Sabiedrība

Parasti garīdzniecība valsts svētkos uzrunājot tautu aprobežojas ar reliģiska rakstura jautājumiem vai apcer vēsturi. Šogad, pēc daudzu –pat nekristīgu – inteliģences pārstāvju domām, arhibīskaps Jānis Vanags ar savu runu pārspējis jebkuru no politiķiem. Runa ir nevis tikai par pagātni, bet par to – kā mainīt mūsu domāšanu, to kā mēs raugāmies uz pasauli, savu vēsturi, savu patību. J. Vanags piedāvā pārskatīt tos mītus ar kuriem mēs parasti attaisnojam savas neveiksmes, problēmas, nevēlēšanos pašiem uzņemties atbildību un mainīt to, kas pašiem nepatīk. Piedāvājam šo runu izlasīt un pārdomāt arī portāla Atjaunotne lasītājiem.

Arhibīskapa JĀŅA VANAGA sprediķis 2014.gada 18.novembrī Rīgas Domā

Saeimā atkal saasinājušās cīņas par tradicionālajām vērtībām. Ir nevalstiskās organizācijas, kas šajās vērtībās saskata apdraudējumu. Savukārt virkne Saeimas deputātu cenšas tās nosargāt. Piedāvājam deputātes Ingunas Rībena analīzi par izveidojušos situāciju.

Atklātas domas par kādu 'atklātu vēstuli' Autore: Inguna Rībena, 11. un 12. Saeimas deputāte

Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Viņš bija iesākumā pie Dieva. Viss ir radies caur viņu, un nekas, kas ir radies, nav radīts bez viņa. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. (Jņ. 1:1-4)

Sprediķis 2013. gada 18. novembrī. Autors:Jānis Vanags, arhibīskaps

ASV labi pazīstamais Pauls Gobls (Paul Goble), sakarā ar Lavijas Okupācijas muzeja 20 gadu jubileju, muzejam atsūtījis vēstuli, kurā novērtē Latvijas okupācijas muzeja nozīmi un brīdina par briesmām, kas apdraud nācijas identitāti. Muzeja darbinieki lūdz  pārsūtīt P.Gobla vēstuli visiem cilvēkiem, kam rūp Latvija, tās vēsturiskā un kultūras identitāte. P.Gobla vēstījums sasaucas ar Dr. Egila Levita centieniem Satversmes preambulas projektā definēt Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un identitāti. Nācija var pastāvēt tad, ja tai ir vēsture un šī vēsture tiek turēta godā!

Latvijas okupācijas muzeja pieagošā nozīme. Autors Pauls Gōbls (Paul Goble), Latvijas Okupācijas muzeja Goda padomes loceklis

Politspēle par tautas izdzīvošanu. Autors: Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors

Spēle ir kultūras priekšvēstnesis. Pēc flāmu kultūrvēsturnieka Johana Heizingas domām, cilvēks ir būtne, kas spēlējas: homo ludens.[i] Arī politiku nereti salīdzina ar spēli. Latvijā šobrīd notiek politspēle par tautas izdzīvošanu. Demogrāfi brīdina, ka 21. gadsimts latviešu tautai var izrādīties pēdējais. Turpmāk dažas pārdomas par ideoloģiskajām tendencēm mūsdienu sabiedrībā – postmodernās kultūras kontekstā.

Daļa no intervijas ar Atmodas gadu kustības "Helsinki 86" dalībnieku un disidentu, Triju zvaigžņu ordeņa lielvirsnieku  Jāni Rožkalnu. Viņa viedoklis par notiekošo mūsdienās ir gana skarbs un radikāls. Taču ņemot vērā latviešu tautas apdraudējumu tolaik (okupācija) un tagad (300 000 pilsoņu pametuši Latviju, demogrāfiskā un ekonomiskā krīze) var saskatīt zināmas paralēles. Ko darīt?

Jānis Rožkalns:

– Šodien ir svarīgi ikkatram uzdot sev jautājumu: kas notiks ar Latvijas valsti, ja visi rīkosies tā kā es? Viens otrs man saka: ko nu es, es labāk paklusēšu, bet tev jau tas patriotisms no Dieva dots! Bet tev nav dots? Latvija taču ir mūsu kopējās mājas! Vai tevi neuztrauc, kādā valstī dzīvos tavi bērni? Tad pajautā sev: kas notiks ar Latviju, ja visi domās tā kā tu? Tad valsts sabruks pavisam īsā laika posmā. Jo sliktajiem vajag tikai vienu: lai godprātīgie klusē...

Plašsaziņas līdzekļos notiekošais sabiedrību interesē ne tikai pašvaldību vēlēšanu kontekstā. Viens aspekts ir redakcionālā neatkarība. Cits – finansiāla neatkarība vai atkarība. Kāpēc televīzijas kanāli apvienojas? Kas zem tā slēpjas? Izrādās, ka sabiedriskajiem medijiem konkurēt tirgū par reklāmas naudu ar komercmedijiem kļūst arvien grūtāk, īpaši ar tādiem, kuru tirgus daļa sasniedz 60 % un vairāk. Par to lasiet intervijā ar masu mediju jomas juristu Tomu Meisīti.

Kas mediju lācītim vēderā? Agnese Dzene intervē Tomu Meisīti