Atjaunotne

Piedāvājam Ievas Jātnieces interviju (no portāla mammamuntetiem.lv) ar aktrisi un daudzbērnu māmiņu Aurēliju Anužīti-Lauciņu.

“Nekādi aplausi profesionālajā dzīvē man nedos to neizskaidrojamo un absolūto laimes sajūtu, ko man dod liela ģimene. Šī realitāte man ir dārgāka par tukšu slavu,” uzsver aktrise, sešu bērnu māmiņa un Goda ģimenes gada vēstniece Aurēlija Anužīte-Lauciņa.

Piedāvājam žurnālistes Sallijas Benefeldes interviju ar politologu, juristu un Valsts prezidenta amata kandidātu (iepriekšējās prezidenta velēšanās) Dr. Egilu Levitu. Intervijā skartas gan politiskās dzīves aktualitātes, gan skaidrotas Rietumu ideoloģiju atšķirības, kā arī iespējamie riski Latvijai, analizētas izmaiņu iespējamības vēlēšanu sistēmā un Eiropas savienības nākotne.

Kas, jūsuprāt, šobrīd apdraud Latviju?

Nācijai un valstij, lai tās pastāvētu, ir ne tikai jāapzinās sava pagātne, bet, galvenais – tai ir nepieciešama griba veidot savu nākotni. Tā ir kopīga griba. Satversmē tā ir apzīmēta par “valstsgribu”, un tā ir pastāvīgi jāuztur. Lai veidotu nācijas un valsts nākotni, ir jābūt cerībai, pārliecībai par nākotni. Tieši šī pārliecība mums patlaban zināmā mērā tiek apšaubīta.

Piedāvājam īsu informāciju par Latvijas iedzīvotāju reliģisko pārliecību. Tā balstās uz sociālo pētījumu aģentūras SKDS veikto aptauju. Saskaņā ar to, tikai 17 % Latvijas iedzīvotāju netic Dievam.

Piedāvājam “Atjaunotnes” lasītājiem Lieldienu svētku priekšvakarā izlasīt Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga uzrunu Zaļajā ceturtdienā un vēstījumu Klusajā sestdienā, kas izskanēja arī ekumeniskā "Krusta ceļa" noslēgumā Lielajā piektdienā Rīgā, Doma laukumā.

Ažiotāža ap krievvalodīgo skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā šobrīd aizēno pašu svarīgāko – izglītības satura reformu, kas ietver arī skolas gaitu sākšanu bērniem jau no sešu gadu vecuma. Reformas īstenošanai paredzēti ap 14 miljoni eiro. Par to kā veicas šajā procesā, piedāvājam LU vadībzinātņu doktora  Andreja Mūrnieka publikāciju, kurā apskatītas gan pozitīvās iezīmes, gan iespējamie riski, kas saistās ar reformas īstenošanu.

Palīgā izglītības reformai! Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks

Pēc pusotra gada ilga pārtraukuma atsākās publisko lekciju cikls „Domāsim kopā!” Latvijas 100 gadu jubilejas gadā tas bija veltīts tikai Latvijas tematikai. Tādēļ tā nosaukums mainīts: “Domāsim kopā – Latvijai!” Tas nozīmē – uzklausīt viedokļus, spriest un domāt par Latviju, Latvijas labā! Lai tas nāk par labu mūsu valstij – Latvijai! Noskaidrot un vēlreiz pārrunāt nozīmīgākos faktorus Latvijas kultūrā un vēsturē – šai tematikai bija veltītas pirmās 3 lekcijas. Tās notika 7. februārī, 7. martā un 4. aprīlī.  Otrajā pusgadā pēc vasaras pārtraukuma – 3 lekcijas par Latvijas nākotni – ko darīt, lai Latvija atzeltu, atjaunotos un attīstītos. Tās notika 24. oktobrī, 21. novembrī un 12. decembrī  "Mazajā ģildē" Amatu ielā 3/5. 

Pirmā lekcija, kas notika 24. oktobrī, bija veltīta Latvijas tautsaimniecības nāktones perspektīvām sabiedrības ilgtspējas kontekstā. Lekcijas temats: "Sudraba ekonomika", kultūrvide un institūcijas", lektors bija Dr. oec. Ivars Brīvers. Otrā lekcija notika 21. novembrī, lektors bija Dr. philos. Rihards Kūlis, temats: "Globalizācija - 21. gadsimta utopija."

Trešā lekcija notika 12. decembrī plkst. 18 30. Temats:"Ikdienišķas rīcības Latvijas attīstībai - no  indivīda līdz valstij". Lektore: Dr. geogr. Kristīne Āboliņa.