūras galveno ideju un vērtību kontekstā. Lekcijas notika attālināti! Pieslēgšanās – ieejot “Mazās ģildes” māja lapā vai Facebook kontā.

Piedāvājam portāla Atjaunotne lasītajiem izlasīt tikumiskās līderības kustības īstenotāja Latvijā – Egila Purviņa – lekcijas pierakstu. Tikumiskās līderības institūts Latvijā veidots balstoties uz Aleksanda Dianīna-Havarda pieredzi. Havards ir divas reizes viesojies Rīgā un nolasījis virkni lekciju dažādās auditorijās. Tie, kuriem interesē personības izaugsme un Tikumiskās jeb Rakstura līderības institūta darbība, var iepazīties ar tā aktualitātēm šeit:  https://www.facebook.com/Rakstura-Līderības-institūts-579007032483459/  

Ceļā uz cilvēka cieņu un personas pilnību. Autors: Egils Purviņš

Izglītības reformu gaitā arvien biežāk skan vārdu savienojums “kritiskā domāšana”. Tas ir populārs arī modernās pedagoģijas teorijās. Bet, kas īsti ir “kritiskā domāšana”? Ko par to domā filosofi? Vai var apgūt “kritisko domāšanu” bez loģikas mācīšanās? (Diemžēl loģikas kurss sen jau kā vairs nav skolu plānos). Vai labskanīgais sauklis var slēpt arī kādas manipulācijas? Vai “kritiskā domāšana” ir vērsta uz patiesības atklāšanu? Piedāvājam filosofijas doktora Māra Kūļa publikāciju, kurā izgaismoti riski un neskaidrie, pretrunīgie šī jēdziena lietošanas aspekti.

Kritiskā domāšana – patiesības meklējumos vai iespējamos politiskās inženierijas valgos? Autors: Dr. Māris Kūlis

Pamatizglītības jaunajā standartā izglītības reformu steigā ir tikušas aizmirstas skolas ar padziļinātu kāda mācību priekšmeta apguvi. Tām ir vairāk nekā 50 gadu ilga panākumiem bagāta pieredze. Saeima un izglītības ministrija steidz kļūdu labot. Tomēr minētās skolas joprojām jūtas apdraudētas, jo izskan viedokļi pret šādu skolu pastāvēšanu. Piedāvājam rakstu, kas pamato elitāras izglītības nepieciešamību plašākā politiskās situācijas kontekstā.

Sociālistiskās vienādības rēgs izglītībā? Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks

Portālam “Atjaunotne” bioloģijas zinātņu doktors Jēkabs Raipulis piedāvā apkopojošu analīzi par jēdzienu ‘dzimums’ un ‘dzimte’ (gender) interpretācijām, kas saistītas arī ar mēģinājumiem mainīt izpratni par diviem dzimumiem (sieviete un vīrietis) kā normu. Mēģinājumi mainīt izpratni par dzimumiem atspoguļojas arī tādā pretrunīgā dokumentā kā “Stambulas konvencija”,  par ko joprojām nerimst diskusijas.  Vai šādām manipulācijām ir kāds pamats bioloģijā?

Dažādas dzimuma interpretācijas. Autors: Dr. Jēkabs Raipulis 

Par ko būs runa? Cik dzimumu ir cilvēkam? Jocīgs jautājums. Skaidrs, ka divi, un uz jautājumu atbildēts. Tomēr izrādās, nav tik vienkārši. Literatūrā par cilvēka dzimumu pēdējos ziņojumos mēs atrodam, ka skrupulozi “pētnieki” jau ir sazīmējuši tos vairāk par simtu (piemērm, 2018.g. apkopojumā ir 112 ‘genderu’ un 70 seksuālo orientāciju). Tūlīt gan jāpiezīmē, ka angļu valodā runājot par daudzajiem dzimumiem tos nesauc par dzimumiem, bet genderiem, ko latviešu valodā iesaka saukt par dzimtēm. Mēģināsim noskaidrot, kāds sakars ir dzimumam ar genderu/dzimti. Vai latviešu tulkojumā ‘genders’ un dzimte ir viens un tas pats.  

Piedāvājam lasītājiem Mārča Krīta tikai "Atjaunotnē" publicētu eseju par Raiņa lugu "Zelta zirgs" un Latvijas vēstures līkločiem. Autors esejā brīdina par lugas scenārija nemitīgu atkārtošanos Latvijas likteņos un mūsdienu izaicinājumos, par ideālo, nesavtīgo un merkantilo, savtīgo interešu un motīvu sadursmi.

"Zelta zirga pakavu dzirksteles tumsā" Autors: Mārcis Krīts

Piedāvājam portāla "Atjaunotne" lasītājiem LU filozofijas un socioloģijas institūta darbinieka filozofijas doktora Māra Kūļa analīzi par terorisma saistību ar globalizācijas procesiem. Vai un kāpēc terorisms ir tik dzīvotspējīgs tieši mūsdienās? Kas paver iespējas tam būt tik ietekmīgam? Daudz tiek runāts par globalizācijas pozitīvajām sekām, bet kā ar riskiem un nepatīkamajām blaknēm? Pateicība autoram par iespēju šo rakstu pārpublicēt "Atjaunotnē!"

Starptautiskais terorisms un globalizācijas tendences. Autors: Dr. philos. Māris Kūlis.