Atjaunotne

Piedāvājam “Atjaunotnes” lasītājiem Lieldienu svētku priekšvakarā izlasīt Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga uzrunu Zaļajā ceturtdienā un vēstījumu Klusajā sestdienā, kas izskanēja arī ekumeniskā "Krusta ceļa" noslēgumā Lielajā piektdienā Rīgā, Doma laukumā.

Ažiotāža ap krievvalodīgo skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā šobrīd aizēno pašu svarīgāko – izglītības satura reformu, kas ietver arī skolas gaitu sākšanu bērniem jau no sešu gadu vecuma. Reformas īstenošanai paredzēti ap 14 miljoni eiro. Par to kā veicas šajā procesā, piedāvājam LU vadībzinātņu doktora  Andreja Mūrnieka publikāciju, kurā apskatītas gan pozitīvās iezīmes, gan iespējamie riski, kas saistās ar reformas īstenošanu.

Palīgā izglītības reformai! Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks

Pēc pusotra gada ilga pārtraukuma atsākās publisko lekciju cikls „Domāsim kopā!” Latvijas 100 gadu jubilejas gadā tas bija veltīts tikai Latvijas tematikai. Tādēļ tā nosaukums mainīts: “Domāsim kopā – Latvijai!” Tas nozīmē – uzklausīt viedokļus, spriest un domāt par Latviju, Latvijas labā! Lai tas nāk par labu mūsu valstij – Latvijai! Noskaidrot un vēlreiz pārrunāt nozīmīgākos faktorus Latvijas kultūrā un vēsturē – šai tematikai bija veltītas pirmās 3 lekcijas. Tās notika 7. februārī, 7. martā un 4. aprīlī.  Otrajā pusgadā pēc vasaras pārtraukuma – 3 lekcijas par Latvijas nākotni – ko darīt, lai Latvija atzeltu, atjaunotos un attīstītos. Tās notika 24. oktobrī, 21. novembrī un 12. decembrī  "Mazajā ģildē" Amatu ielā 3/5. 

Pirmā lekcija, kas notika 24. oktobrī, bija veltīta Latvijas tautsaimniecības nāktones perspektīvām sabiedrības ilgtspējas kontekstā. Lekcijas temats: "Sudraba ekonomika", kultūrvide un institūcijas", lektors bija Dr. oec. Ivars Brīvers. Otrā lekcija notika 21. novembrī, lektors bija Dr. philos. Rihards Kūlis, temats: "Globalizācija - 21. gadsimta utopija."

Trešā lekcija notika 12. decembrī plkst. 18 30. Temats:"Ikdienišķas rīcības Latvijas attīstībai - no  indivīda līdz valstij". Lektore: Dr. geogr. Kristīne Āboliņa.

Piedāvājam 12. Saeimas deputātes Ingūnas Rībenas rakstu, kurā viņa dalās pārdomās par brīvības vērtību un tās izpratnes maiņu mūsdienās, kā arī polemizē ar dažādiem viedokļiem, kas izskanējuši publiskaja telpā. Pateicamies autorei par iespēju rakstu publicēt!

"Ļoti daudziem jauniešiem "Tēvzeme" un "brīvība" nenozīmē neko. "Brīvība" viņiem ir anarhija – ka tu vari darīt visu, ko gribi. Bet "Tēvzeme", Latvija – tā ir tikai vieta, nometne, kurā tu pagaidām atrodies, – jo ļoti liela daļa jauniešu grib no Latvijas emigrēt." Šos vērā ņemamos vārdus nupat publiskā sarunā teica kāds sešpadsmitgadīgs latviešu jauneklis. Tā ir liecība no pirmavota, no cilvēka, kas kopā ar saviem vienaudžiem iegūst vidusskolas izglītību saskaņā ar Izglītības ministrijas apstiprināto programmu. Puisis ir no Kurzemes, tāpēc domāju, ka viņš runā faktiski tikai par latviešu jauniešiem.

Arhibīskapi Z. Stankevičs un J. Vanags šogad Ziemassvētkos vēlēja vairot cilvēcību un atrast mieru! “Lai mūsu dāvana Latvijai simtgadē ir cilvēcības pieaugums! Cilvēcības, kuras pirmā izpausme ir atbalsta sniegšana noskumušajam – vientulības, atstumtības vai trūkuma skartajam līdzcilvēkam” – tā Z. Stankevičs. "Pat tam, kas ir nedziedināms, nelabojams un nenovēršams, Kristus dod izlīdzinājumu dzīvības svētlaimē pēc ļaunākās nāves. Bētlemē piedzima Dieva dziļākā atbilde uz visu, pēc kā cilvēks var jautāt un ilgoties," raksta J.Vanags. Ziemassvētkos tapusi arī Ditas Derumas (no portāla TVnet) intervija ar Romas katoliskās baznīcas Rīgas diecēzes arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankēviču, ko piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem.

Svētdien (10. decembrī) pievakarē pēkšņi pārstāja pukstēt  Dailes teātra režisora Kārļa Auškāpa sirds. Intervija notika trešdien, 6. decembrī, pirmizrādes noskaņās. Režisors teātra Mazajā zālē iestudēja Ērika Kūļa rūķu spēles Niķa un Riķa stiķi.

«Es esmu pamanījis, ka reizēm cilvēkā ir rūķis un reizēm rūķis ir arī cilvēks. Un reizēm Dievs lieto cilvēkus par eņģeļiem. Ir visādi. Bet tas, ko Ēriks Kūlis liek rūķiem darīt, ir uzvedināt nebēdņus uz pareizām taciņām un izglītot aplamīšus,» teica Dailes teātra režisors Kārlis Auškāps.