postmodernisms

Piedāvājam izlasīt Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķi, kas tika nolasīts Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī. Svētku dienā arhibīskaps atrada iespēju ne tikai apelēt pie patriotiskām jūtām, bet dot savu redzējumu procesiem pasaulē. Viņš runāja par pēdējā laikā izaicinājumiem Rietumu sabiedrībai. To saknes saistītas ar 4 ietekmīgu ideoloģisko virzienu dibinātājiem K.Marksu, F. Nīči, Ž.P.Sartru, M.Fuko un Ž.Deridā, ar marksisma, nihilisma, eksistenciālisma un postmodernisma ietekmi uz kultūru, vērtībām, valodu, ģimenes un paša cilvēka izpratni. Vai būs un kāda būs lielā "pārietstatīšana" pēc pandēmijas? Vai mēs mācāmies no pagātnes kļūdām?

Jānis Vanags: Ar ticību, apziņu un divām puslodēm

Politspēle par tautas izdzīvošanu. Autors: Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors

Spēle ir kultūras priekšvēstnesis. Pēc flāmu kultūrvēsturnieka Johana Heizingas domām, cilvēks ir būtne, kas spēlējas: homo ludens.[i] Arī politiku nereti salīdzina ar spēli. Latvijā šobrīd notiek politspēle par tautas izdzīvošanu. Demogrāfi brīdina, ka 21. gadsimts latviešu tautai var izrādīties pēdējais. Turpmāk dažas pārdomas par ideoloģiskajām tendencēm mūsdienu sabiedrībā – postmodernās kultūras kontekstā.

Saeimā 17. aprīlī notika konference "Par ģimenes aizsardzību un atbalstu", ko organizēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un Demogrāfijas apakaškomisija, sadarbībā ar biedrībām: asociācija "Ģimene", Latvijas Pedagogu dome un Audžuģimeņu biedrība. Piedāvājam iepazīties ar vienu no konferences priekšlasījumiem.

Ģimenes vērtība postmodernās sabiedrības izaicinājumos Autors: Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors

Mēs esam vēsturiskas izvēles priekšā. Un vēsture mēdz atkārtoties: padomju varas gados bija pienācis brīdis, kad latvieši savā zemē sāka kļūt par minoritāti – padomju imigrācijas politikas dēļ. Mūsdienās mēs esam līdzīgā – varbūt vēl sliktākā – situācijā. Tagad mūsu pamatproblēma ir depopulācija.

Pēdējā laikā sabiedrībā sakarā ar referendumu tiek izteikti radikāli viedokļi. Dažus no tiem varētu pat raksturot kā histēriskus un naidu kurinošus. Toties tautas lielākās daļas rīcība referenduma dienā bija līdzsvarota un atbildīga. Varbūt jāturpina diskusijas un jāanalizē situācija šajā noskaņā? Domājot par savu izteikumu sekām un meklējot risinājumus. Piedāvājam portāla „Atjaunotne” lasītājiem Andreja Mūrnieka pārdomas par referenduma rezultātiem un cēloņiem.

Kas uzvarēja referendumā? Autors: Andrejs Mūrnieks, kultūrvēsturnieks un pedagogs

Kas uzvarēja referendumā? Vai saliedētība? Jā! Saliedējās latvieši un saliedējās krievvalodīgie! Katra puse – iekšēji. Par sevi. Par savu taisnību. Tādu pacēlumu un līdzdalību negaidīja pat sociologi un referenduma iniciatori!