Kristīgi demokrātiskā savienība

Asajās diskusijās, kas mūsdienās raisās par Eiropas Savienības mērķiem un nākotni, retais diskutētājs atceras par Eiropas Savienības saknēm. Par vienotās Eiropas izveidi Otrā pasaules kara beigās jāpateicas tā laika katoļu poli­tiķiem, kuri, būdami aktīvi un pārliecināti kristieši, uzskatīja – karā sagrautās Eiropas nākotne nav ie­domājama bez solidaritātes un spējas dalīties; viņi vēlējās, lai Eiropas atjaunotnes pamatā būtu Baznīcas sociālā mācība. Viens no šiem Eiropas „tēviem” bija Francijas premjerministrs, ārlietu, finanšu un tieslietu ministrs Robērs Šūmanis. Par viņu aicinām izlasīt aprakstu, ko portālam Atjaunotne laipni atļāva izmantot katoļu izdevuma „Mieram tuvu” redaktore Aija Balode.

Svētais biznesa uzvalkā: Robērs Šūmanis (1886–1963). Publikācijas autors: Nils Jansons

Konference par kristīgo demokrātu 20 gadu darbības pieredzi Latvijā.

Gan Eiropas, gan Latvijas politikā būtiska loma ir kristīgo demokrātu idejām. Pēc neatkarības atjaunošanas pirmā partija Latvijā, kas centās balstīties uz kristīgām un demokrātiskām vērtībām, bija Latvijas Kristīgo demokrātu savienība. Tā dibināta 1991. gada 9. martā. Šo notikumu atcerēsies tā laika dalībnieki sestdien 2011. gada 26. martā pl. 11. 00 Rīgā, Klostera ielā 4, otrā stāva zālē. Konferences tēma: „Kristīgo demokrātu pirmsākumi un nākotnes perspektīvas Latvijā”.

Trīs pēdējā laika satraucošākās aktualitātes sociālā nodrošinājuma jomā ir: 1)  netaisnīgā Latvenergo tarifu celšana, ko solījusies apstrīdēt tiesā Kristīgo demokrātu savienība,  2) valdības plānotie ietaupījumi izglītības jomā, tostarp uz mākslas izglītības rēķina, kurus izdevies pagaidām apturēt, pateicoties mākslas augstskolu straujajai reakcijai, un 3) plāni par pensiju samazināšanu.

Piemineklis represētiem garīdzniekiem un atgūtai ticības brīvībai

Pieminekli iecerēts izvietot pie Jaunās Ģertrūdes baznīcas  - Brīvības un Cēsu ielas sadures skvēriņā. Pieminekļa ideja pieder Latvijas ievērojamākajam astrofiziķim Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) korespondētājloceklim Arturam Balklavam - Grīnhofam. Viņš bija LU astronomijas institūta direktors, Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas aktīvs draudzes loceklis, kā arī Kristīgo demokrātu savienības (KDS) Zinātņu akadēmijas nodaļas vadītājs un vairākus gadus KDS priekšsēdētāja vietnieks ideoloģijas jautājumos. Pēc smagas slimības Arturs Balklavs Grīnhofs mira 2005. gada 13. aprīlī. Tomēr projekta ideja nav zudusi, to turpina attīstīt uz īstenot KDS Zinātņu akadēmijas nodaļa.