Likumdošana

Piedāvājam izlasīt publikāciju par aktuālu problēmu, ko apspriež arī Saeimā. Runa ir par viedtālruņu lietošanas regulējumu izglītības iestādēs.

Viedtālrunis skolās traucē skolēnu izaugsmei! Autori: Dr. Andrejs Mūrnieks un Dr. Viesturs Vēzis

Šobrīd Saeimā trešajam lasījumam tiek gatavots izglītības likuma grozījums, ar ko paredz ieviest viedierīču lietošanas kārtību izglītības iestādēs. Šķiet, ka likuma grozījumā ir jāparedz detalizētāks regulējums. Lai to pamatotu, vispirms mēģināsim kliedēt trīs sabiedrībā izplatītus mītus.

Jauns izaicinājums Latvijai: pievienoties Stambulas konvencijai vai to noraidīt. Par to notiek diskusijas ne tikai ekspertu vidū, bet arī ‘sociālajos tīklos’. Piedāvājam Stambulas konvencijas analīzi, ko akceptējis tieslietu ministrs un ko veikuši Latvijas juristi.

Informatīvais ziņojums “Par Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ietekmi uz Latvijas Republikas normatīvo aktu sistēmu”

Tuvojoties vasarā paredzētajam „geju praidam” Latvijas Saeimā iesniegts priekšlikums ieviest īpašu partnerattiecību reģistrāciju, turklāt bez dzimumu atšķirībām. Šī iniciatīva gan nav guvusi deputātu atbalstu. Latvijas Satversme paredz aizsardzību tieši laulībām un ģimenēm. Kāpēc gan ir nepieciešama vēl kādu citu attiecību reģistrācija? Visticamāk minētās iniciatīvas mērķis ir pielīdzināt laulībām dzimumattiecības viena dzimuma cilvēku starpā. Par šo attiecību tiesisko aspektu žurnālā „Jurista vārds” raksta juriste Baiba Rudevska. Piedāvājam izlasīt autores izvērstu analīzi par šo jautājumu.

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika. Autore: Dr. iur. Baiba Rudevska 

Pēdējā laikā publiskajā telpā notiek diskusijas par iespējamām izmaiņām valsts pamatdokumentos. Ir bijusi iniciatīva papildināt Latvijas Satversmi ar preambulu, kā arī ierosinājums pārskatīt Saeimas, Ministru prezidenta un Valsts prezidenta institūciju varas samēru, faktiski, pārdalot daļu likumdevējvaras resursu par labu izpildvarai un prezidentam. No ierindas pilsoņa viedokļa raugoties, diskusijas kā tādas būtu vērtējamas pozitīvi, jo nekas pasaulē nestāv uz vietas, valstij un sabiedrībai ir jāattīstās. Ja nepieciešams, jāveic arī konstitucionālas izmaiņas. Tomēr nevar nepamanīt, ka gandrīz visas līdzīga rakstura iniciatīvas nāk nevis no pašas sabiedrības, bet gan no politiskās elites un tai pietuvināto aprindu puses. Uzņēmējs Guntars Viziņš izvirza ideju par atklātām Saeimas vēlēšanām. Ceļš uz šo mērķi tehniski saistīts ar balsošanu internetā un elektroniskā paraksta ieviešanas problēmu.

Pārvaldīsim valsti atbildīgi - vēlēsim Saeimu atklāti! Autors: Guntars Viziņš

Sabiedrībā sākušās diskusijas par Dr. Egila Levita piedāvāto Satversmes preambulas projektu. Savu viedokli izsaka Latvijas inteliģence. Piedāvājam vienu no uzrunām, kas tika nolasīta Latvijas Universitātē speciāli preambulas projekta apspriešanai veltītā konferencē.

Par preambulu ar pēcvārdu. Autore: Māra Zālīte, dzejniece.   

Egila Levita ierosinājumu par Preambulu mūsu valsts Pamatlikumam es uztveru kā labāko iespēju veikt plašu valsts un sabiedrības vērtību auditu, kas šobrīd ir nepieciešams.

2012.gada 1.janvārī stājās spēkā Ungārijas jaunā konstitūcija, kas tika ratificēta pagājušā gada aprīlī. Arī Latvijā sākušās runas par Satversmes maiņu. Ungārijas piemērs varētu mūs iedvesmot! Taču Ungārija saņem pamatīgu Eiropas Savienības kritiku – par novirzīšanos no liberālisma ideoloģiskā kursa. Latvijā un citās zemēs tiek vākti paraksti par atbalstu Ungārijai un ungāru tiesībām veidot savu zemi demokrātiskā ceļā. Latviski ir iztulkota Ungārijas konstitūcijas preambula, ko piedāvājam katram iepazīt.

Pēdējās dienās pirms referenduma augusi sabiedrība aktivitāte. Līdzās politiķiem izsakās pazīstami mākslinieki un rakstnieki, piemēram, Māra Zālīte, kuras vēstījums pieejams "Atjaunotnē" jau labu laiku. Masu mediji ir pilni ar dažādiem aicinājumiem, sākot ar tādiem, kas piedāvā pārvērst referendumu "balto lapu" – tādā kā izklaides – akcijā (Viestura Dūles iniciatīva), beidzot ar šādu un līdzīgu iniciatoru ierindošanu muļķu vai nodevēju sarakstā (Inas Druvietes un Alvja Hermaņa publikācijās).

Divus no aicinājumiem, kas izceļas ar līdzsvarotību un mudinājumiem uz savstarpēju piedošanu un sadraudzību, ievietojam arī portāla Atjaunotne lasītāju vērtējumam. Viens ir Zatlera reformu partijas Saliedētības darba grupas uzsakumums, otrs ir mācītāja Jura Rubeņa ierosinātais Labas gribas manifests, kuru katrs ir aicināts parakstīt Rīgas pilī.