Satura barotne

Politika

Vai kultūru karš?

Anonīms saglabāja, Ot, 11/10/2020 - 22:22

Piedāvājam izlasīt žurnālistes Elita Veidemanes sarunu ar filozofu Raivi Bičevski NRA par intelektuāļu lomas krīzi sabiedrībā, nacionālo valstu ietekmes mazināšanos, sacelšanās iespējām pret “sekundāro pasauli”, kultūru karu un jauna totalitārisma riskiem.

Raivis Bičevskis: Latvijā ir intelektuālās politikas noriets

„Es nebrīnīšos, ja parādīsies jauns totalitārisms, kas tomēr nebūs tik vienkārši atpazīstams, kā tas bija ar nacionālsociālismu vai boļševismu. Modernitātes laikmets Eiropā (18.‒20. gs.) radījis totalitārismus, un tas nespēj izrauties no tām pretrunām, kuras dzemdina aizvien jaunas totalitāras varas konfigurācijas. Visticamāk, patērētāju sabiedrībā tiks ieplūdināti noteikti ideoloģiskie elementi, un viens no tiem būs nacionālo valstu ietekmes mazināšana kā ceļš pie planetāras varas,” uzskata filozofijas doktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors Raivis Bičevskis.

Vai civilizācijas gals?

Anonīms saglabāja, Tr, 09/16/2020 - 21:12

Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem žurnālistes Elitas Veidemanes sarunu ar vēsturnieku LU profesoru Hariju Tumanu par procesiem Rietumu civilizācijā, gan saistībā ar pieminekļu kariem ASV un covid epidēmijas dēļ ieviestajiem – iespējams pārspīlētajiem – ierobežojumiem, gan vispārēju sabiedrības lumpenizāciju.

Profesors Harijs Tumans: Iespējams, mūs gaida civilizācijas gals

„Vara vēlas visu kontrolēt, un, pateicoties digitālajām tehnoloģijām, rodas arvien jaunas iespējas to īstenot. Tagad – ciešā sasaistē ar tā dēvēto kovida pandēmiju ‒ tiek ieviesta arvien lielāka kontrole. Vairs nešķiet neticami, ka reiz visi nonāksim elektroniskajā koncentrācijas nometnē,” uzskata vēstures zinātņu doktors Harijs Tumans.

Neomarksisma klātbūtne rasu nemieru ideoloģijā

Anonīms saglabāja, Pr, 07/27/2020 - 12:52

Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem žurnālistes Vijas Beinertes pārdomas par situāciju ASV, masu nekārtībām un pieaugošo spriedzi attiecībās starp rasēm. Žurnāliste to salīdzina ar komunistu iniciētajiem nemieriem 20. gs. sākumā Krievijā. Visticamāk viens no nemieru iemesliem ir arī tuvojošās prezidenta vēlēšanas ASV. 

Vija Beinerte: Tas nav karš pret rasismu, tas ir karagājiens pret balto vīrieti un tēvu

Terorisms un globalizācija

Anonīms saglabāja, Pr, 04/01/2019 - 09:25

Piedāvājam portāla "Atjaunotne" lasītājiem LU filozofijas un socioloģijas institūta darbinieka filozofijas doktora Māra Kūļa analīzi par terorisma saistību ar globalizācijas procesiem. Vai un kāpēc terorisms ir tik dzīvotspējīgs tieši mūsdienās? Kas paver iespējas tam būt tik ietekmīgam? Daudz tiek runāts par globalizācijas pozitīvajām sekām, bet kā ar riskiem un nepatīkamajām blaknēm? Pateicība autoram par iespēju šo rakstu pārpublicēt "Atjaunotnē!"

Starptautiskais terorisms un globalizācijas tendences. Autors: Dr. philos. Māris Kūlis.

Ko domā pāvests par vizīti Baltijā?

