Jēzus Kristus
Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķi Kristus augšāmcelšanās svētkos. Neraugoties uz karu Ukrainā – viņš aicina cerēt, uzticēties Kristus uzvarai pār nāvi, ļaunumu un grēku. Cerība, no trijiem kristīgajiem tikumiem – mīlestība, ticība, cerība – ir vistrauslākais un vajadzīgākais. Īpaši šodien, īpaši ciešanās, īpaši kara laikā, īpaši garīgajā apjukumā, kādā atrodas daudzi cilvēki Eiropā un Latvijā, kuri sapinušies pārprastas brīvības neoliberālo koncpeciju varā. Vēl smagākā stāvoklī ir tie krievi, kuri atrdas Putina imperiālistiskās ideoloģijas varā. Patiešām šajā situācijā ir jālūdz: Dievs palīdzi!
Arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķis 2022. gada Lieldienās
Piedāvājam Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapa Jāņa Vanaga skaidrojumu, kāpēc LELB sinode nostiprināja tiesības ordinēt par mācītājiem tikai vīriešus. NB! Teksts nomainīts ar plašāku interviju, ko arhibīskaps ir devis žurnālistei Elitai Veidemanei. Pievienojam arī dažu anonīmu autoru komentārus, t. sk. humoristiskus, par šo tematu, kas ņemti no interneta portāliem.
Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem izlasīt Danutes Tomsones interviju ar Oksfordas universitātes matemātikas profesoru Džonu Lenoksu. Intervija īsu brīdi bija izlasāma arī portālā Delfi. Lenokss 13. novembrī LU Lielajā Aulā diskusijā "Vai zinātne ir apglabājusi Dievu" diskutēja ar LU bijušo rektoru fiziķi Mārci Auziņu. Dienu pirms tam Lenokss ar lekciju "Hokings un Dokinss par Dievu - patiesība vai maldi?" uzstājās Latvijas Zinātņu akadēmijā.
Džons Lenokss diskutējis ar Č. Darvina teorijas apoloģētu biologu Ričardu Dokinsu, kurš par bestselleru kļuvušajā grāmatā The God Delusion (2006) noliedz to, ka eksistē kāds pārdabisks Visuma Radītājs, pauž pārliecību, ka jebkura reliģija ir maldi, un mēģina pierādīt, ka cilvēkam nav vajadzīgs Dievs. Tāpat Lenokss centies atspēkot britu astrofiziķa Stīvena Hokinga teoriju, ka Dievs nav Visuma radītājs.
"Ja tu izņem Dievu no ciešanām, šīs ciešanas nepazūd" saka - Džons Lenokss
Priecīgus Ziemassvētkus visiem portāla Atjaunotne.lv lasītājiem!
Piedāvājam svētkos kādā brīvā brīdī palasīt interviju ar baptistu konfesijas bīskapu Jāni Sproģi, ko veikusi portāla Tvnet žurnāliste Santa Kvaste.
Jēzus ir sacījis: «Kas meklē, tas atrod!» Intervija ar Jāni Sproģi
Arhibīskapa Jāņa Vanaga apsveikums Ziemassvētos!
Kristus mīļotie, Ziemsvētku vakarā piepildās Adventa gaidas - priecājies, priecājies, draudze! Debesis ir lāsojušas no augšienes. Kungs Jēzus ir piedzimis. Lai prieks ienāk katrā mājā un līksmība katrā sirdī! Kristus, Glābējs ir klāt!
Bet kādēļ tad notiek, ka ziemsvētki daudzus dara skumjus? Tādēļ, ka viņiem nav tā, par ko priecājas citi. Nav dāvanu, nav cienasta, nav ģimenes un draugu. Svētkos, kad visi apkārt priecājas, viņu dzīve kļūst vēl tumšāka. Taču enģeļi vēstīja prieku visiem cilvēkiem. Kas ir prieks, kas nāk pie visiem cilvēkiem, pat pie tādiem, kas ir kā aprakti zem dzīves drupām? Prieks par Glābēju. Zem drupām nevienu negaida karstāk un ne par ko nepriecājas vairāk kā par Glābēju. Kaut viņš nāktu drīz! Kaut mani viņš atrastu pirmo! Vai tu zini, pēc kā ilgojies, no kā lai Kristus tevi izglābj? Ja zini, tad tev būs ziemsvētku prieks, jo Kristus ir dzimis. Glābējs ir klāt. Sauc viņu, un viņš tevi atradīs! To darīt viņam ir prieks!
PRIECĪGAS LIELDIENAS! Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem divus rakstus par Lieldienu tematiku: Dr. A. M. Jerumaņa pārdomas par Lieldienu notikuma vēsturisko ticamību un Katoļu baznīcas viedokli par latviešu Lieldienu tradīcijām, ko izklāstījis Dr. A. Priede.
Kristus patiesi ir augšāmcēlies! Autors: Andris Marija Jerumanis, priesteris, Šveices Lugāno universitātes profesors, teoloģijas zinātņu doktors
Lieldienas ir prieka svētki. Ja senajiem latviešiem pirms kristietības pieņemšanas 13. gs. Lieldienas bija saistītas tikai ar pavasara saulgriežiem un prieks izrietēja no pavasara un saules atnākšanas, tad līdz ar kristietību tie ir Kristus augšāmcelšanās svētki. Tas nenozīmē, ka tiek noliegta pavasara nozīme un dabas skaistums. Nē. Bet šiem svētkiem tiek dota jauna nozīme un latvietim tiek parādīts kaut kas, ko viņš nevarēja pat iedomāties, kas piepilda viņa ilgas pēc patiesa prieka un sniedz atbildes uz mūžības meklējumiem, ar kuriem caurstrāvotas tautas dziesmas.
Piedāvājam portāla "Atjaunotne" lasītājiem Elizabetes Taivānes pētījumu par Dievmātes parādīšanos, kas dažādu konfesiju pārstāvjos izsaukušas neviennozīmīgu reakciju, un tās interpretācijām Rietumu un arī Austrumu baznīcu teoloģiskajās tradīcijās. Pateicamies par autores doto iespēju rakstu latviešu valodā pirmpublicēt portālā!
Dievmātes parādīšanās kristīgajos Rietumos: fenomenoloģiskā eksplikācija. Autore: Dr. theol. Elizabete Taivāne
In recent years, the casino industry has...
...
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...