solidaritāte

Asajās diskusijās, kas mūsdienās raisās par Eiropas Savienības mērķiem un nākotni, retais diskutētājs atceras par Eiropas Savienības saknēm. Par vienotās Eiropas izveidi Otrā pasaules kara beigās jāpateicas tā laika katoļu poli­tiķiem, kuri, būdami aktīvi un pārliecināti kristieši, uzskatīja – karā sagrautās Eiropas nākotne nav ie­domājama bez solidaritātes un spējas dalīties; viņi vēlējās, lai Eiropas atjaunotnes pamatā būtu Baznīcas sociālā mācība. Viens no šiem Eiropas „tēviem” bija Francijas premjerministrs, ārlietu, finanšu un tieslietu ministrs Robērs Šūmanis. Par viņu aicinām izlasīt aprakstu, ko portālam Atjaunotne laipni atļāva izmantot katoļu izdevuma „Mieram tuvu” redaktore Aija Balode.

Svētais biznesa uzvalkā: Robērs Šūmanis (1886–1963). Publikācijas autors: Nils Jansons

Trīs pēdējā laika satraucošākās aktualitātes sociālā nodrošinājuma jomā ir: 1)  netaisnīgā Latvenergo tarifu celšana, ko solījusies apstrīdēt tiesā Kristīgo demokrātu savienība,  2) valdības plānotie ietaupījumi izglītības jomā, tostarp uz mākslas izglītības rēķina, kurus izdevies pagaidām apturēt, pateicoties mākslas augstskolu straujajai reakcijai, un 3) plāni par pensiju samazināšanu.