valoda
Piedāvājam izlasīt Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķi, kas tika nolasīts Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī. Svētku dienā arhibīskaps atrada iespēju ne tikai apelēt pie patriotiskām jūtām, bet dot savu redzējumu procesiem pasaulē. Viņš runāja par pēdējā laikā izaicinājumiem Rietumu sabiedrībai. To saknes saistītas ar 4 ietekmīgu ideoloģisko virzienu dibinātājiem K.Marksu, F. Nīči, Ž.P.Sartru, M.Fuko un Ž.Deridā, ar marksisma, nihilisma, eksistenciālisma un postmodernisma ietekmi uz kultūru, vērtībām, valodu, ģimenes un paša cilvēka izpratni. Vai būs un kāda būs lielā "pārietstatīšana" pēc pandēmijas? Vai mēs mācāmies no pagātnes kļūdām?
Jānis Vanags: Ar ticību, apziņu un divām puslodēm
Sabiedrību satraucis kādas skolotājas piedāvājums skolēniem analizēt literatūras stundā modernas dzejnieces dzejoli, kurā Jaunās Derības Evaņģēlija Kalna sprediķa tekstiem pievienoti rupji lamu vārdi krievu valodā. Cits gadījums Rīgas ģimnāzijā – direktors tomēr noliedzis skatīties filmu, ko kāda skolotāja atkal literatūras stundā vēlējusies demonstrēt, jo tajā ir vardarbības ainas un homoseksuāli dzimumakti, kā arī filma nav ieteicama bērniem. Direktors pamatojis savu aizliegumu ar to, ka visi skolēni 10. klasē vēl nav pilngadīgi. Piedāvājam šajā sakarā Saeimas deputātes Ingūnas Rībenas rakstu, ko viņa atsūtījusi portālam Atjaunotne. Pateicamies deputātei par iespēju to publicēt!
Krievu valodas lamu vārds kā jaunais latviešu demokrātijas simbols? Autore: Ingūna Rībena, 12. Saeimas deputāte
Saeimā 17. aprīlī notika konference "Par ģimenes aizsardzību un atbalstu", ko organizēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un Demogrāfijas apakaškomisija, sadarbībā ar biedrībām: asociācija "Ģimene", Latvijas Pedagogu dome un Audžuģimeņu biedrība. Piedāvājam iepazīties ar vienu no konferences priekšlasījumiem.
Ģimenes vērtība postmodernās sabiedrības izaicinājumos Autors: Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors
Mēs esam vēsturiskas izvēles priekšā. Un vēsture mēdz atkārtoties: padomju varas gados bija pienācis brīdis, kad latvieši savā zemē sāka kļūt par minoritāti – padomju imigrācijas politikas dēļ. Mūsdienās mēs esam līdzīgā – varbūt vēl sliktākā – situācijā. Tagad mūsu pamatproblēma ir depopulācija.
Labas gribas manifests
Mēs, Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, apņemamies ieguldīt savus spēkus, lai veicinātu izpratni un izlīgumu starp dažādiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem. Šādam izlīgumam nepieciešams ne mazāk drosmes kā Atmodas laikos. Tomēr mēs uzskatām, ka katram, kam patiešām rūp Latvijas nākotne, jābūt gatavam darīt visu, lai samierinātu cilvēkus, radītu lielāku savstarpēju sapratni un iecietību.
Pēc daudzu novērotāju domām šī gada Valsts svētku visaktuālākā runa bija Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķis, sacīts Latvijas Republikas Proklamēšanas 93. gadadienas Ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā 2011. gada 18. novembrī. Piedāvājam izlasīt to visu portāla atjaunotne.lv lasītājiem.
Arhibīskaps Jānis Vanags. Sprediķis Latvijas Republikas Proklamēšanas 93. gadadienā
In recent years, the casino industry has...
...
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...