reliģija

Piedāvājam arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča uzrunu ekumeniskā dievkalpojumā. Tajā garīdznieks dalās pārdomās par 29 gadiem pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un par motīviem, kuri varētu iedvesmot un palīdzēt garīgajai attīstībai, kas ir arī valsts ekonomiskās un katra personiskās labklājības un laimes pamats.

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo. Autors: Zbigņevs Stankevičs

.. Es domāju, ka .. aktuāls ir jautājums, kur ir atrodama Latvijas uzplaukuma atslēga. Ir pagājuši 29 gadi kopš entuziasma pilnās dziesmotās atmodas, kas vainagojās ar brīvību no ārējiem spaidiem. Cilvēki bija pilni cerības, ka sāksies straujš Latvijas uzplaukums. Tomēr ir izrādījies, ka ar ārējo brīvību vien nepietiek. Lielākajā mūsu sabiedrības daļā kādreizējo entuziasmu ir nomākušas ikdienišķās rūpes un vilšanās. Tad, kad atvērās robežas, daudzi devās meklēt laimi svešumā. Starp palikušajiem vieni ir izsitušies uz augšu un bauda brīvās dzīves labumus, citus ir pārņēmis rūgtums un neapmierinātība. Aizvadītajos 29 gados arvien jauni politiskie spēki ir nākuši pie varas un centušies iestūrēt mūsu valsts kuģi ātra uzplaukuma ūdeņos, bet ir izrādījies, ka tas nav tik vienkārši.

2020. un 2021. gadā bija iespēja tiešraidēs noklausīties 2019. gadā "Mazajā ģildē" nolasītā publisko lekciju cikla "Nākotne – pagātnē!?" atkārtojumu. Tās bija viena lektora – Dr.Andreja Mūrnieka – autorlekcijas par dažādām vērtību sistēmām cilvēces vēsturē un mūsdienās, to ietekmi uz sabiedrību. Cikla atkārtojuma 2021. gada ziemā un pavasarī lekcijās akcents bija likts uz procesiem dzīvē un mākslā - kultūras galveno ideju un vērtību kontekstā. Lekcijas notika attālināti! Pieslēgšanās – ieejot “Mazās ģildes” māja lapā vai Facebook kontā.

Piedāvājam īsu informāciju par Latvijas iedzīvotāju reliģisko pārliecību. Tā balstās uz sociālo pētījumu aģentūras SKDS veikto aptauju. Saskaņā ar to, tikai 17 % Latvijas iedzīvotāju netic Dievam.

Piedāvājam izlasīt žurnālistes Vijas Beinertes interviju (pirmpublicētu žurnālā “Mājas viesis” 25. 11. 2017.) ar Dr. hist. Hariju Tumanu[i], kurš ir viens no Latvijā viedokļu līderiem, vēsturnieks, apveltīts ar asu prātu un gudru sirdi. Saruna ir par to, kāpēc aktuāla ir mūžība, nevis laiks.

Kas notiek ar tautu un kultūru, kam laiks ir nauda, nevis žēlastība, kas dota mums līdz ar izredzi uz mūžību?
Tā ir parādība, kas raksturīga kultūrām norieta stadijā. Ne tikai laiks – viss tām ir nauda. Viss tiek mērīts ar naudu, nauda kļūst par cilvēka dzīves mērķi un jēgu. Šāds fenomens civilizācijas vēsturē ir pieredzēts jau vairākkārt: tā gāja bojā Babilonija, Feniķija, Grieķija, Roma utt. Mēs esam kārtējie, fināls ir zināms. Šodien toni nosaka grāmatveži, viss tiek rēķināts un pārvērsts naudas izteiksmē, pat izglītība un veselības aprūpe: cik studentu vai skolēnu uz vienu pedagogu, cik pacientu uz vienu ģimenes ārstu. Slēgsim skolas, slēgsim slimnīcas, jo nauda un cipari ir svarīgāki par visu! Taču tas nogalina, tas ir kultūras krahs. Ejam vēlās Romas pēdās.

Pēdējā laika traģiskie notikumi pasaulē - terora akti Parīzē, Krievijas lidmašīnas uzspridzināšana Sīnāja pussalā un patvēruma meklētāju pieplūdums Eiropā - izraisa plašas diskusijas par to, kas notiek islāma pasaulē. Viens no galvenajiem riska faktoriem ir pašpasludinātās "islāma valsts" pretenzijas uz vispasaules kalifāta izveidi un pašnāvnieku izraisīti terora akti. Kas tad īsti ir "islāma valsts"? Par šo tematu - piedāvājam "Atjaunotne" lasītājiem filozofa Māra Kūļa publikāciju. Pateicamies autoram par atļauju to publicēt.

Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem izlasīt Danutes Tomsones interviju ar Oksfordas universitātes matemātikas profesoru Džonu Lenoksu. Intervija īsu brīdi bija izlasāma arī portālā Delfi. Lenokss 13. novembrī LU Lielajā Aulā diskusijā "Vai zinātne ir apglabājusi Dievu" diskutēja ar LU bijušo rektoru fiziķi Mārci Auziņu. Dienu pirms tam Lenokss ar lekciju "Hokings un Dokinss par Dievu - patiesība vai maldi?" uzstājās Latvijas Zinātņu akadēmijā.

Džons Lenokss diskutējis ar Č. Darvina teorijas apoloģētu biologu Ričardu Dokinsu, kurš par bestselleru kļuvušajā grāmatā The God Delusion (2006) noliedz to, ka eksistē kāds pārdabisks Visuma Radītājs, pauž pārliecību, ka jebkura reliģija ir maldi, un mēģina pierādīt, ka cilvēkam nav vajadzīgs Dievs. Tāpat Lenokss centies atspēkot britu astrofiziķa Stīvena Hokinga teoriju, ka Dievs nav Visuma radītājs.

"Ja tu izņem Dievu no ciešanām, šīs ciešanas nepazūd" saka - Džons Lenokss

Izdziedāt, svinēt un apliecināt! Autors: Guntis Kalme, Dr. Theol., Lutera akadēmijas docents

Dziesmu svētki ir latviešu tautas identitātes un kultūras viens no nozīmīgākajiem dzīvajiem simboliem. Tajos mēs nevis runājam, diskutējam, vai aizstāvam sevi, bet svinam savu -  latviešu kā Latvijas pamatnācijas - identitāti. Dziesmu svētki nav svētki kādam "cilvēkam vispār". Tie ir latviešu tautas svētki. Tajos tiek apliecināta, izdziedāta un deju kustību harmonijā izpausta mūsu īpašā, latviskā patība. Tieši tādēļ tie mums kā nācijai ir tik svarīgi. Apliecinot un veidojot mūsu identitāti, tie arī aizvien atjauno mūsu saistību ar Latviju.