Vēsture
Piedāvājam lasītājiem tikai portālā Atjaunotne pieejamu Mārča Krīta vēsturisku ekskursu par notikumiem Otrā pasaules kara laikā un pārdomas par zelta nozīmi valstu pastāvēšanas risku, smagu un sarežģītu konfliktu laikos.
Kardināls un zelta flote. Autors: Mārcis Krīts
Dzīve ir lūgšanu krelles - izveidotas no sīkām likstām, kuras filosofs pārskaita, smejoties. A.Dimā “Trīs musketieri”
Raksts tapis pēc Jurģa Klotiņa priekšlasījuma 2020. gada 3. oktobrī Āraišos, Āraišu ezerpils apmeklētāju centrā.
Kas būtu latvieši bez Dziesmu svētkiem? Mūsu nacionālā pašapziņa, ceļš pie savas valsts varbūt noritētu citādi. Kurš cits notikums Dziesmu svētku vietā mūsdienās pulcētu kopā latviešus no visas pasaules? Taču cik daudz mēs zinām par to, kā dziedāšana un mūzika attīstījās pirms 1873. gada Rīgā un pirmajiem Dziesmu svētkiem Dikļos, vēl pirms tam, kad hernhūtiešu ģimenes dēla Jāņa Cimzes mācītie latviešu un igauņu tautskolotāji sāka vadīt korus Vidzemē? Cik daudz mēs zinām par Brāļu draudzes pienesumu latviešu koru kultūras attīstībā un Dziesmu svētku kustības iesākšanā?
Džordžs Orvels savulaik pauda domu: "Tas, kurš kontrolē tagadni, kontrolē arī pagātni, bet tas, kurš kontrolē pagātni, kontrolē nākotni". Vai mēs pazīstam cilvēces pagātni? 2019. gadā – "Mazajā ģildē" – tika nolasīts publisko lekciju cikls: "Nākotne pagātnē?!” Tās bija viena lektora Dr. Andreja Mūrnieka autorlekcijas par dažādām vērtību sistēmām cilvēces vēsturē un mūsdienās un to ietekmi uz kultūru un sabiedrību. Sestā un pēdējā lekcija – notika 10. aprīlī. Temats: ”Vai pasaule ir dievišķa?"
Piedāvājam žurnālista Jura Lorenca intervijas ar vēsturnieku Dr. Hariju Tumanu pārpublicējumu. Paldies H.Tumanam par atļauju interviju pārpublicēt. Pilns intervijas teksts meklējams laikraktā "Latvijas avīze".
Harijs Tumans: "Ja mēs uzskatām, ka šī ir mūsu vienīgā dzīve, kuras vērtība ir tikai materiālas lietas, nauda un bauda, tad mēs būtībā ne ar ko neatšķiramies, piemēram, no mana kaķa."
Piedāvājam nelielu ekskursu latviešu karavīru likteņstāstos, ko speciāli portālam Atjaunotne apkopojis autors Mārcis Krīts. Lasot par Jukuma Vācieša un citu sarkano strēlnieku likteņiem Pirmajā pasaules karā un PSRS laikā, negribot nāk prātā mūsdienu sarežģītā situācija, propagandas kari un reālā kara darbība Sīrijā, Irākā, kā arī teroristu plosīšanās ES lielpilsētās. Vai vēsture mums kā tautai var sniegt kādu mācību un brīdinājumu?
Vācietis izmantotais. Autors: Mārcis Krīts
Asajās diskusijās, kas mūsdienās raisās par Eiropas Savienības mērķiem un nākotni, retais diskutētājs atceras par Eiropas Savienības saknēm. Par vienotās Eiropas izveidi Otrā pasaules kara beigās jāpateicas tā laika katoļu politiķiem, kuri, būdami aktīvi un pārliecināti kristieši, uzskatīja – karā sagrautās Eiropas nākotne nav iedomājama bez solidaritātes un spējas dalīties; viņi vēlējās, lai Eiropas atjaunotnes pamatā būtu Baznīcas sociālā mācība. Viens no šiem Eiropas „tēviem” bija Francijas premjerministrs, ārlietu, finanšu un tieslietu ministrs Robērs Šūmanis. Par viņu aicinām izlasīt aprakstu, ko portālam Atjaunotne laipni atļāva izmantot katoļu izdevuma „Mieram tuvu” redaktore Aija Balode.
Svētais biznesa uzvalkā: Robērs Šūmanis (1886–1963). Publikācijas autors: Nils Jansons
Pārdomājot Latvijas vēstures pagrieziena punktus, arvien lielāka interese rodas par brāļu draudžu kustību 18. un 19. gadsimtā. Ir bijuši mēģinājumi to skaidrot kā latviešu pašatbrīvošanās sociālu kustību, ignorējot hernhūtiešu garīgo dimensiju – autentiskas kristietības pieredzi. Ir arī cilvēki, kuri to tiecas restaurēt un idealizēt, saskatot hernhūtismā gandrīz vai vienīgo Latvijas jaunas atmodas iespēju. Tās ir divas galējības. Taču skaidrs ir viens, ka gan brāļu draudžu, gan arī kristietības ietekme uz Latvijas tapšanu ir par maz apzināta. Tādēļ piedāvājam saīsinātu LU prof. Gvido Straubes lekciju par hērnhūtiešu gaitām Latvijā un viņu lomu Latvijas nācijas veidošanās procesā, kas izklāsta faktus no neitrālām, akadēmiska pētnieka pozīcijām. Pateicība profesoram par iespēju izmantot lekciju saīsinātā veidā.
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...
Katram katru dienu ir jāpakāpj viens solītis...
Katram ir tiesības uz savu personīgo viedokli...