Anonīms saglabāja, Pr, 10/22/2018 - 23:09

Nesen Baltijas valstis apmeklēja valsts vizītē Romas katoliskās baznīcas pāvests Francisks. Daudz viedokļu un diskusiju jau izskanējis par šo vizīti un par pāvestu Francisku, taču interesanti ir uzzināt, ko viņš pats nodomāja par Latviju, par Baltijas valstīm. Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem ieskatu preses konferencē, kas notika lidmašīnā – pāvestam pametot Baltiju. Pāvesta atbildes uz žurnālistu jautājumiem un iespaidus par Baltijas valstīm apkopojis "Katoļu baznīcas vēstnesis". Pateicamies redakcijai par iespēju to pārpublicēt!

Sarunas lidmašīnā ar pāvestu Francisku par vizīti Latvijā, Lietuvā, Igaunijā

E. Levits par politisko situāciju

Anonīms saglabāja, Sv, 04/22/2018 - 20:36

Piedāvājam žurnālistes Sallijas Benefeldes interviju ar politologu, juristu un Valsts prezidenta amata kandidātu (iepriekšējās prezidenta velēšanās) Dr. Egilu Levitu. Intervijā skartas gan politiskās dzīves aktualitātes, gan skaidrotas Rietumu ideoloģiju atšķirības, kā arī iespējamie riski Latvijai, analizētas izmaiņu iespējamības vēlēšanu sistēmā un Eiropas savienības nākotne.

Kas, jūsuprāt, šobrīd apdraud Latviju?

Nācijai un valstij, lai tās pastāvētu, ir ne tikai jāapzinās sava pagātne, bet, galvenais – tai ir nepieciešama griba veidot savu nākotni. Tā ir kopīga griba. Satversmē tā ir apzīmēta par “valstsgribu”, un tā ir pastāvīgi jāuztur. Lai veidotu nācijas un valsts nākotni, ir jābūt cerībai, pārliecībai par nākotni. Tieši šī pārliecība mums patlaban zināmā mērā tiek apšaubīta.

Vai valstis izzudīs?

Anonīms saglabāja, Pr, 11/14/2016 - 23:11

Saskaroties ar milzīgo ažiotāžu citu valstu prezidentu vēlēšanās un valdību veidošanā, derētu padomāt – vai tiešām tam ir tik izšķiroša nozīme.. Vai sabiedrības (valstis) tiešām vada ievēlētas amatpersonas? Varbūt sen jau vara pārgājusi – pasaules miljardieru kontrolēto globālo korporāciju rokās? Pagaidām vēl svinam savas valsts – Latvijas – proklamēšanas svētkus. Cik ilgi? Pārdomām piedāvājam izlasīt pirms gandrīz diviem gadiem notikušu žurnālistes Ivetas Mediņas interviju ar politoloģi Ilzi Ostrovsku.

Ilze Ostrovka: Visdrūmākā perspektīva – valsts izzušana

Jūs nevēlējāties runāt par valdības veidošanu, ieminoties, ka tas viss ir pārāk sīki, salīdzinot ar procesiem, kuri notiek pasaulē. Ko jūs domājāt, to sacīdama?

– Starptautisko analītiķu vidē patlaban ir kāds plaši izplatīts salīdzinājums: nacionālo valstu valdības atgādina pingvīnus uz peldoša aisberga, kuriem šķiet, ka nevis okeāna straumes, bet gan viņi nosaka ledus gabala virzību. Trakākais, ka pingvīni pat neapjauš par šādu straumju eksistenci. Tāpēc viņi ir pašpārliecināti un pārprot savu lomu, kura ir krasā pretrunā ar realitāti. Ne velti Romas klubs* nemitīgi atgādina, ka viena no šodienas lielākajām problēmām ir tā, ka cilvēki neizprot notiekošo procesu patieso būtību. Tostarp, arī to, ka tradicionālā nacionālā, demokrātiskā valsts pakāpeniski iegūst citu formu, pārvēršoties par valsti – korporāciju jeb korporācijvalsti.