morāle
Piedāvājam LU pētnieka Manuela Fernandeza publikāciju par veikto pētījumu Latvijas skolās. Pateicība autoram par doto iespēju rakstu publicēt portālā “Atjaunotne”. Šajā Adventa un pirms Ziemassvētku laikā ļaudis ir izslāpuši pēc pozitīvām ziņām. Neraugoties uz problēmām ar skolotāju atalgojumu un izglītības finansēšanu, vismaz daļa izglītības darbinieku turpina pētīt un pilnveidot vērtībizglītības jomu, mēģina atbalstīt un sekmēt skolēnu tikumisko izaugsmi. Tas iedvesmo un priecē!
“Skolēni vēlas kļūt par labākiem cilvēkiem!” Autors: Manuels Fernandezs
Publisko lekciju ciklā "Domāsim kopā!" - Mg. iur. Jura Rudevska lekcijas - "Tikumība, morāle un tiesības: kur ir problēmas pirmcēlonis un kā to risināt?", kas notika Rīgā "Mazajā ģildē" 14.01.2016. - videoieraksti. Pirmajā videoierakstā - lekcija. Otrajā videoierakstā - jautājumi un atbildes uz klausītāju jautājumiem.
Publisko lekciju cikla “Domāsim kopā!” 2015. gada rudens pirmajā lekcijā psiholoģijas doktore Ingrīda Trups-Kalne plaši izklāstīja jaunākās teorijas un pētījumus psiholoģijā, kas liecina par zināmu morālo intuīciju klātbūtni zīdaiņu un pat dzīvnieku uzvedībā. Rietumu liberālās sabiedrības pārstāvju veidotās morālās spriestspējas teorijas, testi un pieejas izrādās īsti neder novērtējot un pētot citu civilizāciju pārstāvju morālās izvēles. Ir izstrādātas jaunas pieejas kā novērtēt un saprast cilvēku morālo izvēļu dziļākos pamatus. Cilvēku morālās intuīcijas (piecas līdz sešas) visticamāk ir universālas, bet katra sabiedrība ar tās kultūru vai nu stimulē, vai nomāc tās. Pat dzīvnieku pasaulē ir novērojami morāles aizmetņi, savas sugas brāļu glābšana vai pat cilvēku glābšana. Tikai daļa Latvijas sabiedrības nezina vai izliekas, ka nezina, kas ir tikumība un nevēlas tās nostiprināšanu izglītībā.
Lekcijas videoieraksta vietā šoreiz piedāvājam lektores Dr. psych. Ingrīdas Trups-Kalnes prezentāciju ar saitēm uz pētījumus raksturojošajām filmām, kas pieejamas internetā un tika demonstrētas lekcijā.
Jau kādu laiku Latvijā sabiedrība diskutē par to, vai ir nepieciešams pašsaprotamas vērtības minēt valstiskos dokumentos un mācīt bērniem skolās. Nesen ir pieņemta Satversmes Preambula jeb Ievads, kur – cita starpā – minētas vispārcilvēciskās vērtības, kristīgais mantojums un tautas tradicionālā kultūra jeb dzīvesziņa. Tomēr diskusijas un, pats galvenais, centieni – skolās un masu medijos potēt jauniešiem ētisko relatīvismu – turpinās. Par to satraucas 12. Saeimas deputāte Ingūna Rībena. Pateicamies deputātei par iespēju pārpublicēt viņas kaismīgo rakstu, kas tapis – polemikā ar vērtību relatīvisma aizstāvjiem.
Katrs pats sev Mozus. Autore: Ingūna Rībena, 12. Saeimas deputāte
Politspēle par tautas izdzīvošanu. Autors: Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors
Spēle ir kultūras priekšvēstnesis. Pēc flāmu kultūrvēsturnieka Johana Heizingas domām, cilvēks ir būtne, kas spēlējas: homo ludens.[i] Arī politiku nereti salīdzina ar spēli. Latvijā šobrīd notiek politspēle par tautas izdzīvošanu. Demogrāfi brīdina, ka 21. gadsimts latviešu tautai var izrādīties pēdējais. Turpmāk dažas pārdomas par ideoloģiskajām tendencēm mūsdienu sabiedrībā – postmodernās kultūras kontekstā.
Piedāvājam portāla Atjaunotne lasītājiem lekciju, kas īsi apskata modernās bioētikas problēmas (t.sk., abortu un eitanāziju). Kas ir cilvēks? Vai cilvēks ir unikāla neatkārtojama personība, vai tikai „numurs” kādā rindā? Kurā brīdī sākas cilvēks? Vai visi cilvēki nākotnē varēs cerēt uz savas dzīvības aizsardzību? Tie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem atbildes izprast ir svarīgi katram no mums. Šos jautājumus kompetenti iztirzā filozofe un bioētiķe Linda Gutpelca.
Linda Gutpelca: Bioētika un persona 21. gadsimtā
Ekonomikas atspirgšanas atslēga ir morālē! Tas ir apgalvojums, kas ir klajā pretrunā ne tikai ar marksismu, bet arī ar šobrīd valdošo liberālisma patērētājsabiedrības ideoloģiju. Daudzi joprojām dzīvo materiālistisko koncepciju ilūzijās par „virsbūves” (t.i., apziņas un kultūras) struktūru atkarību no „bāzes” (ekonomikas). Īstenībā ir otrādi – par to mūsdienās runā gan nopietni zinātnieki, gan garīdznieki. Piedāvājam Romas katoļu baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča svētrunu šā gada otrajā adventa svētdienā kā spilgtu ilustrāciju nepieciešamībai mainīt novecojušo ekonomiskā determinisma paradigmu. Lai glābtu ekonomiku – jāatgriežas pie morāles!
Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Uzruna 2011. gada Otrajā adventa svētdienā.
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...
Katram katru dienu ir jāpakāpj viens solītis...
Katram ir tiesības uz savu personīgo viedokli...