Satura barotne

zinātne

Cenšoties ieskatīties aiz mērinstrumentu noteiktās robežas

Anonīms saglabāja, Tr, 04/19/2023 - 12:27

Daži problemātikas par radīšanu un evolūciju aspekti

zeme

Pēc grāmatām:

Pandēmija sašķeļ tautu

Anonīms saglabāja, Ce, 08/26/2021 - 23:33

Piedāvājam izlasīt Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga uzrunu ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā pieminot 30 gadi kopš puča notikumiem un Latvijas suverenitātes pilnīgu atjaunošanu 1991. gada 21. augustā. Atcerēsimies arī “Baltijas ceļa” akciju, kas notika – protestējot pret “Molotova-Rībentropa” paktu, saskaņā ar kuru Latvija nonāca PSRS ietekmes zonā un tika okupēta. Arhibīskaps salīdzina grūtības, kādas bija jāpārvar tolaik – pirms 30 gadiem, un problēmas šobrīd, īpaši uzsverot sabiedrības sašķeltību saistībā ar pandēmiju un asajām diskusijām par vakcināciju.

Jānis Vanags: Pašlaik atsvešinās draugi, sastrīdas ģimenes, sašķeļas tauta. Esam sev darinājuši viltus identitāti no kovida vakcīnām! Kungs, rādi mums savu ceļu un liec mums gribēt pa to iet!

Zinātne civilizāciju sadursmes laikmetā

Anonīms saglabāja, Tr, 07/20/2016 - 12:51

Piedāvājam, godātie lasītāji, LU prof. L. Taivana referātu Latvijas Zinātņu akadēmijā, kas skar civilizāciju sadursmes koncepciju pēdējā mēnešu terora aktu (Parīzē, Nicā, Stambulā, Vircburgā u.c.) kontekstā. Cita starpā profesors analizē kāpēc no Tuvo Austrumu valstīm ir tik maz Nobela prēmijas laureātu - eksaktajās zinātnēs.

Zinātnes perspektīva civilizāciju sadursmes laikmetā. Autors: Dr. habil. theol. Leons Taivans

 [..] Mēs dzīvojam grandiozu pārmaiņu gadsimtā. Mūsu paaudze jau ir pārdzīvojusi neiedomājami interesantus laika griežus, ir bijusi šo pārmaiņu subjekts un objekts. Ar mūsu aktīvu līdzdalību ir kritusi Krievijas impērijas pēdējā - komunistiskā versija - PSRS. Ir beidzies "aukstais karš" un, kā domā Semjuels Hantingtons, Frensiss Fukujama un citi vēstures un politikas zinātnes pārstāvji - arī "ideoloģiju konfrontācijas laikmets". Taču pēdējā laika norises Tuvajos Austrumos un jaunā "tautu staigāšana" izgaismo citus ne mazāk nozīmīgus notikumus, kas nepaies secen Latvijai. Arī mums būs jādomā, kā pārkārtot mūsu sabiedrību, kādas prioritārus darbus mums būs uzņemties, uz ko koncentrēt savus zinātniskos un intelektuālos resursus. Par ko ir runa?

Kāpēc Dievs pieļauj ciešanas?

Anonīms saglabāja, Pr, 11/30/2015 - 01:07

John LenoxPiedāvājam Atjaunotnes lasītājiem izlasīt Danutes Tomsones interviju ar Oksfordas universitātes matemātikas profesoru Džonu Lenoksu. Intervija īsu brīdi bija izlasāma arī portālā Delfi. Lenokss 13. novembrī LU Lielajā Aulā diskusijā "Vai zinātne ir apglabājusi Dievu" diskutēja ar LU bijušo rektoru fiziķi Mārci Auziņu. Dienu pirms tam Lenokss ar lekciju "Hokings un Dokinss par Dievu - patiesība vai maldi?" uzstājās Latvijas Zinātņu akadēmijā.

Džons Lenokss diskutējis ar Č. Darvina teorijas apoloģētu biologu Ričardu Dokinsu, kurš par bestselleru kļuvušajā grāmatā The God Delusion (2006) noliedz to, ka eksistē kāds pārdabisks Visuma Radītājs, pauž pārliecību, ka jebkura reliģija ir maldi, un mēģina pierādīt, ka cilvēkam nav vajadzīgs Dievs. Tāpat Lenokss centies atspēkot britu astrofiziķa Stīvena Hokinga teoriju, ka Dievs nav Visuma radītājs.

"Ja tu izņem Dievu no ciešanām, šīs ciešanas nepazūd" saka - Džons Lenokss

Neoliberālisms un Latvijas ekonomika

Anonīms saglabāja, Pk, 01/11/2013 - 22:22

Nesen ievēlatais Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis izteicis skarbu kritiku neoliberālisma ideoloģijai un politikai.

Ojārs Spārītis: neoliberālisma ekonomika sagrāvusi Latvijas zinātnes ražošanas bāzi!

Spārīti skumdina, ka valsts ir pilnībā zaudējusi kontroli pār ražošanu, pār zinātniskās izpētes centriem un to ražotnēm, kas varētu valstij dot produktu ar pievienoto vērtību. Fragmentējoties zinātnes struktūrai, dzīvotspējīgi ir izrādījušies tikai spēcīgākie asni.

Lai glābtu ekonomiku – jāatgriežas pie morāles!

Anonīms saglabāja, Tr, 12/07/2011 - 21:42

Ekonomikas atspirgšanas atslēga ir morālē! Tas ir apgalvojums, kas ir klajā pretrunā ne tikai ar marksismu, bet arī ar šobrīd valdošo liberālisma patērētājsabiedrības ideoloģiju. Daudzi joprojām dzīvo materiālistisko koncepciju ilūzijās par „virsbūves” (t.i., apziņas un kultūras) struktūru atkarību no „bāzes” (ekonomikas). Īstenībā ir otrādi – par to mūsdienās runā gan nopietni zinātnieki, gan garīdznieki. Piedāvājam Romas katoļu baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča svētrunu šā gada otrajā adventa svētdienā kā spilgtu ilustrāciju nepieciešamībai mainīt novecojušo ekonomiskā determinisma paradigmu. Lai glābtu ekonomiku – jāatgriežas pie morāles!

Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Uzruna 2011. gada Otrajā adventa svētdienā.