Izglītības reformu gaitā arvien biežāk skan vārdu savienojums “kritiskā domāšana”. Tas ir populārs arī modernās pedagoģijas teorijās. Bet, kas īsti ir “kritiskā domāšana”? Ko par to domā filosofi? Vai var apgūt “kritisko domāšanu” bez loģikas mācīšanās? (Diemžēl loģikas kurss sen jau kā vairs nav skolu plānos). Vai labskanīgais sauklis var slēpt arī kādas manipulācijas? Vai “kritiskā domāšana” ir vērsta uz patiesības atklāšanu? Piedāvājam filosofijas doktora Māra Kūļa publikāciju, kurā izgaismoti riski un neskaidrie, pretrunīgie šī jēdziena lietošanas aspekti.

Kritiskā domāšana – patiesības meklējumos vai iespējamos politiskās inženierijas valgos? Autors: Dr. Māris Kūlis

Filozofe, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktore, profesore Maija Kūle, atbildot uz intervijas jautājumiem Neatkarīgās rīta avīzes žurnālistam Viktoram Avotiņam, vērtē mūsu kopā būšanas potenciālu Eiropā un Latvijā, kopīgās vērtības, vēlmi apturēt latviešu tautas iznīkšanu.

Filozofe Maija Kūle: Eiropas Savienība šobrīd irst pa vīlēm

Piedāvājam īsu informāciju par aptauju, no kuras izriet, ka gandrīz puse no Latvijas iedzīvotājiem nelasa grāmatas. Varbūt pat, ka lielākā daļa, jo labi zināms, ka aptaujās cilvēki attiecībā uz sevi bieži vēlamo uzdot par īstenību. Interneta paaudze nav radināta lasīt garus tekstus. Vai jaunā izglītības reforma, kas patlaban tiek gatavota, – uzlabos vai pasliktinās situāciju?

Jau kādu laiku Latvijā sabiedrība diskutē par to, vai ir nepieciešams pašsaprotamas vērtības minēt valstiskos dokumentos un mācīt bērniem skolās. Nesen ir pieņemta Satversmes Preambula jeb Ievads, kur – cita starpā – minētas vispārcilvēciskās vērtības, kristīgais mantojums un tautas tradicionālā kultūra jeb dzīvesziņa. Tomēr diskusijas un, pats galvenais, centieni – skolās un masu medijos potēt jauniešiem ētisko relatīvismu – turpinās. Par to satraucas 12. Saeimas deputāte Ingūna Rībena. Pateicamies deputātei par iespēju pārpublicēt viņas kaismīgo rakstu, kas tapis – polemikā ar vērtību relatīvisma aizstāvjiem.

Katrs pats sev Mozus. Autore: Ingūna Rībena, 12. Saeimas deputāte

Šāds jautājums varbūt radies tiem, kuri seko līdzi skandālam, ko izraisīja labklājības ministre, sākot dalīt pirmsskolām grāmatu, kas dzimumu līdztiesības tematikā ietvēra tādas rotaļas, kurās tiek mainīti bērnu vārdi un viņiem jāpārģērbjas pretēja dzimuma drēbēs. Piedāvājam pārpublicējumu, kas apraksta ārzemju pieredzi šajā virzienā.

Mēs neesam pirmie, kas vēlas dzimumneitralitāti. Autore: Zane Kance.

Konfliktam, kas izcēlies sakarā ar to, ka labklājības ministre izplatīja pirmsskolas iestādēm dīvainu grāmatu it kā par dzimumu līdztiesību, ir dziļāki cēloņi nekā tikai vēlēšanās panākt ministres demisiju. Cilvēkus neskaitāmos dažādu portālu komentāros vieno nopietnas bažas par Latvijas kultūridentitātes jautājumu, par apdraudējumu tradicionālajam ģimenes modelim. Vairākas nevalstiskās organizācijas un bērnu vecāki saskata šajā grāmatā un tai pievienotajos metodiskajos ieteikumos dažādu seksuālo deviāciju propagandu. Piedāvājam "Atjaunotne" lasītājiem publikāciju, kas tiecas konfliktu analizēt racionāli un meklē tā saknes nepilnīgajā valsts pārvaldes sistēmā un dažu latviešu provinciālajā tieksmē skriet pakaļ katrai politiskajai modei.

Vai grāmata tiešām ir par dzimumu līdztiesību? Autors: Andrejs Mūrnieks, Dr. sc. admin.  

Piedāvājam izlasīt interviju ar Somijas izglītības ekspertu Pasi Sālbergu, kurš iepazīstina ar viņa zemes pieredzi reformējot izglītību. Izrādās - Somijas panākumu pamatā ir vienlīdzības un taisnīguma princips, kā arī mērķtiecīga pedagogu atlases un atbalsta politika, nevis konkurence skolu starpā par skolēnam līdzi nākošo naudu.

Sālbergs: Izglītībā jāsper nākamais solis, lai nesanāk kā Nokia