Atjaunotne

Šajā publisko lekciju ciklā “Mazajā ģildē” bija iespējams noklausīties Dr. Andreja Mūrnieka autorlekcijas par tendencēm mūsdienu sabiedrībā un kultūrā. Cikla astotā un pēdējā lekcija notika trešdien 27.aprīlī plkst. 18. 30 tiešraidē; temats: "Cilvēce patiesības meklējumos. Kā meklēt?" Septītās lekcijas, kas notika 30. 03. “Vai Dievs ir miris? Uz ko paļauties un kam ticēt?” ieraksts ir pieejams facebook šeit: https://www.facebook.com/watch/live/?ref=watch_permalink&v=1653975601604677 

27.aprīlī notikušās lekcijas īsa anotācija:

Piedāvājam izlasīt akadēmiķes Dr. habil. philos. Maijas Kūles rakstu par mēru, precīzāk - par mēra trūkumu praida bakhanālijās un seksuālo minoritāšu pretenzijās uz privilēģijām, pretstatā novārtā pamestajiem skolēnu Dziesmu svētkiem un arī šobrīd kūtro parakstīšanos par ģimenes un laulības aizsardzību Satversmē. Pateicamies filozofei par atļauju rakstu pārpublicēt. Tas sākotnēji uzrakstīts un pieejams arī lieliskajā tīmekļa portālā telos.lv, ko 2021. gadā izveidojusi filozofu biedrība Peripatos.

Maija Kūle: Par mēru

Nekad nav labi, ja sāk zaudēt mēru. Ieilgušas dzīres ved pie nelabuma. Pārspīlētas un jaunas prasības liek šaubīties par pamatprasību jēdzīgumu. Pārāk liels skaļums liek zaudēt spēju uzklausīt salīdzinoši klusāk pateikto. Dzīves harmoniju veido līdzsvara māksla. Līdzsvars ir tad, kad aizvainotais nepārkliedz ievainoto. Šobrīd Latvijā zem varavīksnes karoga skaļāk kliedz aizvainotie, bet ievainotie – nabadzībā grimstošie, veselību zaudējušie, politiski apjukušie, izglītību nedabūjušie – tiek pārkliegti. Par viņiem nav nekāda lepnuma (pride), jo viņi visi pieder pie mūžīgo rūpju sfēras, kas nav ne atraktīva, ne spēlēm pakļaujama, ne teatrāla.   

Piedāvājam izlasīt Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga uzrunu ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā pieminot 30 gadi kopš puča notikumiem un Latvijas suverenitātes pilnīgu atjaunošanu 1991. gada 21. augustā. Atcerēsimies arī “Baltijas ceļa” akciju, kas notika – protestējot pret “Molotova-Rībentropa” paktu, saskaņā ar kuru Latvija nonāca PSRS ietekmes zonā un tika okupēta. Arhibīskaps salīdzina grūtības, kādas bija jāpārvar tolaik – pirms 30 gadiem, un problēmas šobrīd, īpaši uzsverot sabiedrības sašķeltību saistībā ar pandēmiju un asajām diskusijām par vakcināciju.

Jānis Vanags: Pašlaik atsvešinās draugi, sastrīdas ģimenes, sašķeļas tauta. Esam sev darinājuši viltus identitāti no kovida vakcīnām! Kungs, rādi mums savu ceļu un liec mums gribēt pa to iet!

Piedāvājam izlasīt analītisku rakstu par augstskolu reformas rezultātā izveidotajām augstskolu padomēm - starptautiskās pieredzes kontekstā. Autore Agnese Rusakova - Latvijas Universitātes mācību spēks, vadībzinātņu doktore.

Ar augstskolu padomēm – ceļā uz gaišo neoliberālisma nākotni? Bez atbilstoša finansējuma – diez vai.  Autore: Agnese Rusakova

Kāpēc abas pieredzējušās puses – gan augstākās izglītības (AI) nozare, gan atbildīgā ministrija – ar grūtībām saprotas saistībā ar AI pārvaldības reformu, lai gan abas puses apgalvo, ka seko vienam un tam pašam mērķim – uzlabot augstākās izglītības kvalitāti?

Pēdējās desmitgadēs, sakņotas neoliberālisma ideoloģijā, publiskā sektora organizācijas daudzās valstīs pārņem jaunā publiskā menedžmenta [New Public Management] idejas, kuru vadmotīvs ir ekonomiskā racionalitāte un "menedžeriālisms" [managerialism]. Vienkāršoti sakot, privātajā sektorā valdošā vērtību un uzskatu sistēma, prakses un paņēmieni tiek adaptēti publiskā sektora pārvaldībā. Viens no "menedžeriālisma" ideoloģijas stūrakmeņiem – tiek uzskatīts, ka, lai pārvaldītu sektoru, nav jābūt tā profesionālim. (Klikauer, 2015)¹

Piedāvājam izlasīt žurnālistes un režisores Vijas Beinertes pārdomas par politkorektumu mūsdienās, kas, pēc autores domāt, var pāraugt totālā izteikšanās kontrolē, līdzīgi kā tas bija PSRS režīmā. Vai kaut kādas progresīvās un laimīgās nākotnes utopijas vārdā nenotiek kārtējā manipulācija ar cilvēkiem? Par savu viedokli jau tiek nosodīti Naoms Čomskis, Džoanna Roulinga un 150 intelektuāļi, kuri atļāvušies aizrādīt par riskiem vārda brīvībai. Kas būs tālāk? Varbūt aizliegsim vai cenzēsim arī Šekspīru? Vija Beinerte citē disidentu Vladimiru Bukovski, kuŗš teicis: “Vai tiešām kādu vēl izbrīnī fakts, ka tiklīdz tiek pieminēta vienlīdzība, uz skatuves parādās giljotīna?” Patiešām revolūcijas 1789. gadā un 1917. gadā sākās ar cīņu par tiesībām un taisnīgumu, bet beidzās ar teroru. Vai no tā varam ko mācīties?

Vija Beinerte: Politkorektuma gulags jeb Šekspīram mūsdienās neklātos viegli

Piedāvājam izlasīt žurnālistes Elitas Veidemanes sarunu NRA ar arhibīskapu Jāni Vanagu par situāciju “Covid19” epidēmijas laikā, iekšējo garīgo dzīvi, par Satversmes tiesas spriedumu, Stambulas konvenciju, sociālo konstruktīvismu un mūsdienu ideoloģiskajām manipulācijām.

Jānis Vanags: Padarīt krīzi no bada par gavēni

Piedāvajam Vijas Beinertes - kinorežisores un esejistes - rakstu par kādu multiplikācijas filmu un bērnu audzināšanu! Vai multfilma var programmēt bērnu domāšanu un pašizpratni? Viena pati - droši vien - nē! Bet, ja tā ir daļa no masveidīgas vienas ideoloģijas iemiesošanas dažādās kultūras formās? Publikācija liek par to padomāt..

Vija Beinerte: "Gada necilvēks un vēl daži zvēri"

Viņš nav ne puika, ne meitene. Ne zvērs, ne cilvēks. Un pat ne rotaļlieta. “Viņš ir viņš pats”, skaidro diktora balss seriālā “Uzticamais draugs Dūpijs”.