kultūra

Latvieši aizplūst no valsts, pieaug etniska rakstura konflikti Zviedrijā, Lielbritānijā un citviet pasaulē, medijos izskan drūmās prognozes par to, ka nākamajos dažos gadu desmitos latvieši savā valstī būs minoritāte. Satraukumu interneta medijos jūnijā izraisījusi arī informācija par 500 ķīniešu tautības ģimeņu iespējamo pārcelšanos uz dzīvi Latvijā šā gada laikā. Ar šādu informāciju klajā nācis Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs profesors Leons Taivāns. Paziņojums izsaucis plašu rezonansi sociālajos tīklos. Daži eksperti to uzskata par nepamatotu paniku. Citi par nopietnu brīdinājumu.

Vai gaidāms straujš ķīniešu imigrantu pieplūdums, un vai latviešiem jājūtas apdraudētiem? LU prof. Dr. Leona Taivāna, demogrāfa Ilmāra Meža, sopciālantropoloģes Daces Dzenovska un citu ekspertu viedokļi.

Izdziedāt, svinēt un apliecināt! Autors: Guntis Kalme, Dr. Theol., Lutera akadēmijas docents

Dziesmu svētki ir latviešu tautas identitātes un kultūras viens no nozīmīgākajiem dzīvajiem simboliem. Tajos mēs nevis runājam, diskutējam, vai aizstāvam sevi, bet svinam savu -  latviešu kā Latvijas pamatnācijas - identitāti. Dziesmu svētki nav svētki kādam "cilvēkam vispār". Tie ir latviešu tautas svētki. Tajos tiek apliecināta, izdziedāta un deju kustību harmonijā izpausta mūsu īpašā, latviskā patība. Tieši tādēļ tie mums kā nācijai ir tik svarīgi. Apliecinot un veidojot mūsu identitāti, tie arī aizvien atjauno mūsu saistību ar Latviju.

"Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (turpmāk – EPL) šobrīd dzīvo savu – no sabiedrības visai neatkarīgu – dzīvi. Kā jau videi, kas ir noslēgusies sevī, EPL ir tendence atražot sevi, nevis attīstīties"– tā uzskata viens no tiem, kuri nesen piedalījušies konkursā uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP). Problēmas būtība: kā panākt sabiedrības reālu ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu saturu. Par to piedāvājam LU vadībzinātņu doktora A. Mūrnieka rakstu.

Skats no malas uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību. Autors: Andrejs Mūrnieks

Ekonomikas atspirgšanas atslēga ir morālē! Tas ir apgalvojums, kas ir klajā pretrunā ne tikai ar marksismu, bet arī ar šobrīd valdošo liberālisma patērētājsabiedrības ideoloģiju. Daudzi joprojām dzīvo materiālistisko koncepciju ilūzijās par „virsbūves” (t.i., apziņas un kultūras) struktūru atkarību no „bāzes” (ekonomikas). Īstenībā ir otrādi – par to mūsdienās runā gan nopietni zinātnieki, gan garīdznieki. Piedāvājam Romas katoļu baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča svētrunu šā gada otrajā adventa svētdienā kā spilgtu ilustrāciju nepieciešamībai mainīt novecojušo ekonomiskā determinisma paradigmu. Lai glābtu ekonomiku – jāatgriežas pie morāles!

Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Uzruna 2011. gada Otrajā adventa svētdienā.

Pēc daudzu novērotāju domām šī gada Valsts svētku visaktuālākā runa bija Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķis, sacīts Latvijas Republikas Proklamēšanas 93. gadadienas Ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā 2011. gada 18. novembrī. Piedāvājam izlasīt to visu portāla atjaunotne.lv lasītājiem.

Arhibīskaps Jānis Vanags. Sprediķis Latvijas Republikas Proklamēšanas 93. gadadienā

Folklora un kristietība

Klāt ir Jāņi ar tradicionālo līgošanu un arī ar strīdiem – kurā dienā būtu pareizi tos svinēt, pēc kādām tradīcijām utt. Jāņa Kristītāja svētku dienā vai astronomisko saulgriežu vakarā? Kuras paražas atzīstamas par īsteni latviskām? Vai Jāņu svētkiem piedien pārmērības uzdzīvē? Vai svinot Jāņu svētkus kristietis nekalpo elkiem? Lauku vidē par laimi gan kristīgā kultūra, gan tautiskās paražas un dziesmas ir vienlīdz labi sadzīvojušas kopā. Par to savās pārdomās dalās sabiedriskais darbinieks un aktieris Aleksandrs Zeimuls-Priževoits no Latgales – gan citā, ne Jāņu, kontekstā – domājot par Dziesmu svētku tradīcijas tautiskajām un kristīgajām saknēm.

Jebkurā gadījumā – priecīgus, sirsnīgus un svētīgus visiem atjaunotne.lv lasītājiem un veidotājiem Jāņu svētkus!

Aleksandrs Zeimuls-Priževoits: Folklora un kristietība – Dziesmu svētkos!