tauta
Latvijas dibināšanas 99. gadadienā piedāvājam portāla „Atjaunotne” lasītājiem Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcās arhibīskapa Jāņa Vanaga svētku uzrunu, kas skanēja 18. novembra svētku dievkalpojumā Rīgas Domā.
Godātā svētku draudze, klātesošie, televīzijas skatītāji un radio klausītāji, sveicināsim un apsveiksim cits citu Latvijas valsts gadadienā! Šī gan ir nedaudz savāda gadadiena. Tā ir un tās it kā nav. Latvijas Republikai paliek 99 gadi, taču visapkārt redz simboliku ar skaitli 100. Visas acis raugās uz simtgadi un 99 šķiet tikai starpstacija, kur sagatavoties īstajiem svētkiem. Varbūt labi, ka tā, jo varam bez steigas un bez dekorācijām padomāt, kādi esam simtgades priekšvakarā? Kā mums tai sagatavoties? Ko Latvijai dāvināsim lielajā jubilejā?
Parasti garīdzniecība valsts svētkos uzrunājot tautu aprobežojas ar reliģiska rakstura jautājumiem vai apcer vēsturi. Šogad, pēc daudzu –pat nekristīgu – inteliģences pārstāvju domām, arhibīskaps Jānis Vanags ar savu runu pārspējis jebkuru no politiķiem. Runa ir nevis tikai par pagātni, bet par to – kā mainīt mūsu domāšanu, to kā mēs raugāmies uz pasauli, savu vēsturi, savu patību. J. Vanags piedāvā pārskatīt tos mītus ar kuriem mēs parasti attaisnojam savas neveiksmes, problēmas, nevēlēšanos pašiem uzņemties atbildību un mainīt to, kas pašiem nepatīk. Piedāvājam šo runu izlasīt un pārdomāt arī portāla Atjaunotne lasītājiem.
Arhibīskapa JĀŅA VANAGA sprediķis 2014.gada 18.novembrī Rīgas Domā
Ģimene. Tauta. Valsts. Dievs. Daba. Darbs. Ticība. Cerība Mīlestība. Lūk, 3 x 3 vērtības, ko izceļ dzejnieks Imants Ziedonis! Ar pārdomām par Latviju – minēto vērtību kontekstā – dalās Jurģis Klotiņš, jauns mūziķis un politiķis. Piedāvājām tās – kā apveikumu Latvijas 96. dzimšanas dienā – portāla Atjaunotne lasītājiem!
Ticība – cerība – mīlestība. Autors: Jurģis Klotiņš
Politspēle par tautas izdzīvošanu. Autors: Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors
Spēle ir kultūras priekšvēstnesis. Pēc flāmu kultūrvēsturnieka Johana Heizingas domām, cilvēks ir būtne, kas spēlējas: homo ludens.[i] Arī politiku nereti salīdzina ar spēli. Latvijā šobrīd notiek politspēle par tautas izdzīvošanu. Demogrāfi brīdina, ka 21. gadsimts latviešu tautai var izrādīties pēdējais. Turpmāk dažas pārdomas par ideoloģiskajām tendencēm mūsdienu sabiedrībā – postmodernās kultūras kontekstā.
Izvēršot Dziesmu svētku analīzei veltīto tematiku, piedāvājam iepazīties ar ilggadīga korista viedokli par Dziesmu svētkiem. Jānis Amols – korists ar 36 gadu stāžu – uzskata Dziesmu svētkus par latviešu tautai būtisku rituālu, kura izvērtēšanā un pilnveidē jāiesaista plašāks dalībnieku un lēmēju loks. Savs viedoklis viņam ir gan par repertuāru, gan par estrādi, kā arī par dalībnieku – gan koristu, gan klausītāju – uzvedību svētkos.
Domas par Dziesmu svētkiem. Autors: Jānis Amols, Mg. hist., vīru kora „Frachori” dibinātājbiedrs un dalībnieks.
Latvieši aizplūst no valsts, pieaug etniska rakstura konflikti Zviedrijā, Lielbritānijā un citviet pasaulē, medijos izskan drūmās prognozes par to, ka nākamajos dažos gadu desmitos latvieši savā valstī būs minoritāte. Satraukumu interneta medijos jūnijā izraisījusi arī informācija par 500 ķīniešu tautības ģimeņu iespējamo pārcelšanos uz dzīvi Latvijā šā gada laikā. Ar šādu informāciju klajā nācis Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs profesors Leons Taivāns. Paziņojums izsaucis plašu rezonansi sociālajos tīklos. Daži eksperti to uzskata par nepamatotu paniku. Citi par nopietnu brīdinājumu.
Vai gaidāms straujš ķīniešu imigrantu pieplūdums, un vai latviešiem jājūtas apdraudētiem? LU prof. Dr. Leona Taivāna, demogrāfa Ilmāra Meža, sopciālantropoloģes Daces Dzenovska un citu ekspertu viedokļi.
Izdziedāt, svinēt un apliecināt! Autors: Guntis Kalme, Dr. Theol., Lutera akadēmijas docents
Dziesmu svētki ir latviešu tautas identitātes un kultūras viens no nozīmīgākajiem dzīvajiem simboliem. Tajos mēs nevis runājam, diskutējam, vai aizstāvam sevi, bet svinam savu - latviešu kā Latvijas pamatnācijas - identitāti. Dziesmu svētki nav svētki kādam "cilvēkam vispār". Tie ir latviešu tautas svētki. Tajos tiek apliecināta, izdziedāta un deju kustību harmonijā izpausta mūsu īpašā, latviskā patība. Tieši tādēļ tie mums kā nācijai ir tik svarīgi. Apliecinot un veidojot mūsu identitāti, tie arī aizvien atjauno mūsu saistību ar Latviju.
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...
Katram katru dienu ir jāpakāpj viens solītis...
Katram ir tiesības uz savu personīgo viedokli...