Satura barotne

kultūra

Vai pieminekļi vainīgi rasismā?

Anonīms saglabāja, Ot, 07/14/2020 - 11:29

Situācijā, kad jaunais vandālisms pieņemas spēkā - īpaši ASV, bet arī vietām Eiropā, piedāvājam Liānas Langas pārdomas par pārpastu rasisma apkarošanu, kuras vārdā diemžēl tiek veikti vandālisma akti pret kultūras pieminekļiem. Kas ir pamatā šai jaunajai “politkorektajai” barbarisma formai? Vai līdzīgas ideoloģiskas un politiskas parādības jau bijušas vēsturē?

Liāna Langa: šodien rasismā var apsūdzēt ikvienu, kurš saglabājis veselo saprātu

Jāņu nedēļā viens no BLM kustības ideologiem, amerikāņu rakstnieks un aktīvists Šons Kings publicēja pāris tvītu, kuros aicināja sākt iznīcināt skulptūras un vitrāžas, kurās Jēzus Kristus attēlots kā baltais, jo tās ne vien nepatiesi atainojot Jēzus ādas krāsu, bet ir arī rasistiskas.

Jaunajā publisko lekciju ciklā "Patiesības meklētāji" ir iespējams noklausīties Dr. Andreja Mūrnieka autorlekcijas par patiesības meklējumiem cilvēces vēsturē. 2020. gada pēdējā - sestā lekcija - notika 13. maijā tiešsaistē plkst. 18. 30 – 20. 30. Temats: “Mūžība un laiks. Augustīns un Akvīnas Toms”. Tika apskatīti priekšstati par cilvēku, pasauli un Dievu kristietībā un runāts par to, vai filozofija var palīdzēt globālas sistēmas bojā ejas laikā. Kā Aurēlija Augustīna patiesības meklējumi ietekmēja viduslaiku kultūru? Vai prāts ir savienojams ar ticību? Lekcijas beigās tika analizēti Akvīnas Toma uzskati un to ietekme uz Rietumeiropas pasaules izpratnes paradigmu. Rudenī paredzēts cikla turpinājums!

2020. gada pavasarī bija iespēja tiešraidēs noklausīties 2019. gadā "Mazajā ģildē" nolasītā publisko lekciju cikla "Nākotne pagātnē!?" atkārtojumu. Tās ir viena lektora – Dr. Andreja Mūrnieka – autorlekcijas par dažādām vērtību sistēmām cilvēces vēsturē un mūsdienās, to ietekmi uz sabiedrību. 2020. gada sestā lekcija notika 3. junijā, temats: "Vai pasaule ir dievišķa?" Cikla atkārtojuma turpinājums paredzēts rudenī.

Nākotne - pagātnē?!

Anonīms saglabāja, Ot, 12/25/2018 - 18:24

Džordžs Orvels savulaik pauda domu: "Tas, kurš kontrolē tagadni, kontrolē arī pagātni, bet tas, kurš kontrolē pagātni, kontrolē nākotni". Vai mēs pazīstam cilvēces pagātni? 2019. gadā – "Mazajā ģildē" – tika nolasīts publisko lekciju cikls: "Nākotne pagātnē?!” Tās bija viena lektora Dr. Andreja Mūrnieka autorlekcijas par dažādām vērtību sistēmām cilvēces vēsturē un mūsdienās un to ietekmi uz kultūru un sabiedrību. Sestā un pēdējā lekcija notika  10. aprīlī. Temats: Vai pasaule ir dievišķa?" 

Mūžība, nevis laiks… Intervija ar H. Tumanu

Anonīms saglabāja, Se, 11/25/2017 - 21:16

Piedāvājam izlasīt žurnālistes Vijas Beinertes interviju (pirmpublicētu žurnālā “Mājas viesis” 25. 11. 2017.) ar Dr. hist. Hariju Tumanu[i], kurš ir viens no Latvijā viedokļu līderiem, vēsturnieks, apveltīts ar asu prātu un gudru sirdi. Saruna ir par to, kāpēc aktuāla ir mūžība, nevis laiks.

Kas notiek ar tautu un kultūru, kam laiks ir nauda, nevis žēlastība, kas dota mums līdz ar izredzi uz mūžību?
Tā ir parādība, kas raksturīga kultūrām norieta stadijā. Ne tikai laiks – viss tām ir nauda. Viss tiek mērīts ar naudu, nauda kļūst par cilvēka dzīves mērķi un jēgu. Šāds fenomens civilizācijas vēsturē ir pieredzēts jau vairākkārt: tā gāja bojā Babilonija, Feniķija, Grieķija, Roma utt. Mēs esam kārtējie, fināls ir zināms. Šodien toni nosaka grāmatveži, viss tiek rēķināts un pārvērsts naudas izteiksmē, pat izglītība un veselības aprūpe: cik studentu vai skolēnu uz vienu pedagogu, cik pacientu uz vienu ģimenes ārstu. Slēgsim skolas, slēgsim slimnīcas, jo nauda un cipari ir svarīgāki par visu! Taču tas nogalina, tas ir kultūras krahs. Ejam vēlās Romas pēdās.

Karš vai sadarbība?

Anonīms saglabāja, Ot, 10/15/2013 - 00:26

Vai tiešām karš ir dabisks cilvēces evolūcijas pavadonis, kā to tiecas uzdot sociāldarvinisti? Attiecinot dzīvnieku pasaulē Darvina it kā konstatēto universālo evolūcijas principu – „dabiskā izlase, izdzīvo stiprākais utt.” – uz cilvēku sabiedrībām, ir radušās tādas ideoloģijas kā rasisms, fašisms un nacisms, arī komunisms to ir izmantojis. Un savā veidā arī neoliberālisms, pārspīlējot konkurences nozīmi sabiedrībā. Vai tiešām "cīņa ir visu lietu māte"– kā esot teicis sengrieķu domātājs Hērakleits? Jaunākie antropologu pētījumi apstrīd līdz šim populārās teorijas par „neizbēgamo karu” un savstarpējo cīņu par varu, teritoriju un resursiem senumu. Jautājums tātad paliek: vai cilvēces progresu virza karš un cīņa par resursiem („ražošanas līdzekļiem” – kā mācīja marksisti), vai arī – gluži otrādi – sadarbība, kooperācija, solidaritāte, mīlestība?

Kara saknes. Autors: Vents Zvaigzne, 'Rīgas Laiks'

Viena no mānīgākajām mūsdienu kultūras idejām ir apgalvojums, ka karš ir iedzimts un mūsu senči to ieguvuši kā pielāgojumu dabiskās izlases gaitā.

Domāsim kopā!

Anonīms saglabāja, Tr, 10/09/2013 - 16:31

Kultūras centrā “Mazā ģilde” katra mēneša otrajās un ceturtajās ceturtdienās turpinās publisko lekciju cikla “Domāsim kopā!”

Lekcijas  populārzinātniskas – par kultūras, ekonomikas, filozofijas, vēstures, mākslas, reliģijas un sabiedriskās dzīves jautājumiem. Ar savu redzējumu uzstāsies Latvijā populāri lektori un augstskolu mācību spēki. Pēc katras lekcija būs laiks diskusijai un kopīgiem atbilžu meklējumiem.